Search form

29.04.2013

Drukāt

Austrija: Seminārs „Zīmju valoda profesionāliem mērķiem”

No 15. līdz 17. aprīlim Austrijas pilsētā Grācā notika seminārs „Zīmju valoda profesionāliem mērķiem” („Signed Languages for professional purposes”) PRO- Sign projektā, ko finansē Eiropas Moderno valodu centrs (European Centre for Modern Languages).


Projekts PRO – Sign, kas ilgst no 2012. līdz 2015. gadam,  paredz nodrošināt „Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana” (Common European Framework of Reference for Languages (CEFR)) sistēmas pielāgošanu zīmju valodām un izstrādāt zīmju valodas prasmju vērtēšanas kritērijus C1/C2 līmenim profesionālo tulku kvalifikācijas līmeņa noteikšanai.
 
 
Projekts paredz arī attīstīt mācību programmu dzirdīgajiem, kuri vēlas apgūt zīmju valodu, un Eiropas Valodu portfeļa projektu zīmju valodām. (Par PRO – Sign projektu vairāk šeit: http://www.ecml.at/F5/tabid/867/language/en-GB/Default.aspx).
 
Projektu īsteno starptautiska komanda: projekta koordinatore profesore Lorēna Līsone (Lorraine Leeson) no Dublinas universitātes (Īrija) (attēlā pirmā no labās); profesors Kristiāns Ratmanis (Christian Rathmann) no Hamburgas universitātes (Vācija), profesore Bīpija van den Bogārde (Beppie van den Bogaerde) no Utrehtas universitātes (Holande) profesors Tobiass Haugs (Tobias Haug) no Cīrihes augstskolas (Šveice).
 
 
Kas ir CEFR, un kur to lieto
 
Tā ir Eiropas Vienotā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu (CEFR), ko plaši izmanto svešvalodu prasmes līmeņa noteikšanai. Tajā ir seši valodu prasmes līmeņi no pamatlīmeņa A1 līdz augstākajam līmenim C2. Vienkārši sakot, CEFR ir tabula, kuru var izmantot, lai raksturotu valodu prasmi pēc visā Eiropā pieņemtiem vienotiem kritērijiem.
Šo sistēmu lieto visās Eiropas valstīs skolās, universitātēs un tālākizglītībā. Vienīgās valodas, kurām bija pievērsta maza vai nekāda uzmanība, bija zīmju valodas, ko lieto Eiropas nedzirdīgo kopienas. Tāpēc „PRO – Sign” projekts ir pirmais un ļoti svarīgs solis, lai izveidotu Eiropas Vienoto zīmju valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu, ko varētu izmantot Nedzirdīgo studiju un zīmju valodas tulku apmācības programmā.
 
Eiropas Moderno valodu centrā
 
Seminārs notika Eiropas Moderno valodu centrā un tajā piedalījās 30 dalībnieki no 23 Eiropas valstīm. Latviju pārstāvēja raksta autore. Darba valoda bija angļu valoda un starptautiskās zīmes, tulkojumu nodrošināja 3 tulki.
 
 
Dalībnieki tika iepazīstināti ar Eiropas Moderno valodu centra (ECML) darbību. Tā ir Eiropas Padomes institūcija, kas dibināta 1994. gadā Grācā. Centra mērķis ir palīdzēt Eiropas Savienības iedzīvotājiem efektīvāk apgūt valodas un sadarbībā ar ekspertiem palīdzēt tā dalībvalstīm ieviest efektīvas valodu apguves stratēģijas un sekmēt pārmaiņas valodu mācīšanas un apguves procesā.
 
Tika uzsvērts, ka visām valodām jābūt līdzvērtīgā pozīcijā. ECML mājaslapa http://www.ecml.at/  piedāvā plašu materiālu klāstu, ko var izmantot valodu skolotāji un citi speciālisti. Starp citu, tas, ka 26. septembrī no 2001. gada tiek atzīmēta Eiropas valodu diena, ir ECML iniciatīva. Kopš 2011. gada šajā dienā iekļauj arī Eiropas zīmju valodas.
 
CEFR izmantošana studiju programmās
 
Pēc tam Tobiass Haugs iepazīstināja klātesošos ar aptaujas rezultātiem par CEFR izmantošanu zīmju valodas tulku apmācības vai nedzirdīgo studiju programmā visā Eiropā un par to, izmantošanu zīmju valodas tulku apmācības vai nedzirdīgo studiju. Aptaujā piedalījās 53 dalībnieki no 23 Eiropas valstīm. Tā parādīja, ka dažādās valstīs apgūt zīmju valodu piedāvā dažādas iestādes vai organizācijas. Visbiežāk – augstākā mācību iestāde.
 
Tikai gandrīz ceturtā daļa (16) dalībnieku pilnībā zinājuši par CEFR sistēmu un tikai četras valstis bija iztulkojušas CEFR zīmju valodā, to skaitā arī Igaunija. Latvija šajā aptaujā nav piedalījusies.
 
Vairāk ar aptaujas rezultātiem var iepazīties speciāli izveidotajā mājaslapā www.cefr4sl.eu, kas veltīta CEFR un zīmju valodu mācīšanai un apguvei (studijām) Eiropā. Tika atzīts, ka Austrumeiropas valstis aktīvāk jāiesaista CEFR sistēmas pielāgošanā, novērtējot zīmju valodas zināšanas.
 
Tad Lorēna Līsone iepazīstināja ar jaunizveidoto CEFR, kas pielāgota zīmju valodas zināšanu pašnovērtēšanai. Runātās valodas zināšanu pašnovērtēšana notiek piecās jomās: valodas lietošana, uztveršana, lasīšana, rakstīšana un komunikācija, bet zīmju valodā šobrīd tiek domāts par trijām jomām: lietošana, uztveršana un komunikācija, jo zīmju valodai nav rakstiskas formas.
 
Lai apgūtu  zīmju valodas prasmi no A1 līdz B2 līmenim
 
Bīpija van den Bogārde iepazīstināja ar Holandē īstenoto projektu „Amerikāņu zīmju valodas pielāgošana CEFR līmeņiem holandiešu zīmju valodai”. Lai apgūtu zīmju valodas prasmi pamatlīmenī (A1), nepieciešamas 100 stundas, savukārt, ja vēlas pārvaldīt zīmju valodu B2 līmenī, tad būtu jāmācās 1300 stundas. Ir izstrādāti  deskriptori (prasmju apraksti) no A1 līdz B2 līmenim. Viņa demonstrēja video, kā intervijas veidā tiek pārbaudītas studentu zīmju valodas zināšanas. Tagad nepieciešams turpināt darbu pie deskriptoru izstrādes augstākajam līmenim (C1/C2).
 
Austrijas pārstāve Simona Greinere-Ogrisa pastāstīja par zīmju valodas projektu, ko Austrija realizē sadarbībā ar Itāliju un Kataloniju (Spānijas province). Tas ir Mūžizglītības programmas projekts 3 gadu garumā ar mērķi pielāgot CEFR sistēmu itāļu, austriešu un kataloņu zīmju valodām līdzvērtīgi runātām valodām. Projekta īstenotāji uzskata, ka šī iniciatīva palīdzēs zīmju valodām iegūt tādu pašu statusu kā runātājām minoritāšu valodām.
 
Ar visiem iepriekšminētajiem projektiem un citiem materiāliem sīkāk var iepazīties www.cefr4sl.eu.
 
Praktiskās nodarbības
 
Pēc tam notika diskusija, kā CEFR tiek izmantots zīmju valodas mācīšanā un apguvē katrā valstī un kādā līmenī CEFR tiek lietots.
 
Tad sekoja praktiskas nodarbības. Dalībnieki no dažādām valstīm bija ar ļoti dažādu pieredzi zīmju valodas mācīšanā un novērtēšanā, tāpēc viņus sadalīja grupās.
 
Pirmajā grupā apvienojās tie, kuri jau izmanto CEFR sistēmu. Viņu uzdevums bija mēģināt veidot deskriptorus C1 un C2 līmenim.
 
 Otrajā grupā tie, kam ir zīmju valodas mācīšanas pieredze, bet kuri neizmanto CEFR sistēmu. Viņi, to skaitā arī raksta autore, Kristiāna Ratmana vadībā mācījās izprast, kādā apjomā būtu jāzina zīmju valoda A1 un A2 līmenī un kā novērtēt, vai iegūtās zināšanas atbilst šiem līmeņiem. K. Ratmans uzsvēra: mācoties valodu, sākumā nav svarīgi pievērst uzmanību zīmju vai gramatikas pareizībai, bet gan attīstīt komunikācijas prasmes.
 
Mācot zīmju valodu, noteikti studentiem jāsniedz arī informācija par nedzirdīgo kultūru.
 
 
Grupā notika diskusija par to, vai zīmju valodas alfabēts būtu jāzina A1 līmenī. Piemēram, Čehijā zīmju valodas alfabēta parādīšanai jāizmanto abas rokas un nav viegli to apgūt, tāpēc to sākumā nemāca. Piemēram, zīmju valodai A1 līmeņa deskriptors ir šāds: spēj saprast un lietot pazīstamus ikdienas izteicienus un ļoti vienkāršas frāzes, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības. Prot iepazīstināt sevi ar  citiem, lietojot alfabētu, uzdot personiskus jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par dzīvesvietu, pazīstamiem cilvēkiem, lietām, kas pieder. Spēj elementārā līmenī sazināties, ja otrs zīmes lieto lēnām, skaidri un ir gatavs palīdzēt.
 
Kā mācīties zīmju valodas, izmantojot datoru
 
Semināra dalībnieki iepazinās arī arprojektu „Vizuālās valodas mācīšanās, izmantojot datoru”, ko realizē Nīderlandē. Kā pastāstīja Arī Terpstra, projekts tapis, sadarbojoties trijām skolām. Izstrādātais materiāls ļauj dzirdīgiem skolēniem saistošā veidā apgūt holandiešu zīmju valodu A1 līmenī, izmantojot internetu. A. Terpstra vēl piebilda, ka zīmju valodas labākai apguvei nepietiek tikai ar mācīšanos internetā. Nepieciešams arī kontaktēties ar nedzirdīgiem bērniem vai nedzirdīgiem kolēģiem.
 
 
Savukārt Žans Luijs Brigejs (Francija) pastāstīja, kā Francijā notiek zīmju valodas zināšanu pārbaude. Interesanti, ka tā notiek vienlaicīgi septiņās Francijas pilsētās katru gadu februārī. Beidzējiem tiek izsniegts valdības apstiprināts sertifikāts, sākot no A2 līmeņa.
 
Tās valstis, kuras izmanto CEFR sistēmu zīmju valodas mācīšanā, apguvē un novērtēšanā, tika aicinātas CEFR mājaslapā ievietot ar CEFR saistītus materiālus, kas attiecas uz to, lai Eiropas valstis var mācīties viena no otras.
 
Diskusijas par zīmju valodas mācīšanu un tās novērtēšanu pēc CEFR sistēmas
 
Sarunas, pārdomas trīs dienas par šo tēmu turpinājās arī pārtraukumā, pat dzerot kafiju un ēdot pusdienas. Bija pārsteidzoši uzzināt, ka Igaunija ir attīstīto Eiropas valstu vidū, kas jau izmanto CEFR sistēmu zīmju valodas tulku apmācības programmā. Beidzot Tartu universitāti, tulku zīmju valodas zināšanām jābūt B2 līmenī. Mācību programmas ilgums ir 3 gadi. Savukārt vairākās valstīs, kā piemēram, Slovākijā, Čehijā un Zviedrijā, pastāv cita valstiski atzīta zīmju valodas prasmju novērtēšanas skala. Tās valstis tiek aicinātas pielāgot esošo skalu CEFR sistēmai.
 
Interesanti, ka Grācas universitātē zīmju valodu var apgūt Lingvistikas nodaļā bakalaura līmeņa programmā, savukārt zīmju valodas tulka profesiju maģistra līmenī. Pārsteidz arī Lietuva: tā šobrīd veido zīmju valodas skolotāju sagatavošanas viengadīgo mācību programmu. Pirmā studentu grupa mācības uzsāks septembrī. Savukārt Čehijas pārstāvji aicina oktobrī piedalīties 1. Starptautiskajā zīmju valodas skolotāju konferencē Prāgā, kas notiks šī gada 18. – 20. oktobrī.
 
Pēdējā dienā tika diskutēja par to, kā dalībnieki varētu savā valstī izplatīt seminārā iegūtās jaunās zināšanas.
 
Nākamais projekta solis ir konferences organizēšana, kas notiks 2014. gada rudenī Hamburgas universitātē (Vācijā), kurā dalībnieki varētu dalīties par jaunām aktivitātēm šajā jomā.
 
Semināra noslēguma dalībnieki tika aicināti būt aktīviem CEFR sistēmas ieviešanā zīmju valodas mācīšanā, apguvē un vērtēšanā un apvienot savu spēkus kopā vienojieties ar tuvākajām valstīm.
 
 
PS. Raksta autore ir Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledžas programmas „Surdotulks” lektore  un pasniedz zīmju valodas stundas arī Rīgas Stradiņa universitātes sociālā darba studentiem.
 
 
Teksts un foto: Inese Immure

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas