Search form

05.11.2018

Drukāt

Zīmju valodas skolotāju pieredzes apmaiņa Helsinkos

Photo

25. un 26. oktobrī Somijas galvaspilsētā Helsinkos Nordplus Pieaugušo izglītības projekta “Let’s sign” ietvaros notika nedzirdīgo zīmju valodas skolotāju tikšanās. Tā norisinājās HUMAK Lietišķo zinātņu universitātē. Piedalījās četru valstu – ne tikai Somijas, bet arī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zīmju valodas skolotāji. Latviju pārstāvēja Ilona Liniņa, Velta Kleina, Skaidrīte Baure un Inese Immure.


Divās piesātinātās dienās skolotāji iepazinās ar katras valsts esošo situāciju zīmju valodas mācīšanā dzirdīgiem cilvēkiem, kā arī mācīja savas valsts zīmju valodas pamatus HUMAK studentiem, kuri apgūst zīmju valodas tulku programmu, un nedzirdīgajiem imigrantiem, kuri mācās somu zīmju valodu tautskolā. HUMAK pasniedzējam Juham Manunenam bija izdevies veiksmīgi noorganizēt tikšanās programmu, kas noderīga mūsu profesionālajai attīstībai.

Vispirms klātesošie tika iepazīstināti ar to, kā sagatavo somu zīmju valodas tulkus. Lai iegūtu tulka kvalifikāciju, jāmācās 4 gadi. Studentiem daudz jāmācās pašiem, izmantojot interneta resursus. Lai labāk apgūtu zīmju valodu un saprastu to dažādu nedzirdīgo cilvēku lietojumā, svarīgi noskatīties un analizēt daudz videomateriālus ar tekstu zīmju valodā. Tāpat svarīgi arī regulāri tikties ar pašiem nedzirdīgajiem.

HUMAK pasniedzējs Juha Manunens uzsvēra: lai strādātu par zīmju valodas tulku, ar 4 studiju gadiem ir par maz. Tulkiem vēl ilgi jāturpina trenēties, līdz viņi spēj “runāt tāpat kā nedzirdīgie”.

Savukārt nedzirdīgiem imigrantiem somu zīmju valodu piedāvā apgūt tautskola kā Ziemeļvalstīm raksturīga neformāla mācību iestāde, kas pulcē visdažādāko vecumu un tautību studentus ar mērķi sniegt studentiem iespēju nelielā laika posmā pilnveidot, izzināt un attīstīt sevi.

Nedzirdīgajiem imigrantiem māca ne tikai somu zīmju valodu, bet arī somu rakstu valodu, sniedzot arī praktiskas zināšanas, kā vadīt savu ikdienas dzīvi, piemēram, kā pierakstīties pie ārsta, saņemt sociālo pabalstu, kādi dokumenti vajadzīgi, lai saņemtu tulka pakalpojumu utt.

Cits stāsts ir par zīmju valodas mācīšanu dzirdīgiem vecākiem, kuriem nedzirdīgi bērni. Šobrīd zīmju valodas nodarbības aktīvi apmeklē apmēram 50 dzirdīgās ģimenes. Klātienes nodarbības notiek apmēram 5 – 6 reizes gadā nedēļas nogalēs, un daudzi mācās zīmju valodu patstāvīgi, izmantojot video materiālus. Ja kāds vecāks netiek, piemēram, bērna slimības dēļ, tad var sekot stundai caur videotiešraidi.

Ja bērniņš tikko piedzimis, tad zīmju valodas skolotājs brauc pie vecākiem uz mājām. Tāpat vecākiem katru gadu organizēta vasaras skola. Zīmju valodas kursus vecākiem apmaksā valsts.

Notiek darbs Somijas zviedru zīmju valodas saglabāšanā, neskatoties uz to, ka šobrīd šo valodu lieto tikai 90 cilvēki. Šī valoda atšķiras gan no somu, gan no zviedru zīmju valodas.

Dienas otrajā pusē skolotāji un HUMAK studenti tika sadalīti 4 grupās, lai studentiem stundas laikā iemācītu savas valsts zīmju valodu un lai iepazītos ar citu valstu zīmju valodu skolotāju mācīšanas metodiku. Katru nodarbību vadīja divi vienas valsts skolotāji, savukārt divi vai trīs citu valstu skolotāji piedalījās kā vērotāji.

Kopumā notika 16 nodarbības – pa četrām katrai valodai, tā katrs skolotājs varēja mācīt zīmju valodu divreiz, katru reiz ar citu kolēģi. Dienas beigās katrs skolotājs deva vērtējumu savu kolēģu veikumam – norādīja uz pozitīvajām lietām, kā arī uz lietām, ko uzlabot vai par ko īpaši piedomāt.

Kā atzina Skaidrīte Baure, “varam tikai priecāties, ka mēs neatpaliekam no citu valstu zīmju valodas skolotājiem un viņu profesionalitātes. Mūsu līmenis ir ļoti labs, neskatoties uz materiālās bāzes nepilnībām Latvijā. Projekts deva iespēju gan analizēt, cik labi protam pasniegt zīmju valodu, dažādojot darba metodes, gan skubināja ieviest jaunas idejas.”

Arī Ilona Liniņa atzina, ka “projekts deva iespēju pilnveidot sevi kā personību. Tā bija arī iespēja analizēt un kritiski izvērtēt līdzšinējās mācīšanas metodes un pavērot, kā strādā citu valstu zīmju valodas skolotāji.”

Brauciena laikā skolotājiem bija iespēja iepazīties arī ar Helsinku nedzirdīgo biedrības klubu, kurš īrē telpas kādā daudzdzīvokļu mājā, un apskatīties Helsinku nacionālo vēstures muzeju.

Projekts tika finansēts no Nordplus Pieaugušo izglītības programmas. Paldies Lietuvas Nedzirdīgo savienības Surdoloģijas centram, kas īstenoja šo projektu. Tāpat īpašs paldies projekta autorei un koordinatorei Magdalēnai Verseckas un HUMAK universitātes pasniedzējam Juham Manunenam par veiksmīgi noorganizēto tikšanos!

 

Teksts: Inese Immure
 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas