Marta sākumā A. Kolins piedalījās Jaunzēlandes nedzirdīgo konferencē, kurā galvenā tēma bija „Mūsu mainīgā kopiena”. Pēc tam viņš piedalījās otrā pasākumā Jaunzēlandes galvaspilsētā Velingtonā, kurā tika runāts par jaunzēlandiešu zīmju valodas stāvokli pēc tās oficiālās atzīšanas un nedzirdīgo kulturālo identitāti. Uzstājoties abos pasākumos, PNF prezidents uzsvēra, ka zīmju valodas atzīšana, tiesības izmantot zīmju valodu kopš agras bērnības ir viena no prasībām, kas minēta ANO „Konvencijā par cilvēkiem ar invaliditāti tiesībām”. Jaunzēlandē zīmju valoda ir oficiāli atzīta kopš 2007. gada un ir viena no trim valsts oficiālajām valodām (līdztekus angļu un maoru valodām). Tomēr zīmju valodā runājošiem joprojām netiek nodrošināta pieeja visiem valsts pakalpojumiem. Piemēram, vispārizglītojošās skolās nedzirdīgiem bērniem netiek nodrošināta pilnvērtīga zīmju valodas vide, vecākiem no savas kabatas jāpiemaksā, lai nedzirdīgie bērni saņemtu pilnu izglītību.

 

Tāpat Kolinam bija tikšanās ar valdības pārstāvjiem, kuras laikā plaši apsprieda jautājumus, kas saistīti ar nedzirdīgo tiesību ievērošanu.  PNF prezidents tikās arī ar Jaunzēlandes parlamenta deputātiem.

 

Nākamais raksts mūs iepazīstina ar PNF  Valdes jauno locekli Kaisu Alanni. Kaisa ir no Somijas –  nedzirdīga kopš dzimšanas, beigusi biznesa koledžu un vēlāk ieguvusi maģistra grādu Jiveskiles universitātē.

 

Par savu galveno dzīves uzdevumu viņa uzskata panākt, lai pasaule kļūtu par labāku vietu, kur dzīvot bērniem, sievietēm un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Beidzamos 22 gadus viņa strādājusi Somijas Nedzirdīgo savienībā (SNS). 2008. gadā iecelta par SNS Attīstības departamenta direktori un viņas atbildības sfērā ietilpa rūpes par zīmju valodas attīstību un komunikācijas jautājumiem. Viņa ir viena no jaunākajām PNF Valdes loceklēm. Valdē viņa darbojas PNF finansu un naudas līdzekļu piesaistes (ziedojumu) komisijā.

 

Rakstā „PNF jaunumi” stāstīts, ka PNF darbinieki apmeklējuši Azerbaidžānu, Salvadoru un Peru, lai iepazītos ar cilvēktiesību situāciju šajās valstīs.

 

Raksts atgādina par iespēju piedalīties 2.starptautiskajā nedzirdīgo konferencē, kas notiks Sidnejā, Austrālijā. Zināms, ka starp konferences galvenajiem ziņotājiem būs Raghavs Bir Joši no Nepālas un Rozmarija Keijesa no Austrālijas. Turpat atrodama informācija par izmaksām, kas saistītas ar konferences apmeklēšanu.

 

Rakstā „PNF eksperti” var uzzināt, ka PNF Valde izveidojusi 8 darba grupas, tās ir:  Nedzirdīgo izglītība, Bioētika, Pieejamība un tehnoloģijas, Zīmju valoda un nedzirdīgo izglītība, Bērni un sievietes, Veselība, Jaunattīstības valstis, Cilvēktiesības.

 

Raksts „Starptautiskie jaunumi” informē par pasākumiem, ko organizē ANO, lai uzraudzītu „Konvencijas par cilvēkiem ar invaliditāti tiesībām” ieviešanu. No 17. līdz 29. jūlijam Ņujorkā notiks Konvencijas dalībvalstu 6. konference. Šī gada laikā ANO rīko vēl vairākus svarīgus pasākumus, kas saistīti ar Konvencijas ievērošanu.

 

Kanādā notiek cīņa par inuītu (Amerikas pirmiedzīvotāju, kurus pie mums parasti dēvē par eskimosiem – tulk.) zīmju valodas atzīšanu.

ASV zinātnieku grupa iesniegusi zinātnisku pētījumu, kurā pirmo reizi vēsturē dokumentēta informācija par agrāk plaši nepazītas (vai neievērotas) havajiešu zīmju valodas pastāvēšanu. Rakstā veikta nopietna šīs zīmju valodas lingvistiskā analīze.

 

Pirmās ziņas par atšķirīgas zīmju valodas pastāvēšanu Havaju salās (ASV štats Klusajā okeānā) nāk no 1821. gada. Toreizējie misionāri bija ievērojuši, ka havajiešu nedzirdīgie sazinās īpatnējā valodā. Misionāri nekādi nesadarbojās ar vietējiem nedzirdīgajiem un viņus nemācīja, tāpēc ir skaidrs, ka šo valodu pilnīgi neatkarīgi  radījuši paši Havaju salu nedzirdīgie iedzīvotāji.

 

 

Iznākusi grāmata „Pasaules nedzirdīgo federācija. Vēsture”. Grāmata stāsta par organizācijas pirmajiem vairāk nekā 50 gadiem, sākot no pirmajām idejām par nepieciešamību dibināt šādu organizāciju 1949. gadā,  līdz 2001. gadam, kad PNF svinēja savu 50. jubileju.

 

Publikācija „Starptautiskās zīmes. Definīcija un attīstības perspektīvas” informē par starptautiskajām zīmēm. Tās izmanto gan PNF Ģenerālo asambleju laikā, gan Starptautiskās nedzirdīgo sporta komitejas rīkotajās sacensībās un citos starptautiskos nedzirdīgo pasākumos. Starptautisko zīmju statusu pasaules nedzirdīgo kopienā apspriež jau ilgāku laiku. Novērots, ka, sazinoties starptautiskajās zīmēs, nedzirdīgie no dažādām valstīm tomēr runā nedaudz atšķirīgi, jo  jūtama dzimtās zīmju valodas ietekme.

 

Ziņojums „Nedzirdīgie un cilvēktiesības” ir nopietns pētījums par nedzirdīgo cilvēktiesību stāvokli pasaulē. Tajā minētas 93 valstis, tomēr lielākā uzmanība pievērsta jaunattīstības valstīm. Ziņojums ir pieejams par maksu PNF mājaslapā Britu zīmju valodā un Starptautiskajās zīmēs.

 

 

Ir iespēja pasūtīt un iegādāties dažādus suvenīrus un citas lietas ar PNF un nedzirdīgajiem veltītu simboliku.

 

 

Konkrētas ziņas par šogad plānotajiem nozīmīgākajiem starptautiskajiem nedzirdīgo pasākumiem, t.sk. Starptautiskais nedzirdīgo kino un mākslas festivāls Toronto, Kanādā,  Nedzirdīgo valodas teorētiskās izpētes konference, 22. vasaras nedzirdīgo olimpiskās spēles, Nedzirdīgo biznesa konference un pasaules izstāde Čikāgā, ASV un citi.

 

Pasaules Nedzirdīgo federācijas „Ziņu Biļetenu” angļu valodā skatīt šeit.

 

 

Sagatavoja: Informācijas centrs