10.05.2013
Vēl viena LNS biedre kandidē uz Rīgas Domi
Laikraksta „Kopsolī” 5. nr bija ievietota intervija ar LNS biedru Edgaru Vorslovu kā deputāta kandidātu uz Rīgas Domi no Zaļās partijas, bet šeit jūsu uzmanībai „KS” intervija ar LNS grupas „Tilts” biedri BAIBU BICĒNU, kura ir Rīgas Domes deputāta kandidāte Nacionālās apvienības (Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai / LNNK) sarakstā.
Īsas ziņas:
27 gadus (līdz 2010) strādājusi Preses namā.
Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienības valdes locekle.
Deviņdesmitajos gados daudz publicējusies „Kopsolī”, laikrakstos „Latvijas Jaunatne”, „Labrīt”, žurnālos „Rūpju Bērns”, „Ceļotprieks” un citur. Pēdējos gados vairāk interneta portālos.
2010. gadā izdevniecības „Zvaigzne ABC” apgādā iznākusi grāmata „Barikāžu laiks. Apvērsums”– par 1991. gada notikumiem.
Latvijas Nedzirdīgo savienības un Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” biedre.
Vaļasprieks: lasīšana, ceļošana
Kāpēc izlēmi kandidēt Rīgas domes vēlēšanās? Cik ilgi darbojies Nacionālajā apvienībā?
Esmu rīdziniece. Jau skolas gados savu dzimto pilsētu izbraukāju un izstaigāju krustām šķērsām gan centru, gan daudzus nomaļākus rajonus – sākot no Bolderājas un Vecmīlgrāvja, beidzot ar Juglu un Ķengaragu, arī Berģus un Jaunciemu, Vienmēr atklāju kaut ko jaunu. Rīga ir brīnišķīga! Bet daudz kas vēl jāsakārto, un es vēlos tajā iesaistīties!
Pēc Preses nama slēgšanas sāku strādāt invalīdu un viņu draugu apvienībā „Apeirons”, apmeklēju Rīgas Domes rīkotos forumus, kur ļoti daudz ko uzzināju par aktualitātēm mūsu galvaspilsētā.
Kā nonācu politikā? 1988. gadā Preses namā, kad nodibinājās Tautas fronte, darbavietā tiku ievēlēta tās valdē. Turpmāk vēlēšanās vienmēr balsoju par nacionālajām partijām: LNNK, TB, TB/LNNK. Kad nodibinājās jauniešu organizācija „Visu Latvijai!”, internetā sāku sarakstīties ar tās biedriem.
Vēlāk, kad nodibināja partiju, iestājos atbalstītājos. Pirms diviem gadiem, tiku uzņemta partijā un Rīgas nodaļā pieteicos trijās darba grupās: pilsētas attīstības, satiksmes un transporta un sociālo jautājumu darba grupā.
Kā tu darbojies šajās grupās?
Sākumā vairāk apmeklēju Pilsētas attīstības un transporta grupu sapulces – tur bija ļoti interesanti cilvēki kā, piemēram, Aleksandrs Kiršteins, Normunds Broks un citi – jau ar pieredzi Saeimas un Rīgas Domes darbā.
Kad aizgāju uz sociālās grupas sapulci, sapratu, ka man vairāk jābūt tur. Cilvēki, kuru tiešais darbs bija saistīts ar veselības aizsardzības un sociālajām lietām, bieži nevarēja ierasties klātienē. Tāpēc tagad ir izveidota Googles grupa internetā. Tā ir ērtāk nekā vienmēr noteiktā laikā ierasties uz sapulcēm.
Aptuveni reizi nedēļā pārējiem grupā izsūtu preses apskatu par to, kas noderīgs publicēts par sociālajiem jautājumiem preses izdevumos un portālos. Protams, regulāri ieskatos arī LNS mājaslapā.
Kāds būs Nacionālās Apvienības piedāvājums Rīgā, programma? Tajā ir tikai viena rindiņa par to, ka NA Rīgu padarīs pieejamu cilvēkiem ar invaliditāti.
4000 zīmju programmā ir teikts, ka Rīga būs pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas ir ļoti ietilpīgs jēdziens, jo šajās īpašajās vajadzībās ir gan redzes, gan dzirdes, gan kustību invalīdi.
Internetā publicēti arī kopā ar Apeironu sagatavotie Nacionālās apvienības priekšlikumi vides pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti. Zem tā ir arī mans paraksts, un to var izlasīt gan TB/LNNK mājaslapā: http://www.tb.lv/jaunums-presei/na-priekslikumi-vides-pieejamibas-nodrosinasanai-cilvekiem-ar-invaliditati, gan Visu Latvijai! mājaslapā: http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156320677
Piebildīšu, ka personiski sarakstīju vēl plašāku tekstu, kuru izplatīju biedriem.
Pirms vēlēšanām ar Apeironu tikās vairāku partiju pārstāvji. Rezultātā īsāks vai garāks teksts par vides pieejamības nodrošināšanu iekļauts daudzu partiju programmās.
No cilvēkiem, kuri aktīvi iesaistījušies dažādās Nacionālās apvienības darba grupās, vēlēšanās kandidē gandrīz visi. Tas liekas pilnīgi loģiski: ja grib kaut ko panākt, tad jāiet soli tālāk. Daļa startē Rīgā, citi Mārupē, Jūrmalā, Siguldā. Visi jau nedzīvo galvaspilsētā. Nacionālā apvienība atsevišķi vai kopā ar citām partijām startē ļoti daudzās pašvaldībās.
Vēlēšanu biļetenā man ir 26. kārtas numurs. Tas ir vidū. Apvienības pārstāvji domē iekļūs noteikti, bet cik konkrēti? Kuri? To šobrīd ir ļoti grūti prognozēt.
Ko darīsi, ja tiksi ievēlēta?
Nacionālās apvienības prioritāte ir ģimenes ar bērniem. Centīšos atgādināt, ka bērni aug arī cilvēku ar invaliditāti ģimenēs, un reizēm tur izaudzināti krietni atbildīgāk! Mums ir ļoti daudz konkrētu piemēru.
Bieži redzu dizaineru, grāmatas „Latvju raksti un zīmes” autoru un dievturu Rāmavas draudzes vadītāju Valdi Celmu un ikreiz atceros – viņa tēvs taču bija LNS aktīvists, man vēl bija iespēja ar viņu satikties.
Bijušai Saeimas deputātei Žanetei Vasaraudzei, kura pārvietojas ratiņkrēslā, ir divi bērni, Mārim Dzelzskalnam – trīs. Mums Apeironā ir jauna, jauka ģimenīte: Sintija, Tālis un mazā Ance. Kā pašlaik iznāk: tētis ar meitiņu var aiziet daudz kur, bet mamma? Mammai diemžēl daudzas vietas joprojām ir nepieejamas. Situācija jāmaina!
No traumām un slimībām nav pasargāts neviens. Nepatīkami, ka tādēļ izjūk ģimenes, var tikt zaudēts darbs, nav iespējams apmeklēt mācību iestādes.
Šobrīd ir daudz dažādu tehnisko palīglīdzekļu, kas ļauj cilvēkiem gan sekmīgi mācīties, gan strādāt. Un tas nozīmē, ka, ieguldot zināmu naudas summu šajos palīglīdzekļos, cilvēks varēs sevi uzturēt pats, viņš nebūs atkarīgs no citiem.
Slikti, ka joprojām par šiem palīglīdzekļiem zināms maz. Piemēram, FM sistēmu pielietošana vājdzirdīgajiem. LMT šādas iekārtas dāvināja vairākiem bērniem, taču ir ziņas, ka skolotāji tās ne visur pielieto – neprot apieties vai pat nevēlas to darīt.
Man tikai vienu reizi ir bijusi iespēja to izmēģināt, bet iespaids bija fantastisks, tas pārspēja visas cerības! Man ir pilnīgi skaidrs, ka šim palīglīdzeklim ir jābūt valsts apmaksāto skaitā un aktīvi jāpielieto.
Kādas ir tavas pašas nostādnes par situāciju Rīgā, kas būtu jāmaina un jāuzlabo? Ja tu kļūtu par deputātu, ko censtos ietekmēt?
Noteikti jāsakārto sabiedriskā transporta maršruti ārpus Centra rajona. Ar Rīgas centrālo daļu satiksme ir laba, bet starp apkaimēm? Lai pārvietotos no vienas samērā tuvas apkaimes uz otru, bieži tam nepieciešama vairāk nekā stunda! Jābrauc ar lieliem līkumiem, pārsēžoties centrā. Nevajadzīgi bieži jāšķērso tilti pāri dzelzceļam. Atsevišķās pārsēšanās vietās pieturas atrodas ļoti tālu viena no otras, un tas arī nav labi.
Kam vajadzīgi lieki sastrēgumi centrā un zaudēts laiks? Zinu, ka daudzi rakstījuši Bemhena kantorim, bet saņēmuši atrakstīšanos.
Rīgā vajadzīgi bērnu rotaļlaukumi. Manuprāt, arī vienkārši trenažieri pieaugušajiem. Latvijā bieži līst lietus, un bērni no pagalmiem samūk kāpņu telpās. Vai tas ir labākais variants? Bet ko citu viņi lai dara? Nojumīšu pagalmos tikpat kā nav!
Vai tu vēlētos uzstāties lielas cilvēku auditorijas priekšā un pārliecināt viņus? Varbūt nākotnē kandidēsi arī uz Saeimu?
Ne vienmēr nepieciešama fiziska klātbūtne uzstājoties. Internets, sociālie portāli arī ir auditorija, un ļoti liela. Portālā Draugiem.lv esmu reģistrējusies jau vairāk nekā astoņus gadus, Twitter un Facebook – 3,5 gadus. Maniem ierakstiem dienasgrāmatā ir daudz lasītāju.
Mana prioritāte šobrīd ir tieši Rīgas dome un pilsētvides sakārtošana. Saeimā vairāk jānodarbojas ar likumu pieņemšanu. Tāpēc nevaru atbildēt, ko darīšu pēc dažiem gadiem.
Intervēja: Zigmārs Ungurs
Foto: no Baibas Bicēnas personiskā arhīva
