08.11.2007
Igaunijas Nedzirdīgo savienībai – 85 (23.05.)
19.maijā ar jubilejai veltītu konferenci savu 85 gadu jubileju atzīmēja Igaunijas Nedzirdīgo savienība (INS). LNS šajā pasākumā pārstāvēja viceprezid...19.maijā ar jubilejai veltītu konferenci savu 85 gadu jubileju atzīmēja Igaunijas Nedzirdīgo savienība (INS).
LNS šajā pasākumā pārstāvēja viceprezidents Edgars Vorslovs.
LNS šajā pasākumā pārstāvēja viceprezidents Edgars Vorslovs.
Uz konferenci bija ieradušies pārstāvji no visām nedzirdīgo biedrībām, sadarbības partneriem un Pasaules Nedzirdīgo federācijas (PNF) prezidents Marku Jokinens.
Ar INS vēsturi iepazīstināja Tallinas Helēnas skolas nedzirdīgā vēstures skolotāja Aire Murd. INS dibināta 1922.gada 9.martā, oficiāli reģistrēta tā paša gada 22.maijā. Tā darbību pārtraukusi tikai okupācijas gados. Interesants fakts – jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados INS bija izveidojusi celtniecības un ēdināšanas servisa darbnīcas, lai gūtu ienākumus un varētu palīdzēt nedzirdīgajiem cilvēkiem. Diemžēl pēc divu gadu darbības darbnīcas bankrotējušas un nākošie nedzirdīgo uzņēmumi izveidoti tikai padomju gados.
INS prezidents Volli Pärnla iepazīstināja ar pašreizējo INS darbību. INS ir 9 kolektīvie biedri – nedzirdīgo organizācijas. INS administratīvo darbu veic tikai 2 algoti darbinieki. Joprojām darbojas nedzirdīgo uzņēmumi Tallinā, Tartu un Pērnavā, kuros strādā gan nedzirdīgie, gan dzirdīgie. INS un reģionālās nedzirdīgo biedrības finansējumu saņem no speciāla fonda, kurā nonāk 33% no azartspēļu nodokļiem. Kā lielāko sasniegumu prezidents atzīmēja to, ka šī gada 1.martā parlaments apzstiprinājis papildinājumus Igaunijas valodas likumā, ar kuriem oficiāli atzīts, ka nedzirdīgajiem ir tiesības iegūt informāciju zīmju valodā.
Tallinas un Pērnavas nedzirdīgo biedrību vadītāji iepazīstināja ar savu biedrību darbu. Jāatzīmē, ka Igaunijā reģionālajās biedrībās nav algoto darbinieku. Dažādi pasākumi tiek organizēti sabiedriskā kārtā, finansējums biedrību telpu uzturēšanai un dažādu pasākumu rīkošanai tiek gūts no jau pieminētā speciālā fonda. Nepieciešamo sociālo palīdzību nedzirdīgie saņem pašvaldību sociālajos dienestos, tur strādājot arī daži nedzirdīgie, kuriem ir attiecīgā izglītība.
Igaunijas Nedzirdīgo jauniešu organizācijas pārstāvis Aivo Erm iepazīstināja ar savas organizācijas darbu un sadarbību ar INS. Organizācija dibināta tikai 2005.gadā un bija patīkami dzirdēt, ka Igaunijas jauniešu pašapziņas celšanā, kas veicināja organizācijas dibināšanu lieli nopelni ir Latvijas Nedzirdīgo jauniešu organizācijai.
PNF prezidents Marku Jokinens īsumā iepazīstināja ar PNF darbību. PNF galvenais mērķis pašlaik ir panākt Vispārējās ANO konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām ratifikāciju visās pasaules valstīs. Konvencijas izstrāde ilgusi 5 gadus un PNF aktīvi piedalījusies tās izstrādē, rezultātā izdevies tajā iekļaut daudzus punktus, kuri vēl vairāk pastiprina nedzirdīgo tiesības dažādās dzīves jomās, it sevišķi uz tiesības saņemt informāciju un iegūt izglītību zīmju valodā.
Igaunijas Zīmju valodas tulku biedrības vadītāja Regina Paabo iepazīstināja ar zīmju valodas tulku sagatavošanas procesu. Tulku apmācība uzsākta 1996.gadā piesaistot dažādu fondu finansējumu mācību kursiem un kopš 2006.gada septembra to apmācību Tartu augstskolā finansē valsts. Pašlaik augstskolā klātienes studijās trīs gados tulka profesiju apgūst 7 cilvēki. Pašlaik Igaunijā ir 27 diplomēti tulki, kas savā darbā ievēro tulka profesionālos standartus. Profesionālo standartu ievērošana izsaukusi arī daļas nedzirdīgo neapmierinātību, jo bija pierasts, ka nedzirdīgo problēmas viņu vietā atrisina tulks, bet pašlaik tulki tikai tulko un nedodarbojas ar palīdzības organizāciju vai padomu sniegšanu.
INS Tulku centra vadītāja Liivi Hollman iepazīstināja ar tulku ikdienas darba organizāciju. Igaunijā darbojas 4 tulku centri – Tallinā (16 tulki), Tartu (8 tulki), Pērnavā (2 tulki) un Kuresārē (1 tulks). Tulku pakalpojumus apmaksā pašvaldības, izņemot tulkošanu mācību procesā – to finansē mācību iestādes. Izmaiņas Igaunijas valodas likumā ir veicinājušas arī izmaiņas sociālo pakalpojumu likumā, kur noteiktas arī nedzirdīgo tiesības uz tulka pakalpojumu piejamību, tas veicinājis agrāk pastāvošā limita - 36 stundas gadā klientam, atcelšanu un pašlaik tulka pakalpojumi piejami jebkurā situācijā. Bet tomēr pastāv ierobežojumi, piemēram Tallinas pašvaldība finansē 2600 stundas tulka pakalpojumu uz apmēram 500 tur dzīvojošajiem nedzirdīgajiem. Tā kā reāli Tallinā pakalpojumus izmanto apmēram 350 nedzirdīgie, tad vidēji uz klientu gadā sanākot 75 stundas un nedzirdīgais tulku var paņemt, piemēram, ejot uz frizētavu. Visās pašvaldībās apmaksātais pakalpojumu apjoms nav vienāds, tas atkarīgs gan no pakalpojumiem iedalītā finansējuma, gan no tur strādājošo tulku skaita (tulki nelabprāt strādā mazās pilsētās). Lai gan strādā 27 tulki, pieprasījumu nespēj apmierināt un tulka pakalpojumu saņemšanai reizēm jāgaida rindā, kura tiek veidota pasūtījumus pieņemot pēc prioritātēm - A (policija, tiesa, ārsti un tamlīdzīgi) B (darba jautājumi, juridiskās darbības un tamlīdzīgi) , C (sadzīves jautājumi).
Konferences nobeigumā INS prezidents pasniedza jubilejas piemiņas veltes INS aktīvistiem, sadarbības partneriem un viesiem. Arī sadarbības partneri un viesi nepalika parādā un pasniedza INS dažādas dāvanas. Pasākums noslēdzās ar INS prezidenta rīkotu pieņemšanu pie mielasta galda.
Pēc mielasta PNF prezidentam un LNS viceprezidentam bija iespēja paviesoties INS mītnes vietā. Tā atrodas tajā pašā ēkā, kur padomju gados. Pašlaik nedzirdīgie savām vajadzībām izmanto tikai 4 telpas (INS, Tallinas NB, tulku centrs un sporta federācija) un zāli, kas nav remontēta kopš padomju gadiem. Pārējās telpas tiek izīrētas. Bija patīkami uzklausīt pašu igauņu teikto, ka mums LNS ir daudz plašākas un mājīgākas telpas.
