Search form

24.11.2016

Drukāt

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju par zīmju valodām un profesionālajiem zīmju valodas tulkiem

Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā 21. – 22. novembrī notika plašas debates par zīmju valodas pielietojumu un profesionāla surdotulkojuma pieejamību nedzirdīgajiem cilvēkiem visdažādākās dzīves jomās. To rezultātā 23. novembrī Eiroparlaments pieņēma rezolūciju par zīmju valodām un profesionālajiem zīmju valodas tulkiem (par nobalsoja 661, pret 6, atturējās 23).


Starp citu, LNS šī gada jūlijā ar vēstuli griezās pie EP deputātiem no Latvijas, izsakot viņiem lūgumu atbalstīt šo rezolūciju, kas izstrādāta pēc H.Stīvensas iniciatīvas. No dažiem (E. Zīles, I.Vaideres, K.Kariņa un I.Grigules) saņemtas atbildes, ka viņi ir atbalstījuši šo iniciatīvu. Iespējams, arī pārējie mūsējie par to balsojuši, bet nav informējuši LNS.

Šāds pozitīvs iznākums par labu zīmju valodai lielā mērā noticis, pateicoties nedzirdīgajai EP deputātei Helgai Stīvensai, kura šī gada 28. septembrī Briselē, EP plenārsēžu zālē noorganizēja vēsturisko konferenci “Daudzvalodība un vienlīdzīgas tiesības ES: zīmju valodas loma” (par to var lasīt KS 9. nr., 2016). Tajā viņa iestājās par ES dalībvalstīs lietoto zīmju valodu ( kopā – 31) tiesībām līdzās citām ES oficiāli lietotām 24 valodām. 

Tātad par galveno šajā ES dokumentā!

Rezolūcija uzsver steidzamo vajadzību pēc kvalificētiem un profesionāliem zīmju valodas tulkiem un  norāda, kas  jādara,  lai nodrošinātu to pieejamību. Nepieciešams, lai zīmju valoda tiktu oficiāli atzīta gan valstu, gan reģionālā līmenī, kā arī notiktu tulku apmācība, reģistrācija un tulka profesijas oficiāla atzīšana līdzvērtīgi runātās valodas tulkiem, kas nozīmē profesionālu pakalpojumu ar pienācīgu atalgojumu.

ES ir aptuveni miljons nedzirdīgu zīmju valodas lietotāju un 51 miljons vājdzirdīgo, no kuriem daudzi arī lieto zīmju valodu. Par kvalificētu un profesionālu tulku deficītu liecina statistikas dati:  visās dalībvalstīs viņu trūkst  – zīmju valodas lietotāju un šīs valodas tulku attiecība ir no 8:1 līdz pat 2500:1 (vidēji 1 tulks uz 160 ZV lietotājiem). 

Vienlīdzīgu tiesu un citu iestāžu pieejamību nedzirdīgajiem, neredzīgiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem var nodrošināt tikai ar pienācīgi kvalificētu un profesionālu zīmju valodas tulku pakalpojumiem, tāpēc ļoti svarīga ir pareiza un precīza mutiskā un rakstiskā tulkošana, it sevišķi tiesās un citos juridiskos kontekstos, kur jāstrādā specializētiem zīmju valodas tulkiem ar augstu kvalifikāciju.

Rezolūcija ietver arī citus  pieejamības  nodrošināšanas jautājumus nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem, kas  jāpilda nodarbinātības, izglītības un apmācības, veselības aprūpes, tiesu iestāžu un citās jomās. Arī ES iestādēm pašām arī  jārīkojas tā, lai tās būtu par paraugu saviem darbiniekiem un ES pilsoņiem attiecībā uz saprātīgas pieejamības nodrošināšanu nedzirdīgajiem.

Tāda pieeja ietver surdotulkojumu, subtitrēšanu, runas pārvēršanu tekstā pasākumos un sanāksmēs, alternatīvas interneta un attālināto pakalpojumu metodes, izmantojot jaunās un nākotnes tehnoloģijas, piemēram, zīmju valodas tulkošanas un subtitrēšanas pakalpojumu sniegšanu internetā, televīzijā utt. (sabiedriskās un privātās televīzijas subtitrēšanas līmenis un kvalitāte dalībvalstīs ievērojami atšķiras: subtitrēšanas līmenis sniedzas no mazāk par 10 % līdz pat  gandrīz 100 % ).

 Īpaši uzsvērts, ka ar profesionālu zīmju valodas tulku palīdzību politiskiem procesiem jākļūst nedzirdīgajiem cilvēkiem pēc iespējas piekļūstamākiem; tas attiecas arī uz vēlēšanām, sabiedrisko apspriešanu un līdzīgiem gadījumiem.

Vēl daži norādītie galvenie uzdevumi!

Jāveic saprātīgi pielāgojumi, tostarp profesionālu zīmju valodas tulku pakalpojumu nodrošināšana, lai panāktu vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai un apmācībai.

Jānodrošina līdzsvarota un vispusīga informācija par zīmju valodu un to, ko nozīmē būt nedzirdīgam, lai vecāki varētu izdarīt  izvēli savu bērnu interesēs.

Zīmju valoda būtu jāiekļauj izglītības programmās, lai veicinātu izpratni un zīmju valodas lietojumu un sekmētu zīmju valodas apguvi tāpat,  kā  tas notiek ar svešvalodu apguvi.

Jāveic pasākumi, lai sabiedrībā atzītu un atbalstītu nedzirdīgo kopienu valodas identitāti.

Rezolūcija tiks izsūtīta ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

Pilnu tekstu skatīt: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P8-TA-2016-0442+0+DOC+XML+V0//LV

 

Sagatavoja: LNS Informācijas nodaļa


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas