Search form

02.01.2012

Drukāt

Kas jāzina par svarīgākajām izmaiņām no 2012. gada 1. janvāra

Ar 2012. gada 1.janvāri stājas spēkā izmaiņas vairākos likumos, kas skar visdažādākās jomas – gan pensijas un pabalstus, gan veselības aprūpi, gan nodokļu politiku. Likumu izmaiņas skars gan ārzemēs strādājošos, gan Latvijas austrumu pierobežā dzīvojošos, kuri līdz šim reizi dienā varēja doties uz Krieviju vai Baltkrieviju pēc akcīzes precēm. Tāpat daļai iedzīvotāju būs jāiesniedz mantiskā stāvokļa sākumdeklarācijas.


Saglabājas pagājušā gada līmenī

Minimālā mēneša darba alga joprojām būs 200 lati.
Vecuma pensiju minimālie apmēri arī nemainās – tie nevar būt mazāki par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (2011. gadā – vispārīgā gadījumā 45 lati). Cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 20 gadiem minimālā vecuma pensija ir 49,50 lati, no 21 līdz 30 gadiem - 58,50 lati, no 31 līdz 40 gadiem - 67,50 lati, bet ar apdrošināšanas stāžu no 41 gada un vairāk minimālā vecuma pensija ir 76,50 lati. 
Ģimenes valsts pabalsts līdz 2012.gada 31.decembrim saglabāsies 8 latu apmērā.
Pagarināta priekšlaicīgā pensionēšanās iespēja līdz 2013. gada 31. decembrim. Tas nozīmē, ka arī šogad un nākamgad cilvēki no 60 gadiem varēs pieprasīt vecuma pensiju divus gadus ātrāk, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
 
Svarīgākās izmaiņas sociālajā jomā
Bezdarbniekiem, kuriem bezdarbnieka pabalsts piešķirts no 2012. gada 1.janvāra, tas tiks izmaksāts saskaņā ar kārtību, kāda bija spēkā līdz 2009.gada 1.jūlijam, kas nosaka, ka bezdarbnieka pabalstu izmaksā atkarībā no bezdarbnieka apdrošināšanas stāža ilguma. Bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no viena līdz deviņiem gadiem ieskaitot pabalstu maksās četrus mēnešus; ar stāžu no 10 līdz 19 gadiem – pusgadu, bet ar stāžu no 20 gadiem – 9 mēnešus.
Turpmāk 15 gadu veci jaunieši, kas mācās pamatskolā vai vidusskolā, izņemot vakarskolu, nevarēs iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu.
Sākot ar 2012. gada 1.janvāri nepiešķirs  piemaksas pensijām par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam, taču tiek saglabātas jau piešķirtās piemaksas esošajā apmērā.
Maternitātes un paternitātes pabalstu turpmāk piešķirs 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas līdzšinējo 100% vietā.
Šogad mainās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem - pašnodarbinātajiem, strādājošiem pensionāriem,  invalīdiem un citiem.
Darba ņēmējiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem piešķirta valsts vecuma pensija, to skaitā priekšlaicīgi, šogad obligāto iemaksu likme būs 30,30%, kur darba devējs maksās 20,80%, bet darba ņēmējs – 9,50%.
Obligātā sociālo iemaksu likme pašnodarbinātajam 2012. gadā noteikta 32,46% apmērā no darba ienākumiem. Strādājošajiem obligātās sociālās iemaksas tāpat kā pērn būs jāveic 35,09% apmērā no darba ienākumiem – 24,09% maksās darba devējs un 11% - darba ņēmējs.
No janvāra otrās puses bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bez darba, četrus mēnešus varēs piedalīties algotos pagaidu sabiedriskos darbos pašvaldībās. Pasākumā varēs iesaistīties bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, nav priekšlaicīgi pensionējušies un bez darba ir vismaz sešus mēnešus.
 Bezdarbnieks, piedaloties algotos pagaidu sabiedriskos darbos, saņems ikmēneša atlīdzību 100 latu apmērā.
 
Jaunums – sākumdeklarēšanas likums
Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai ārzemniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā, jādeklarē savs mantiskais stāvoklis uz 2011.gada 31.decembri, pl. 24.
Deklarācija jāiesniedz tikai tām personām, kuras Latvijā ir iegādājušās nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu un uz kuru nav nostiprinātas īpašumtiesības, kā arī īpašumus ārvalstīs. Deklarācija jāiesniedz arī  personām, kurām ir skaidras naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas Latvijā un ārzemēs, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu.
 
Uzmanību: tas nozīmē, ja ir kredīti, kuru neatmaksātā summa pārsniedz 10 tūkstošus latu, tad arī jāiesniedz šāda deklarācija! Bet ja jums, piemēram, pieder māja, kas ierakstīta Zemesgrāmatā kā jūsu īpašums, vai arī automašīna, kura reģistrēta uz jūsu vārda, tad arī  gadījumā, ja to vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu, deklarācija nav jāiesniedz. Nav jādeklarē tie īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros.
 
Deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs jāsniedz no šī gada 1.marta līdz 1.jūnijam, bet mantiskais stāvoklis, kas būs jānorāda deklarācijā,  jāfiksē uz 2011.gada 31.decembra pl.24.
 
Ievest bez muitas drīkst mazāk
Sākot ar 1. janvāri, fiziska persona savam patēriņam Latvijā no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (piemēram, Krievija, Baltkrievija), ar jebkāda veida transportlīdzekli, izņemot aviotransportu,  bez muitas maksas vienu reizi septiņās dienās (agrāk varēja vienu reizi dienā) drīkstēs ievest 40 cigaretes vai 20 cigarillas, vai 10 cigārus, vai 50 gramus smēķējamās tabakas; vienu litru alkoholisko dzērienu ar spirta saturu virs 22% vai divus litrus alkoholisko dzērienu ar spirta saturu zem 22% un četrus litrus nedzirkstošā vīna, un 16 litrus alus.
 
Ne biežāk kā reizi nedēļā bez muitas maksājuma varēs ievest arī degvielu, kas atrodas transportlīdzekļa standarta tvertnē, un 10 litrus pārvietojamā tvertnē (degvielas kannā).
Savukārt ar aviotransportu (lidmašīnu) no valsts, kas nav ES, personiskajā bagāžā bez muitas maksājumu veikšanas ne biežāk kā reizi nedēļā drīkstēs ievest 200 cigaretes vai 100 cigarillas, vai 50 cigārus, vai 250 gramus smēķējamās tabakas; vienu litru alkoholisko dzērienu ar spirta saturu virs 22% vai divus litrus alkoholisko dzērienu ar spirta saturu zem 22% un četrus litrus nedzirkstošā vīna, un 16 litrus alus.
Ievedot Latvijā degvielu, cigaretes vai alkoholu biežāk nekā reizi nedēļā vai arī pārsniedzot noteikto daudzumu, preces ir jādeklarē un jāmaksā attiecīgie nodokļi – akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis un muitas nodoklis.
 
Var lūgt pašvaldībai samazināt nekustamā īpašuma nodokli
Grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) dos lielākas tiesības pašvaldībām nodokļa noteikšanā, piemēram, dzīvojamo māju palīgēku aplikšanā ar nodokli.
 
Ārzemēs strādājošajiem  nebūs jāmaksā ienākuma nodoklis Latvijā
No 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) nodoklis nebūs jāmaksā par algota darba ienākumiem, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā nodokļu konvencija. Šāda kārtība attieksies uz ienākumiem, kas gūti 2011.gadā. Savukārt par darba ienākumiem ārvalstīs, ja tie gūti laikā no 2008.gada līdz 2010.gadam, būs jāmaksā 5% iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Tādējādi ārzemēs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūs pienākums segt starpību starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm mītnes zemē un Latvijā.
Tie, kuri par iepriekšējo triju gadu laikā ārvalstīs gūtajiem ienākumiem nodokli nomaksājuši pēc 25% likmes, varēs iesniegt precizētu deklarāciju un saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokli.
 
Valsts kompensēs tikai lētākās zāles un medicīniskās ierīces
No 1. februāra ārsts uz receptes izrakstīs attiecīgajai diagnozei paredzēto kompensējamo zāļu vispārīgo nosaukumu, ja pacients pirmo reizi saņems konkrētai diagnozei paredzētās kompensējamās zāles. Aptiekā pēc šī nosaukuma izsniegs lētākās attiecīgā vispārīgā nosaukuma zāles. Ja šīs lētākās zāles pacientam nepalīdzēs, tad ārsts varēs izrakstīt citas zāles, sākot ar nākamajām lētākajām attiecīgā vispārīgā nosaukuma zālēm. Taču, ja pacients tomēr gribēs dārgākas zāles, tad viņam pašam būs jāmaksā to  pilna cena.
Pacientiem, kas līdz šim jau saņēmuši kompensējamās zāles kādai konkrētai diagnozei, zāļu izrakstīšanas kārtība paliks tāda pati kā iepriekš, proti, ārsts varēs izrakstīt konkrētu zāļu nosaukumu.
 
Autovadītājiem un velosipēdistiem
Līdz šim robežsargi varēja apturēt auto un pārbaudīt dokumentus tikai pierobežas zonā un uz robežas. Bet no  1. janvāra autovadītājiem būs pienākums pēc Valsts robežsardzes pieprasījuma transportlīdzekli apturēt un dokumentus uzrādīt visā valsts teritorijā. Šādas izmaiņas pieņemtas, lai sekmīgāk varētu cīnīties ar nelegālo imigrāciju un kontrabandu.
Velosipēdisti turpmāk varēs šķērsot regulējamas gājēju pārejas (ar luksoforiem) braukšus, taču ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Līdz šim velosipēdu vadītāji zebru drīkstēja šķērsot, tikai ejot kājām.
Taču tās gājēju pārejas, kuras neregulē ar luksoforiem, joprojām velosipēdisti drīkstēs šķērsot, tikai ejot kājām.
 
 
Apkopoja: Zigmārs Ungurs

 

 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas