Ekskursija sākās no sapulcēšanās vietas pie Zinātņu akadēmijas augstceltnes, un gājēji apmeta loku, virzoties gar apvienoto Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja/Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīcu Gogoļa ielā līdz Strūgu ielai. Grupa apskatīja arī Horālās sinagogas piemiņas vietu (palikušas tikai drupas) un iztālēm vēroja  ebreju dievnamu, kas tagad pārveidots dzīvojamā namā.  

 

Dažādu reliģisko draudžu dievnamus šajā rajonā savā laikā uzcēla un pēc nodedzināšanas kara laikā vairakkārt atjaunoja turīgie ebreju un krievu tirgotāji, kuri  Spīķeros lielā platībā ierīkoja savas tirdzniecības vietas un būvēja noliktavas no sarkaniem ķieģeļiem (pavisam tādas bija – 58, saglabājušās šodien – 13), tāpēc šo rajonu dažkārt sauc arī par Sarkanajiem Spīķeriem.

 

Interesanti fakti:  Nonācām arī vietā, kas saucās Krievu sēta. Tajā tirgotāju mājas tika celtas no ielas puses visas vienādas, bet atšķīrās sētas pusē. Jo vairāk bija bēniņu stāvu, jo bagātāks skaitījās cilvēks, jo augšējos stāvos glabājās viņa tirgus preces. Apakšā savai bagātībai dzīvoja paši, kā arī ierīkoja krogus vietas. Tirgotāji aizsāka arī „ātro kredītu” politiku – aizdeva naudu uz 2 – 3 % mēnesī. Šajā teritorijā darbojās arī zagto mantu uzpirkšanas un pārdošanas punkti, turklāt tajos viss norisinājās stingrā policijas uzraudzībā (!).

 

Pēc neatkarības atjaunošanas kāds Krievu sētas īpašnieku pēctecis centās atdabūt īpašumus, bet nespēja dokumentāli pierādīt savas tiesības. Krievu sētas apbūvi likvidēja 1954. gadā, lai uzceltu augstceltni pēc Maskavas parauga, – to nosauca par Kolhoznieku namu. Tādas ēkas visā PSRS  teritorijā bija 7, dažas nojauktas, bet  Rīgā tajā tagad atrodas Zinātņu akadēmija. Starp citu, tā ir vienīgā ēka Rīgā, kuru joprojām „rotā” padomju simbolika – sirpis un āmurs, tiesa, tie tur ir tādā vietā un augstumā, ka ne visiem ekskursijas dalībniekiem izdevās tos saskatīt.

 

Noslēgumā ekskursanti iepazinās ar rekonstruēto un jaunā veidolā atdzimušo veco noliktavu kompleksu Daugavas krastmalā blakus Centrāltirgum. Interesanti bija iepazīties ar Spīķeru kvartālā  veiktās rekonstrukcijas mūsdienu risinājumiem. Noliktavās, kas izvietojušās gar Daugavas malu, tagad iekārtotas koncerta un izstāžu zāles, modernas tirdzniecības vietas, kā arī nelielais, zaļā koka namiņā izvietotais Geto muzejs – iegriezāmies arī tur, bet tas jau ir atsevišķs stāsts.

 

 

Anita Strazdiņa, grupas tulks: Man kā tulkam bija interesanti pavadīt šo grupu un iepazīt savdabīgo Spīķeru  kvartālu. Tulkot bija viegli, jo gids stāstīja raitā valodā un cilvēki tik atsaucīgi, uzdeva daudz jautājumu, varēja redzēt –  vēlas gūt jaunas zināšanas. Patīkama un reizē vērtīga, ar informāciju bagāta bija šī pastaiga pa  grupas dalībniekiem maz pazīstamām vietām.

 

Zane Kristapsone: Uzzināju daudz ko jaunu, esmu priecīga par to, ka pieteicos šajā ekskursijā, un turpmāk piedalīšos vēl, ja būs tāda iespēja. Tagad varēšu izstāstīt par to saviem mājiniekiem – kad mani dēli atbrauks uz Latviju, ieteikšu viņiem  iepazīties ar šo interesanto rajonu. No jauna atklāt Rīgu – tā ir laba ideja, paldies tās autorei Inesei Immurei. Lai top jauni maršruti mums visiem par prieku!

 

I.Immure pateicas visiem ekskursijas dalībniekiem par aktīvu līdzdalību, ieinteresētību un aicina arī turpmāk piedalīties ekskursijā pa Rīgu kopā ar Raiņa vakarskolas grupu.

 

 

 

Teksts: LNS Informācijas centrs

Foto: Lelde Akmene un Laura Reināne