Katru gadu 21. februārī tiek atzīmēta Starptautiskā dzimtās valodas diena. Tās galvenais mērķis ir pievērst uzmanību dzimtās valodas lomai un vietai valodu daudzveidībā. Nedzirdīgo cilvēku dzimtā valoda ir zīmju valoda.
21. februāris par Starptautisko dzimtās valodas dienu tika pasludināts 1999. gada 17. novembrī Parīzē UNESCO konferencē. Katru gadu UNESCO Starptautiskajā dzimtās valodas dienā aktualizē kādu noteiktu valodas lietojuma aspektu. 2002. gadā UNESCO aicināja pievērsties lingvistiskās dažādības jautājumiem (sauklis: Valodas galaktikā katrs vārds ir zvaigzne), 2005. gadā – Braila rakstam un zīmju valodām, 2006. gadā – valodu lietojumam kibertelpā, 2007. gadā – multilingvālai izglītībai. 2008. gads tika pasludināts par Starptautisko valodu gadu. 2009. gada aicinājums -- novērtēt valodas kā sabiedrības vienotājelementa nozīmi sociālajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Valsts valodas aģentūru šogad organizē daudzveidīgus pasākumus visām vecuma grupām ar mērķi rosināt indivīdu interesi par dzimto valodu, kā arī veidot dzimtās valodas kā vērtības apziņu.
Tuvāk: http://www.valoda.lv/lv/news/dzimtavaloda.
Eiropa – daudzu zīmju valodu kontinents
Zīmju valodai ir svarīga nozīme Eiropas daudzo valodu daudzveidībā. Tās pamatā ir roku žestu kodi, nevis skaņa, bet tā ir tikpat daudzveidīga kā citas valodas gramatikas struktūras, sintakses un vārdu krājuma ziņā. Vispārīgi runājot, katrai runas valodai ir atbilstoša zīmju valoda. Zīmju valodas lietotāju skaitsSīka statistika par zīmju valodas lietotāju skaitu Eiropas Savienībā nav pieejama, taču Eurobarometer aptaujā 2001. gadā konstatēts, ka zīmju valodu zina 0,2 % respondentu. Tas nozīmē, ka ES valstīs varētu būt apmēram 900 000 zīmju valodas lietotāju. Citi aprēķini liecina, ka viens cilvēks no tūkstoša lieto zīmju valodu kā pirmo – dzimto valodu; tas ir apmēram pusmiljons cilvēku visā ES. Tie ir nedzirdīgie cilvēki, kuriem zīmju valoda ir viņu dzimtā valoda, un tie ir arī zīmju valodas lietotāji – cilvēki ar dzirdes traucējumiem, viņu draugi un ģimenes, citi, kuri lieto zīmju valodu kā otro vai trešo valodu. Dažāds juridiskais statussZīmju valodas oficiālais statuss ES ir dažāds. To konstitucionālā līmenī ir atzinušas piecas valstis: Čehija (1988); Somija (1995); Slovākija (1995); Portugāle (1997); Austrija (2005). Vairākas dalībvalstis īstenojušas citus pasākumus un tiesību aktus, lai zīmju valodai piešķirtu pēc iespējas oficiālāku statusu: Apvienotā Karaliste, franciski runājošā kopiena Beļģijā, Dānija, Grieķija, Īrija, Latvija, Norvēģija, Slovēnija, Vācija un Zviedrija. Eiropas Parlaments 1988. gadā pieņēma Rezolūciju par zīmju valodām. Tas rosināja dalībvalstis veicināt zīmju valodas attīstību un nodrošināt nedzirdīgajiem cilvēkiem iespēju strādāt un mācīties viņiem vēlamajā valodā. No 1996. līdz 1997. gadam Eiropas Komisija atbalstīja Zīmju valodu projektu ar mērķi veicināt zīmju valodas plašāku atzīšanu. Tuvāk: http://ec.europa.eu/education/languages/languages-of-europe/doc189_lv.htm
Situācija Latvijā
Lilita Janševska, LNS Zīmju valodas centra vadītāja: „LR Valsts valodas likuma 3.p. oficiāli atzītas zīmju valodas pielietojuma tiesības (1999). No valsts puses tiek saņemts neliels atbalsts zīmju valodas apmācībai. Projekta „Klusuma pasaule” ietvaros pašlaik tiek finansēta vairāku tematisko vārdnīcu veidošana. Darba grupa jau sagatavojusi un nodevusi lietotājiem pirmo no tām – „Finanšu darījumi” .
Bet nedzirdīgo cilvēku pirmās – dzimtās valodas izpētē, kopšanā, un attīstīšanā būtu vēl ļoti daudz darāmā. Diemžēl esam ierobežoti finansiālā ziņā.”
Tiem, kas vēlas tuvāk iepazīties ar latviešu zīmju valodu un to apgūt – skat. mājaslapu: www.zimjuvaloda.lv . Sagatavoja: Juris Ķikuris 19.02.2010 |
