25.05.2010
PATEICĪBA
Ir nosvinēta LNS 90 gadu jubileja. Ir nosvinēti mūsu kopīgie svētki, nosvinēta mūsu diena.
Paies laiks. Daudz kas aizmirsīsies. Nāks citi cilvēki. Tie, kas te nebija. Tā būs. Protams. Tā jābūt, un tā būs. Bet paliks, kas mūsu padarīts, kas vieno. Vēsture. Stāsts būs par to, kas kādreiz bija. Kā Dzintarzeme Latvija, kā Rītausmas atklāšana. Leģendas. Šis mūsu pasākums arī būs leģenda.
Svētki ir svētki. Tie paiet, atmiņas par tiem paliek. Kamēr vien kāds no 2010. gada 22. maija dalībniekiem paliks, paliks arī atmiņa. Par kolosālu, nebijušu vienotas saimes, vienotas kopienas sajūtu. Latvieši. Nedzirdīgi. No malu malām, no novadu novadiem.
Svētku zibšņi - Regīna tautas tērpā, mazbērni ar apbrīnas pilnām acīm. Lillija atbraukusi speciāli no Anglijas, dzirdīgs polis, kas apprecējis latviešu nedzirdīgu meiteni, tik priecīgs Roberts, kas izcērt koka sēni, saimniece Inese no Rēzeknes. Irīna, tik smalka un skaista kā roze, uz skatuves. Baloži, kas aizlido kā sapnī, lāzeršovs. To nekad nevarēs aizmirst. Nekad. Jo tā ir daļa no dzīves, mūsu sirds dzīves.
Simti pašdarbnieku, amatnieki, mākslinieki, tulki, Goda biedri, simtu simti nedzirdīgo apmeklētāju. Visi, visi, visi – mēs. Visi savējie.
Un vēl. Brigita un Ainārs, Aldis un Andris, Māra un Vita, Maruta un Sandra. Jūs noteikti pat neaptverat to, ko jūs visi kopā izdarījāt. Tas ir neatkārtojami, un tas ir neaizmirstami. To nevar samaksāt. To nevar aizmirst. Tas, ko jūs visi kopā izdarījāt paliks uz mūžīgi mūžīgiem laikiem, kamēr vien pastāvēs LNS.
Paldies jums. Ne no manis. No visiem mums.
Arnolds Pavlins
