Search form

25.09.2017

Drukāt

Nedzirdīgo diena nosvinēta! (foto)

Starptautiskās Nedzirdīgo dienas svinības sākās Rītausmā pl. 11 ar LNS prezidentes Sandras Gerenovskas uzrunu. Viņa iepazīstināja ar viesi – lektoru no tālās Amerikas Arkādiju Belozovski.


Pēc tam sākās viņa lekcija “Personas identitāte un pašvērtējuma nostiprināšana nedzirdīgo kopienas ietvaros”.  Nosaukums sarežģīts, bet lektors visu prata izskaidrot vienkārši, ar piemēriem. Viņa tēmu loks bija ļoti plašs – par cilvēkiem – dzirdīgiem un nedzirdīgiem, to raksturu, ar ko tie atšķiras niansēs. Piemēram, skaudīgie, nenovīdīgie cilvēki ir divu veidu: tie, kuri pirmie grib dabūt tādu pašu auto kā tev, bet otrie vēlas, kaut tev tāda auto nemaz nebūtu.

A. Belozovskis stāstīja par nedzirdīgo komunikāciju, par dzīvesveidu, par iespējām un to paplašināšanu. Viņš aplūkoja nedzirdīgo perspektīvas no dažādiem viedokļiem: psiholoģiskā, rehabilitācijas, reliģijas, medicīnas utt. Viņš plaši izvērsa tēmu par diskrimināciju, aizspriedumiem un stereotipiem. Lekcija ilga 3 stundas, bet publika uzmanīgi sekoja lekcijai līdz pašām beigām.

Pēc tam sekoja jauno LNS Goda biedru sveikšana, kuriem šo nosaukumu piešķīra Latvijas Nedzirdīgo savienības 19. kongresā. Atgādināsim viņu vārdus: Līga Bauere, Anna Moiseja, Dzintra Ligita Herbste, Indulis Pāže, Lilita Janševska, Guļiko Kandelaki, Ainārs Osmanis. Diemžēl nebija ieradušies Jautrīte Groma un Dace Piterniece.

Nedzirdīgo dienas svētku koncerts tradicionāli iesākās ar pašu mazāko censoņu uzstāšanos.

Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Dzintariņš” sestās grupas bērni ar lielu atbildību parādīja uzvedumu “Vilks un kazlēni”. Savukārt dzirdīgie bērni no Babītes pirmsskolas izglītības iestādes parādīja mūsu publikai melodeklamāciju “Kā rūķītis konfektes stādīja”. Viņi pie mums uzstājās pirmo reizi! Tad nāca jau lielāki bērni – no Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem, Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas – attīstības centra un Daugavpils Logopēdiskās internātpamatskolas – attīstības centra. Šķiet, vēl nekad LNS koncertos tik plaša bērnu līdzdalība nav bijusi.

Tālāk pasākuma norisē uzstājās Liepājas, Daugavpils&Pļaviņu, Rīgas (Jelgavas grupa), Smiltenes, Ventspils, Kuldīgas, Rēzeknes, Valmieras reģionālo biedrību pašdarbnieki. Protams, neizpalika arī Rītausmas kolektīvi, Jauniešu centra uzvedums un dienas centra “Rītausma” deja.

Koncerta noslēgumā LNS prezidente Sandra Gerenovska pasniedza Prezidenta pateicību Regīnai Rizikai (par izstādes „Latvijas nedzirdīgo mākslas mantojums” veidošanu LNS 19. kongresam un Starptautiskajai nedzirdīgo nedēļai – 2017), Santai Kesenfeldei (par LNS mākslinieku kopas „Cerība” darbu izstādes veidošanu LNS 19. kongresam un Starptautiskajai nedzirdīgo nedēļai – 2017), Ivaram Kalniņam un Kristapam Legzdiņam (par ieguldījumu videoprezentācijas „Vai nedzirdīgie var būt asins donori?” sagatavošanā Starptautiskajai nedzirdīgo nedēļai – 2017).

Latvijas Nedzirdīgo savienības Pateicību par nedzirdīgo kultūras un tradīciju stiprināšanu, piedaloties Starptautiskās nedzirdīgo dienas koncertā saņēma visi kolektīvi, kas piedalījās koncertā.

LNS Pateicība par piedalīšanos izstādē “Latvijas Nedzirdīgo mākslas mantojums” tika pasniegta Laurai Kļaviņai, Ērikam Kravalim, Jurim Spēkainim – Spēkais, Irīnai Utreckai, Vasilijam Pantjam, Mārai Rikenai, Ivaram Vīlipam, Jānim Priedītim, Gunai Priedei, Normundam Sebrim, Līgai Bauerei, Jānim Austrumam, Dacei Lācei, Jurim Grundulim (sen.), Nikolajam Dambergam, Jurim Veidemanim, Daigai Cielavai.

Nobeigumā visi tradicionāli izpildīja LNS himnu “Še, kur līgo priežu meži”.

Jāpiezīmē, ka visas dienas garumā Rītausmas foajē bija apskatāma mākslinieku kopas “Cerība” 12 autoru mākslas darbi, bet LNS Vēstures muzejā – 19 nedzirdīgo amatiermākslinieku darbi no pagājušā gadsimta.

Lai gan koncerts un apbalvošana beidzās, tomēr lielajā zālē turpinājās rosība – tika izkārtoti galdi, formētas gudrīšu komandas, lai varētu sākties erudīcijas konkurss “LNS gudrinieki – 2017”. Kā teica konkursa organizatore LNS viceprezidente Inese Immure, tāds pasākums Nedzirdīgo dienā vēl nav bijis un arī tik plašā mērogā nav noticis.

Konkursā bija septiņas kārtas, katrā astoņi jautājumi. Piemēram: kurā Latvijas pilsētā tika dibināta pirmā nedzirdīgo skola ar latviešu mācību valodu? Kādu pasākumu LTV pirmoreiz nodrošināja ar surdotulkojumu 13. septembrī?

Uz katru jautājumu tika doti 4 atbilžu varianti, vajadzēja izvēlēties pareizo. Sešās kārtās bija šādi jautājumi. Bet 7. kārtā bija savādāk. Tika demonstrēts video – dažādu valstu zīmju valodā pateikts kāds vārds/jēdziens. Vajadzēja uzminēt, ko tas nozīmē, pateikt vārdu, kas atbilstu zīmei.

Galu galā tika saskaitīti punkti un izrādījās, ka divām komandām vienāds punktu skaits. Tās nu tika aicinātas uz skatuves un vajadzēja atbildēt uz papildus jautājumu: cik bija LNS biedru uz šāgada 1. janvāri

Uzvarēja komanda “Vienkārši mēs” (Smiltenes RB – Aiva, Lida Šilinskas, Anita Ceple, Ingrīda Ozola) un līdz ar to ieguva 3. vietu. Pirmo vietu ieguva komanda “Melns balts”(Rīgas RB – Rūdolfs Kesenfelds, Dzintra Intsone, Madara Indriksone, Aldis Strožs). Otrajā vietā ierindojās “Rītausma” (Inguna Čauna, Juris Grundulis jun., Inita Puhovska, Dace Bozdžane).

Uzmanību!

Konkursa 6 kārtu jautājumi tiks ievietoti oktobra “Kopsolī” numurā, atbildes – novembra numurā. Bet 7. kārtas jautājumu nebūs – nav iespējams avīzē ielikt video. Atbildes redakcijai nevajag sūtīt!

Pēc visiem aprakstītajiem pasākumiem sākās svinību daļa pie galdiņiem – līdz pat pusnaktij.

Šie svētki izdevās. Gaidīsim nākamo Nedzirdīgo dienu!

Vairāk foto šeit. 

 

Teksts: Zigmārs Ungurs
Foto: Valdis Krauklis un Juris Grundulis


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas