Search form

27.03.2007

Drukāt

2007.g. marts ( 6/7)

     Jauniešu organizācija Efraims maina nosaukumu Elfa Zariņa Neraugoties uz āra bargo salu un apkārt klīstošajiem teroristiem – vīrusiem,  Raiņa skolā 24. februārī notik...
    
Jauniešu organizācija
Efraims maina nosaukumu
Elfa Zariņa
Neraugoties uz āra bargo salu un apkārt klīstošajiem teroristiem – vīrusiem,  Raiņa skolā 24. februārī notika Nedzirdīgo jauniešu un viņu draugu organizācija (NJVDO)  «Efraims» konference.
Sanāca daudzi biedri, par kuriem NJVDO «Efraims» valdei bija patiess prieks. Es kā vadītāja atklāju konferenci. Tā ritēja draudzīgi, pat ar humoristiskiem momentiem. Protokolistu pienākumus veica Uldis Ozols un Kārlis Novickis.
Dienas kārtībā bija daudz svarīgu punktu: dažādas atskaites NJVDO «Efraims» darbības laikā no iepriekšējās konferences līdz šai konferencei, t.i. 2005. — 2007. gadam, prezentācijas, Statūtu grozīšana, EQUAL projekta «Klusās rokas» darba process, vēlēšanas..
Klausoties pārskatu par līdzdalību EQUAL projektā daudzus ļoti ieinteresēja, kā tika padarīti darbi, sazinoties ar LR augstākajām institūcijām likumu jautājumā. Šī jautājuma apspriešana ritēja dažas stundas. Tātad bija interesanti un svarīgi!
Pēc šī punkta tika izsludināta kafijas pauze. Bija tik garšīgas kūciņas, augļi...
Dažus punktus statūtos mainījām, svarīgākais — NJVDO «Efraims» pārdēvēšana uz jauno pilno nosaukumu – Latvijas Nedzirdīgo jauniešu organizācija (LNJO). Civilizēti, vai ne! Protams, bija polemika par dažādiem citiem nosaukumiem – Latvijas Nedzirdīgo Jauniešu Asociācija (LNJA), Latvijas nedzirdīgo jaunatne (LNJ), LNJO «Efraims«, LNJA «Efraims».
Debatēs visvairāk jauniešu izteica neapmierinātību par organizācijas mājaslapu – nekas nav mainīts, neinteresanta,  vecas tēmas, kur palikušas jaunās tēmas: NJVDO «Efraims» taču organizējis daudzus vērienīgus pasākumus, piedalījies dažādos projektos utml.
Valdes vārdā prezidents I.Kalniņš paskaidroja: nav brīvprātīgais atbildīgais, kas uzņemas pilnu atbildību. Ja tāds atrastos, varētu palielināt mājaslapas apjomu, pievienojot attēlus zīmju valodā. Daudzi izteica vēlēšanos, lai tiktu – organizēti lieli masveida pasākumi — piemēram, Mis un Misters,  forums un citi. Debates ritēja bez asumiem.
Pirms svarīgajām organi-zācijas vadības vēlēšanām tika apstiprināta balsu skaitīšanas komisija 2 cilvēku sastāvā – Anita Ķīvīte un Oļegs Trescovs.
Nu īsumā... Bez lielām debatēm tika ievēlēts prezidents  — atkal Ivars Kalniņš. Viceprezidente – Karīna Beisone. Un pilnīgi jauna valde ar – atraktīviem jauniešiem — Aļona Udovenko, Anita Ķīvīte, Arta Birzniece – Siliņa, Vladimirs Krumins, Mareks Kaidašs.
Novēlēsim viņiem lielu izturību, ar stingru stāju daudzas idejas realizēt, bet īpaši prezidentam Ivaram Kalniņam — pacietību un apņēmību, audzinot jauno valdi!
I.Kalniņš aicināja vecos valdes locekļus dalīties ar jaunajiem pieredzē. «Jā, gan nepazudīsim!» – vienbalsīgi atbildēja viņi, jo Vida vēl joprojām organizē ziemas pasākumu, Ulda pieredze arī noderēs, priecāsies kopā ar jaunajiem, Tatjana – ar mīļu prātu sadarbosies ar valdi dažādos jautājumos, es – vēl strādāju birojā, katru dienu sakaros ar jauninājumiem!
Jaunā valde pateicās vecajai valdei, uzdāvinot jaukas tulpes... Nu mums tā ap sirdi  kļuva silti, protams — aizkustinošs brīdis!
Par revidentu tika ievēlēts Reinis Reinholds.
Konference beidzās pievakarē ar labi padarīta darba sajūtu. Jaunieši gatavi tālākam darbam!
 
Daiļlasītāju konkurss
Atkal – piektais!
Zigmārs Ungurs
Ar dziesmu «Tikai vienu reizi» kā savdabīgu muzikālo sveicienu konkursa dalībniekiem, kuru izpildīja pagājušā gada daiļlasīšanas konkursa laureāts melodeklamācijā Rolands Barkāns un dzirdīgā 10. klases skolniece Lauma Birziņa, tika ieskandēts piektais – jau par tradīciju kļuvušais Nedzirdīgo daiļlasīšanas konkurss Raiņa vakarskolā.
Konkursa nenogurstošā organizētāja Inese Immure šoreiz pasākuma vadīšanu uzticēja vakarskolas dzirdīgajam absolventam Jānim Graudiņam. Klātesošie vispirms tika iepazīstināti ar žūriju, par katru pastāstot kaut ko raksturojošu.
Pieredzējusi žūrija
Tātad: Zigmārs Ungurs – nedzirdīgais dzejnieks un žūrijas priekšsēdētājs. Visuzticamākais žūrijas loceklis. Kopā ar rainiešiem kopš 1.konkursa; Rasma Kurēna – kultūras centra «Rītausma» nedzirdīgo drāmas kolektīva aktrise. Savu aktrises karjeru uzsāka pirms 50 gadiem kā dailasītāja; Lilita Janševska —  Latvijas Nedzirdīgo savienības Zīmju valodas centra direktore un nedzirdīgo tulce; Uldis Ozols – Rīgas Nedzirdīgo skolas skolotājs, zīmju valodas speciālists; Ivars Kalniņš – Nedzirdīgo jauniešu un viņu draugu organizācijas «Efraims» prezidents, topošais latviešu valodas un literatūras skolotājs. Žūrijā bija uzaicināta arī Irina Kristoforova, skolas absolvente, viena no labākajām melodeklamētājām.
Pēc tam vakara vadītājs aicināja skolas direktora vietnieci Aiju Kārkliņu atklāt dzejas konkursu.
Sacenšanās divās grupās
Vērtēšanas sistēma konkursā bija paredzēta tāda pati kā iepriekšējos gados. Dzejas lasījumiem: stāja, mīmika, zīmju skaidrība, priekšnesuma izteiksmīgums, vārdu atbilstība zīmēm, ritma izjūta. Vērtēšana: no 0 līdz 5 punktiem. Melodeklamācijas tika vērtētas šādos parametros: zīmju skaidrība, izpildījuma meistarība, mākslinieciskais līmenis, skatuves kultūra. Arī šeit iespējamais punktu skaits: no 0 līdz 5. 
Dzejas lasījumiem tika pieteikti 16 jaunie censoņi, bet uzstājās 14. Uzreiz jāsaka: vērojot dalībniekus kopumā un salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem,  jūtami uzlabojusies dalībnieku stāja. Tas ir ļoti iepriecinoši, ka jaunieši īpaši domājuši par to, kā izskatīsies publikas priekšā. Laba stāja – tas nozīmē arī cieņu pret saviem skatītājiem. Un faktiski taču stāja ir pats pamats, no kura sākas viss pārējais, stāja arī rada pirmo iespaidu.
Un, lūk, konkursanti
Renārs Simsons bija izvēlējies O. Vācieša dzejoli «Vēl nevar pazīt ceriņus». Laba zīmju valoda un stāja, bet jāattīsta izteiksmīgums, mīmika un ritma izjūta.
Inna Fjodorova nolasīja I.Ziedoņa dzejoli «Nekā jau nepietrūkst».
Māris Meirāns ar O.Vācieša «Svilpojamās dziesmiņas» izpildījumu arī parādīja labu zīmju valodu, bet Gatim Mālkalnam vēl jānoslīpē priekšnesuma izteiksmīgums.
Patīkami bija vērot Elīnas Roopas uzstāšanos; lieliska stāja, arī viss izpildījums labā līmenī. Viņa bija izvēlējusies I.Ziedoņa dzejoli «Kā milzīgi svečturi ozoli stāv».
Ziedonis acīmredzot ir ļoti iecienīts nedzirdīgo vidusskolēnu vidū. To bija izvēlējusies gan Agnese Anipko, gan Lauris Rūrāns, gan Mairita Reinholde un Alnis Kuļikovs.
Kaspars Unte nodeklamēja Simora Langa dzejoli «Saulīte», Anita Barkāne – Ē.Ādamsona dzejoli «Cilvēks pavasarī», un no abiem varēja vēlēties vairāk izteiksmīguma. Par savu stāju vajadzētu padomāt Mārim Jocim, Linardam Volkovam, tas palielinātu viņu izredzes turpmākajos konkursos. Savukārt Kristīne Urtāne iepriecināja tieši ar teicamo stāju un zīmju skaidrību.
Melodeklamācijas šogad izpildīja seši konkursanti. Starp viņiem izcēlās Daina Platace ar dziesmas «Seksuālie čiekuri» izpildījuma augsto māksliniecisko līmeni. Atzīstamu sniegumu parādīja arī Lilita Lukina, izpildot skumjo dziesmu «Reiz zaļoja jaunība» ar Eduarda Veidenbauma vārdiem.  Pārējie dalībnieki jūtami atpalika. Patīkamu pārsteigumu radīja Jānis Sausiņš ar impozanto R. Paula dziesmas «Es esmu nabaga vecpuisis» izpildījumu.
Vēl dziesmas zīmju valodā izpildīja Ilze Rumpe (Z.Liepiņa «Dziesma par brīnumiem»), Mareks Antonovs (R.Pauls «Varbūt»)  un Dainis Liepiņš (Renārs Kaupers «Mana dziesma»). Tāpat kā iepriekšējā gadā, arī šoreiz ar melodeklamētājiem sadarbojās skolas koris.
Uzvarētāji un simpātijas
Pēc starpbrīža, kura laikā žūrija sprieda par vietu sadalījumu, tika paziņots lēmums: dzejas lasījumos pirmā vieta Elīnai Roopai, otrā – Laurim Rūrānam, trešā – Mairitai Reinholdei.
Melodeklamācijās tika piešķirtas tikai divas vietas. Pirmā vieta tika Dainai Platacei. Otrā – Lilitai Lukinai. Savukārt Jānim Sausiņam tika pasniegta īpaša balva par izpildījuma savdabīgumu.
Vēl tika noteikta skatītāju simpātija, kura izrādījās Mairita Reinholde. Organizācija «Efraims» par labākajiem atzina Lilitu Lukinu un  Elīnu Roopu. Bet LNS viceprezidentes Marutas Piternieces atzinību par centību un uzdrošināšanos izpelnījās Kristīne Urtāne un Dainis Liepiņš, cerot, ka nākotnē viņi rādīs atzīstamu līmeni.
Žūrijas komisijas locekle Rasma Ku-rena atzina, ka viņu pārsteidzis konkursantu lielais skaits: «Esmu iepriecināta, ka mani aicina uz šādiem konkursiem. Savlaik Inese Immure pati bija populāra un  atzinību ieguvusi melodziesmu izpildītāja. Vēl tagad daudzi ar sajūsmu atceras viņas aizrautīgi pasniegtās dziesmas zīmju valodā «Anniņa vanniņā», «Vēl ir laiks»,  «Pie jūras dzīve mana» u.c.
    Un šo savu mīlestību uz dzeju un dziesmu Inese ar atzīstamiem panāku-miem glabā un vairo tālāk savos audzēkņos Raiņa skolā. Par to liecina arī šis konkurss. Laikam gan neatrast kādu citu vietu Latvijā, kur notiek tik plaša un skaista sadarbība  dzirdīgo un nedzirdīgo cilvēku starpā pašdarbības laukā.
Skatos ar prieku uz šiem jauniešiem, kuri uzstājas, un novēlu viņiem turpināt savu draudzību ar dzeju un dziesmu, izkopt savus talantus – iejusties tēlā, veidot stāju, skaistu mīmiku un skaidras zīmes, lai pēc iespējas pilnīgāk izteiktu dzejas vai dziesmas saturu.»
 
Atsaucoties uz publicējumu
Iztiksim bez nesaskaņām
Izlasot 2007. janvāra laikrakstā «Kopsolī» publicētos rakstus par sporta tēmu «LNSF viedoklis» un «Ko darīt turpmāk?», gribu izteikt arī savu viedokli.
Pirmām kārtām, uzskatu, ka nav jādala skolēni, kuri vēlas nodarboties ar sportu. Kāpēc tiek dalīti noskaņoti cits pret citu tie, kuri trenējas skolas komandās, un tie, kuri no skolas brīvajā laikā dodas uz treniņiem LNSF. Tas ir tikai apsveicami, ka labākie sportisti no skolas piedalās LNSF organizētajos čempionātos. Kāpēc treneri nevarētu darboties kopīgi un saskaņoti, viens otru papildinot. Uzskatu, ka šī cīņa un kaislības ir jāizbeidz, lai neciestu bērni.
Arī mans dēls mācās Rīgas nedzirdīgo bērnu internātskolā un piedalās basketbola treniņos. Diemžēl arī viņam no skolas tre-nera nācās ciest pazemojumus, kad viņš vēlējās piedalīties skolas basketbola treniņos. Skolas treneris to neļāva, sacīdams, lai tik ejot vien trenēties uz LNSFkomandu.
Tāpēc vēlreiz gribu aicināt trenerus un skolas vadību nolikt malā savas ambīcijas un mēģināt savstarpēji cienīt citam cita darbu, kas būtu darāms ar vienu mērķi: pierādīt, ka arī Latvijas nedzirdīgie un vājdzirdīgie skolēni spēj startēt ar labiem panākumiem gan Latvijas valsts mērogā, gan ārvalstīs.
Kāda skolēna mamma
Iespēja
Iepazīties un vingrināties angļu valodā
Internetā parādījusies jauna nedzirdīgo cilvēku sasaukšanās iespēja. Tā ir mājaslapa www.aslsingles.com «Where signing singles meet» jeb «Kur vientuļiem zīmju valodā runājošiem satikties».
Tajā vienojas amerikāņu zīmju valodā runājošā komūna un visu citu ieinteresēto grupu pārstāvji, kuri vēlas kontaktēties ar līdzīgiem visā pasaulē, lai nodibinātu draudzības saites, veidotu romantiskas attiecības, atrastu varbūt pat mūža mīlestību.
Šajā saitā atradīsiet ļoti daudzveidīgus novirzienus uz dažādām interešu grupām un piedāvājumiem. Uz labu laimi uzklikšķinot, piemēram, atveras lappuse: Krievu sievietes. Tajā skaistu meiteņu foto ar īsu aprakstu un iespēju iepazīties, kā arī visai cildinošs krievu sievietes vispārīgs raksturojums utt.
Citā saitā redzami laimīgi pāri, kas ar šīs mājaslapas www.aslsingles.com  palīdzību viens otru atraduši un apprecējušies utt.
Šīs interneta mājaslapas sponsors ir ASV Nacionālā nedzirdīgo asociācija.
Vēl tikai viena piebilde – viss notiek angļu valodā, un šī ir viena no iespējām savas valodu zināšanas spodrināt, pie viena iegūstot jaunus draugus pasaulē.
 
Sports
Sporta pārstāvji pulcējas pasaules kongresā
Varis Strazdiņš
Pasaules Nedzirdīgo sporta kārtējais – 40. ICSD Deaflympics .kongress šogad risinājās okeāna otrajā pusē ASV, Saltlaiksitijā (Salt Lake City, kas tulkojumā nozīmē sāls ezeru pilsēta) Jūtas štatā. Uzreiz pēc  kongresa turpat risinājās 16.Nedzirdīgo Ziemas olimpiskās spēles vairākos sporta veidos: hokejā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, snovbordā un pirmo reizi programmā iekļautajā sporta veidā – kērlingā.
Kongresa bija ieradušies 62 valstu delegāti, starp kuriem arī mēs ar Raiti Ozolu. Pirmajā dienā bija paredzēta apspriede/diskusija par dažādiem svarīgākajiem nedzirdīgo sporta attīstības jautājumiem.
Dažādi jautājumi
Daudzās valstīs nedzirdīgo sports joprojām ir attiecīgās valsts Paralimpiskās komitejas pakļautībā, un nevienu tas īpaši neapmierināja. Jau kopš nedzirdīgo sporta atdalīšanās no Starptautiskās Paralimpiskās kustības 1995.gadā pastāv šī problēma!
Katrā valstī, protams, ir savas nelielas atšķirības, bet problēmas pamatā ir finansējuma nepietiekamība nedzirdīgo sporta aktivitātēm. Vēl neskaidrība ir organizācijas nosaukumā ICSD vai Deaflympics kā CISS mantiniece. Nav īsti skaidrs, kuru nosauku-mu kādos apstākļos izmantot. 
Vēl izvērtās diskusijas par sportistiem, kas lieto kohleāros implantus. Vai viņus bez aparāta var pielaist sacensībās, vai nebūs problēmas ar veselību. Galu galā delegāti nonāca pie kopēja viedokļa –  atvienojot kohleāro implantu, viņi ir tādi paši sportisti kā sportisti bez dzirdes aparāta.
Pretenzija apdraud nedzirdīgo sporta  labo slavu
Pēcpusdienā notika diskusijas par ne visai īpaši patīkamu lietu –  nedzirdīgais Rafaels Pinckas (pēc tautības uzbeks, bet dzīvo ASV) izvirzīja  pretenziju pret ICSD. Abas puses varēja izteikt savu viedokli.
Pretenzijas būtība bija tā, ka R.Pinckas uzskata, ka rupji tiek pārkāpti ICSD statūti, likumi un noteikumi, tāpēc jau 2001.gadā iesūdzēja tiesā ICSD vadītājus. Un līdz šodienai jau 4 tiesas instances noraidījušas R.Pinckas prasības. Par to varētu pasmīnēt un justies gandarīti, bet galvenā prob-lēma ir, ka tas ietekmē nedzirdīgo sporta prestižu Starptautiskās Olimpiskās komitejas (IOC) acīs. Protams, ne jau pozitīvā ziņā.
Diskusiju nobeigumā ICSD Valde piedāvāja balsošanai formulējumu – pasludināt R.Pinckas par nevēlamu personu nedzirdīgo sportā. Delegātu domas dalījās – lēmumam pietrūka vairākuma, jo ļoti daudzi atturējās (gandrīz 1/3 balsu!.
Šāds negaidīts iznākums šokēja visus, un ICSD prezidente Donalda Ammons otrās dienas ievadā paziņoja par savu demisiju. Nācās ņemt pārtraukumu, lai atvēsinātu sakarsēto atmosfēru. Galu galā delegāti nobalsoja par to, ka uzticas līdzšinējai vadībai un lūdz prezidenti D.K.Ammons turpināt vadīt ICSD un tās kongresu.
Jaunu biedru uzņemšana
Kongress izskatīja 4 iesniegumus par jaunu biedru uzņemšanu: Bolīvija, Namībija, Lielbritānija un Itālija. Par Lielbritāniju un Itāliju jāsaka, ka šo valstu nedzirdīgo sporta darbība tika apturēta sakarā ar viņu problēmām mājās, savā zemē. Tagad kad problēma atrisināta, šīm valstīm atjauno ICSD biedra statusu.
Nedzirdīgo Olimpisko spēļu organizatori no Melburnas, Austrālijas informēja, ka kopējie šī pasākuma ieņēmumi bija 9 milj. Autrālijas dolāru, bet izdevumi – 8,6 milj. Austrālijas dolāru, atlikušie 400 tūkstoši kā ienākumi tika pārskaitīti Austrālijas valsts budžetam.
Priekšlikumu daudz
Kongresa turpinājumā izskatīja 65 dažādus iesniegtos priekšlikumus. Liela daļa attiecas uz ICSD vietu pasaules sporta sabiedrībā.  Tika ierosināti arī grozījumi vai papildinājumi dažādos nedzirdīgo sporta normatīvajos dokumentos. Šajā rakstā tos visus būtu neiespējami aprakstīt, iznāktu pamatīgi bieza grāmata.
Kas un kur  notiks turpmāk
Tad sekoja turpmāko sacensību vietu izvēle Nedzirdīgo Olimpiskajām spēlēm un Pasaules čempionātiem.
Nākamās Ziemas Olimpiskajās spēles 2011.gadā risināsies Slovākijā, Vasaras Olimpiskās spēles 2013.gadā – Atēnās, Grieķijā. Par vēlāko gadu spēļu rīkotājiem mutisku vēlmi ir izteikušas vairākas citas valstis. Konkrētu lēmumu nepieņēma, jo vispirms jāveic apsekošana, pārbaude vai tur ir atbilstoši apstākļi.
Vakaros pēc kongresa darba notika nākamo vasaras olimpisko spēļu Taipejā 2009.g. un Atēnās 2013.g. vietu prezentācija. Visi varēja sīkāk iepazīties ar attiecīgās valsts apstākļiem un paveikto darbu sacensību uzņemšanā.

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas