02.09.2007
2007.g. jūlijs (14)
Biedrību konferencēs: Paveiktais divos „KS” palicis parādā saviem lasītājiem ar aizsāktu, bet nepabeigtu tēmu – ieskatu biedrību konferencēs, kuras risinājās aprīlī un maij...Biedrību konferencēs: Paveiktais divos
„KS” palicis parādā saviem lasītājiem ar aizsāktu, bet nepabeigtu tēmu – ieskatu biedrību konferencēs, kuras risinājās aprīlī un maijā. Bija jau publikācija ar ieskatu Rīgas biedrības konferences norisē un gala iznākumu – jauno vadību. Bet kā tas bija citās biedrībās? Par to šajā rakstā.
Ventspils biedrība: Deviņi kandidāti uz priekšsēdētāja amatu
Pārskatu par darbu sniedza līdzšinējā priekšsēdētāja Jeļena Uļjanova. Viņa atzīmēja brīvprātīgo palīgu devumu un teica paldies V. Gregorei, I. Pāžem, G. Dāvidam, A.Kokinam, I. Rutkovskai. Ar viņu atbalstu un darbu kopīgi organizēti dažādi pasākumi svētku dienās, līdzdalība festivālā, braucieni, tūrisma objektu apmeklējumi u.c. Sameklēti arī sponsori, lai uzlabotu kluba vizuālo izskatu ( iegādātas žalūzijas logiem).
Debatēs tika izteikti gan uzmundrinoši atzinības vārdi, gan arī kritika līdzšinējai vadībai. Biedri rosināja nomainīt noma pārvaldnieku, pārdomāti un savlaicīgi komplektēt ekskursiju dalībnieku sastāvu, palīdzēt atrast darbu, plašāk informēt par klubā notiekošo.
Cilvēku domas dalījās novērtējot darbu. Citi biedru uzskatīja, ka strādāts labi. Daļa pārmeta, ka biedrībā notiek cilvēku aprunāšana , strīdi, dusmošanās un iespējams tāpēc biedri izvairās, neapmeklē klubu.
Vēlēšanās uz biedrības vadītāja posteni tika izvirzīti 9 kandidāti, no kuriem 7 atteicās uzreiz. Aizklātas balsošanas rezultātā ar pārliecinošu balsu vairākumu (21:3) par priekšsēdētāju ievēlēja Jeļenu Uļjanovu.
Aizklātā balsošanā valdē vēl ievēlēja G. Dāvidu, V. Gregori, R. Civkunovu, V. Bērziņu,. Revidents būs J. Šantars.
Noslēgumā biedrības darbu īsumā izvērtēja LNS prezidents A. Pavlins. Viņš atzīmēja, ka patlaban Ventspils biedrība ir pati mazākā un, ja biedru skaits būs mazāks nekā 40, tad klubu būs „jāslēdz ciet”. Tāpēc pašiem vien jāstrādā saliedēti un draudzīgi, lai to saglabātu. Tas ir iespējams, ja vien paši to vēlās un grib strādāt. Ir iespēja arī iesaistīties projektos un izmantot to, ko tie labu dod. Klubā darbs jāorganizē tā , lai tas būtu pieejams gan nestrādājošiem, gan strādājošiem, tātad – arī vakaros, brīvdienās utt. Jāmācās no citu biedrību labās pieredzes.
Rēzeknē: Raiti un mierīgi – viss attīstībā
Vienā no lielākajām LNS biedrībām (103 biedri) konferences gaita ritēja raiti un mierīgi – tāpat kā ritējis darbs aizvadītājos divos gados. Biedrībai ir grupa: teritoriālā un Preiļu.
Pārskatā apkopotās ziņas liecina par rēzekniešu aktīvu dalību biedrības dzīvē, viņu vēlmi būt kopā atpūtas brīžos, gūstot zināšanas, izkopjot talantus pašdarbībā.
Organizēti arī atsevišķi saieti jauniešiem, pensionāriem, bērniem. Notikuši daudzi tematiski pasākumi valsts svētkos un tradīciju dienās, nodarbības interešu klubos „Saimniecīte”, „Vissija”, „Juniors”, „Zelta zivtiņa”. Biedri devušies pieredzes apmaiņā uz citām biedrībām , apmeklējuši muzejus, nodarbības pilsētas sporta centrā.
Ziņotāja S. Gerenovska pateicās valdes locekļiem, kā arī J.Lubginam un R. Mizerei par līdzdalību pasākumu organizēšanā; A. Caicai, V. Kazulei, M. Seņkānei – par vecāko un slimo biedru apraudzīšanu mājās; F. Mauriņam – par grupas vadīšanu Preiļos.
Tāpat lielu paldies saņēma pašdarbnieki un visi, kas ar darbu un izdomu nākuši talkā. Tādu biedru ir daudz!
Laba sadarbība izveidojusies ar Rēzeknes, Ludzas, Preiļu rajonu (pilsētu novada) pašvaldībām. Un, protams, rēzeknieši pateicās arī LNS - it īpaši par projekta „Klusās rokas” pilotā doto iespēju apgūt datorprasmes un iegūt daudz vērtīgas informācijas.
Debatēs un lēmumā biedru vērtējums darbam – apmierinoši. Bija daži ieteikumi turpmākam: jaunieši rosināja sadarboties ar nedzirdīgo jauniešu organizāciju, veidot mākslas darbu izstādi; vecākā gadagājumā ļaudis – vairāk rīkot ģimenes pasākumus un izbraukumus pa Latviju.
Vēlēšanas – biedrības vadība arī turpmāk uzticēta Sandrai Gerenovskai, kurai palīdzēs valdes locekļi: R. Mizere, M. Seņkāne, V. Kazule, V. Gorūza. Revidenta godā – Inese Geduša.
Daugavpilī: Jaunās telpās ar jaunām mēbelēm
Virsrakstā minētais - tas ir lielākais un skaistākais notikums daugavpiliešu dzīvē pārskata periodā. Visi 125 biedri saka vēlreiz paldies LNS valdībai par izdegušo telpu saremontēšanu un iekārtošanu, lai tajā varētu justies patīkami un sekmīgi strādāt, pulcinot biedrus.
Pārskatā biedrības priekšsēdētāja E. Čaika atskatījās uz nozīmīgākiem notikumiem un pasākumiem, uzteica aktīvākos pašdarbniekus – J. Dmitrijevu, N. Grīnšponi, M. Gudriņu, Č.Slavinski, I. Čaiku, Z.Štaskēviču, J. Aleksejevu, kā arī pašus čaklākos pasākumu apmeklētājus. Viņa gan atzīmēja problēmu: diemžēl viņu vidū maz jauniešu un uz klubu parasti nāk vieni un tie paši biedri.
Debatēs biedri kritiski vērtēja TV ziņu pārraides ar surdotulkojumu – mazs attēls, grūti saprast žestus, ko rāda ekrānā. Arī avīzē „Kopsolī” raksti drukāti ar pārāk maziem burtiem un foto varētu būt lielāki, krāsaini. Vēlams izdot arī krievu valodā.
Visumā biedri biedrībā paveikto darbu novērtēja atzinīgi – notiek interesanti pasākumi, tematiski sarīkojumi, un ekskursijas utt.
Atbildes sniedza LNS viceprezidents E. Vorslovs. Viss saistīts ar konkrētām izmaksām – arī „KS” būs daudz dārgāks, ja to drukās krāsainu, biezāku, otrā valodā. TV surdotulkojuma kvalitāti nosaka tehniskās iespējas.
Nolēma: panākt biedru naudas samaksu līdz 2007. gada 1. Oktobrim; iesaistīt biedrības darbā un pasākumos vairāk jauniešu, apmeklēt vecos un vientuļos biedrus mājās.
Ievēlēja: Par biedrības priekšsēdētāju – Elvīru Čaiku, par valdes locekļiem – J. Dmitrijevu, G. Guru, R. Katakinu, L. Zībarti.
Kuldīgā:55
Atskaites ziņojumu sniedza Laima Karštrēma. Divu gadu laikā biedru skaits nedaudz pieaudzis (59): Jaunākajam biedram 19 gadu, bet vecākā – cienījamā LNS Goda biedre Guna Briede (86). Strādā puse no darbaspējīgiem biedriem, 3 jaunieši devušies peļņā uz ārzemēm, bet 3 – mācās amatā arodskolās ( D. Liepiņš, M. Vēzis, K. Gruntmanis). Biedrībā draudzīgi sadzīvo 4 tautību biedri.
Visi sev atraduši kaut ko noderīgu un patīkamu daudzveidīgajā pasākumu. klāstā, ko biedrība piedāvā saviem biedriem. Notikusi tradīciju un valsts svētku atzīmēšana, izbraukumi dabā un uz LNS lielajiem pasākumiem. Pašdarbnieki vienmēr čakli gatavojas koncertiem Rīgā un citviet.
Šogad biedrība atzīmē 55 gadu jubileju. Kuldīgznieki to sagaida labā noskaņā. Paldies visiem, arī Kuldīgas pašvaldībām par finansiālo atbalstu darbam, - tā pārskatu nobeidza Laima Karštrēma.
Debatēs biedri izteica dažus ierosinājumus – par kultūras un sporta pasākumu organizēšanu, algu paaugstināšanu, informācijas regulāru atjaunošanu LNSF mājaslapā, kluba telpu remonta nepieciešamību u.c.
Uz jautājumiem atbildēja LNS prezidents A. Pavlins. Viņš skaidroja arī, LNS rīcībā nav tik daudz naudas, lai visiem darbiniekiem paaugstinātu algas (patlaban jātaupa līdzekļi zemes pirkšanai Liepājā).
Prezidents ieteica pasākumu dažādošanai izmantot pieredzes apmaiņu braucienus starp biedrībām utt.
Ievēlēti vadībā: priekšsēdētāja – Laima Karlštrēma, valdē – V. Gārnis, R. Tabaka, L. Un S. Liepiņi, revidenta pienākumi uzticēti – J. Birģelei.
Smiltenē: Viens kandidāts – vienbalsīgi ievēlēts
Konferences darbā piedalījās 18 delegāti, klātesot LNS viceprezidentei M. Piterniecei.
Pārskata ziņojumā priekšsēdētāja. Dz. Herbste informēja, ka uzskaitē ir 94 biedri. No tiem tikai - 15 strādā, bet gribētu to darīt - vēl 30. Profesionālā skolā mācās 3 jaunieši. Lielākajai daļai - pamata (49) vai nepabeigta pamata (29) izglītība. Biedrībā ir 5 grupas Smiltenē, Alūksnē, Jaunpiebalgā, Balvos, Gulbenē un katru mēnesi notiek izbraukumu pasākumi kādā no tām.
Smiltenieši atbalsta projektu „Mēs – sabiedrības daļa ” un „Klusās rokas” aktivitātes, uzņemot pasākumus grupās Smiltenē un Alūksnē, piedalās festivālos, Nedzirdīgo dienā.
Būtisku palīdzību biedrībai sniedz vietējās pašvaldības, piešķirot gan transportu, gan naudas līdzekļus, kā arī Smiltenes dome ilggadīgā lietošanā bez maksas atvēlējusi līdzšinējo kluba ēku. Taču tagad īres līgums ir izteikts, māju paredzēts drīzumā nojaukt. Pagaidām jauna vieta klubam nav ierādīta.
Pārskatā tika minēts arī, ka kluba un biedrības vadība bieži nākas iztikt bez tulka palīdzības un tas stipri apgrūtina sekmīgu darba norisi.
Debatēs izskanēja arī vairākkārtīga kritika par tulka darbu: grūti sastrādāties, nepalīdz nedzirdīgajiem, nav pieejams, kad nepieciešams utt. Biedri attālinātajās grupās pateicās par Dz. Herbstes rīkotajiem pasākumiem tur uz vietas, mudināja jauniešus mācīties un apgūt amatprasmes, jaunpiebaldzēni aicināja biedrības vadību un tulku biežāk ielūkoties viņu pusē.
Noslēgumā LNS viceprezidente M. Piterniece atzīmēja, ka tulku problēmas pašlaik ir aktuālas un jārisina ne tikai Smiltenē. Tulki nedrīkst norobežoties, bet viņiem jāpalīdz biedrības darbā, jāstrādā nedzirdīgo sabiedrības labā vienlīdzīgi – ar visiem biedriem, visās grupās, jābūt noteiktā darbalaikā pieejamam un atsaucīgam.
Vēlēšanās – nebija variantu: uz priekšsēdētāja amatu izvirzīja Dzintru Herbsti, kā arī valdes locekļus: L. Šilinsku(priekšsēdētājas vietniece), A. Sprudzāni, I. Pormeistari, S. Cīruli un par revidenti – R. Egli.
Tagadējā kluba vadītāja Dz. Herbste informēja klātesošos par savu nodomu no 1. Oktobra aiziet no darba uz pašas vēlēšanos, sakarā ar veselības pasliktināšanos un dzīvesvietas maiņu.
Liepājā : Jaunieši – vārdos gribētu, bet darbos?
Pārskata ziņojumā Gundega Paņko izteica prieku par to ka biedrībā ienāk jaunieši – „mūsu nākotne”. Patlaban uzskaitē 81 biedrs (uzņemti 8 jauni). Viņa pateicās valdei par saskanīgu un atbildīgu darbu, veidojot pasākumiem bagātu laiku biedrībā.
Biedrība daudz ko paveikusi, iesaistoties dažādos projektos gan LNS, gan savā pilsētā. Pašdarbnieki izpelnījušies skatītāju atzinību lielos u mazākos koncertos Rīgā un Liepājā dažādu svētku gadījumos : Ziemassvētkos, Lieldienās, Nedzirdīgo dienā, festivālā u.c.
Ievērojams darbs paveikts, sniedzot biedriem sociālās palīdzības u rehabilitācijas pakalpojumus, nodrošinot informāciju un praktisku atbalstu dažādu jautājumu risināšanā. Kā pozitīvs rādītājs jāmin, ka gandrīz visi liepājnieki ir nodrošināti ar darbu.
Ziņotāja uzteica biedrības zinātkāros jauniešus, kuri mācās (R. Simsons, I. Vīnkalne, M. Kļava, A.Ādamsons) un mudināja arī citus sekot viņu paraugam, jo ”par mācībām tagad visiem jādomā ļoti nopietni, tagad visur prasa izglītību...”.
Debatēs atklāja jauniešu pārstāvis A. Ādamsons. Viņš atzīmēja , pēc viņa domām, labākos, interesantākos pasākumus biedrībā un rosināja tādus organizēt vismaz reizi mēnesī. Arī biedru kopsapulces būtu vēlamas biežāk - ne tikai reizi 2 gados, lai varētu izzināt biedru vēlmes un vērtējumus. Viņš vēlējās, lai būtu zināms tulka darba grafiks un tā pakalpojumi būtu vairāk pieejami.
Arī pārējie biedri atzinīgi vērtēja paveikto darbu – visiem, kuri vien vēlās bijusi iespēja piedalīties dažādos pasākumos, pašdarbībā, datorkursos, apmeklēti vecie un slimie biedri utt. Vecākie biedri aicināja jauniešus aktīvāk iekļauties biedrības darbībā, neaizbildināties ar aizņemtību vai to, ka nav interesanti. Viss pašu rokās, nāciet, dariet, organizējiet, dejojiet – darbdienu vakaros, brīvdienās, laipni lūgti.
Biedri vēlējās zināt, kā tālāk būs ar kluba mājvietu (māja, kā zināms, nonākusi privātīpašumā).
Noslēgumā izteicās konferences viesis – LNS prezidents A. Pavlins. Arī viņš uzteica liepājniekus par viņu devumu kopīgā LNS darbā un vadītājas. G. Paņko nopelnus, sekmīgi vadot biedrību. Biedri Liepājā(un visā Latvijā) daudz guvuši, piedaloties ES projektu aktivitātēs, viņš uzsvēra.
LNS šajā gadā realizē trīs lielus plānus, un viens no tiem – zemes iegāde Liepājā, lai uz tās uzceltu jaunu klubu biedrībai ( kopīgās izmaksas ap 200tūkst. Ls). Arī šai projektā jāpiesaista ES nauda.
Prezidents aicināja izmantot citu biedrību pieredzi, līdztekus tradicionāliem pasākumiem meklēt jaunas formas, kas piesaistītu jauniešus. Tā ir problēma visās biedrībās, par to jādomā un praktiski jārisina . G. Paņko atzīmēja, ka A. Ādamsonam ir daudz labu ideju, bet no jauniešu puses trūkst atsaucības, lai vārdos izteiktās vēlmes realizētu dzīvē.
Vēlēšanās uz biedrības vadības posteni biedri nosauca 4 kandidātus , no kuriem 3 atsauca savas kandidatūras. Tika ievēlēta Gundega Paņko, bez tam valdē: G. Vazdiķe, A. Jaunzeme, A. Ādamsons, A. Kaire, A. Dirnēna, Revidents – nemainīgi palika O. Jaunzemis.
Valmierā: Sešdesmito jubileju sagaida lieliski
Šogad valmierieši atzīmē savas pastāvēšanas sešdesmitgadi. Svinības notiks zelta atvasarā 15. IX. Un biedrībai ir uz ko atskatīties, par ko atskaitīties , ar ko lepoties. Šajā rakstā gan - tikai par diviem aizvadītiem gadiem!
No pārskata: biedrībā ir 112 biedru, darbojas 3 grupas (Valmierā, Limbažos, Cēsīs). Strādājošie – 52, bezdarbnieki – 23. Mācās 3 (R. Jansone – studē, V. Kirre, G. Daunaroviča).
Ziņotāja Dace Lāce atzinīgi novērtēja valdes darbu un visu biedru saimi kopumā kā saliedētu, draudzīgu un aktīvu gan darbu veikšanā, gan pasākumu apmeklēšanā.
Īpaši daudz paveikts, realizējot 4 projektus, pildot sadarbības līgumus ar Valmieras pilsētas un rajona pašvaldībām. Veiksmīga sadarbība ir arī ar SK „Tālava”. Pašdarbība tiek aktivizēta īpašos gadījumos, kad jāpiedalās LNS lielajos pasākumos, kā arī mazākās akcijās ES projektu ietvaros.
„Ļoti daudz labu lietu izdarīts un patlaban aizsākts no jauna – paldies visiem par darbu un atbalstu, tā turpināt! „”Tā ziņojumu nobeidza Dace Lāce”.
Debates atklāja Ā.Dzirne ar aicinājumu – „pļāpāt nav laika, ir jādara, jo – mēs varam, to apliecina lielais veikums...”
Biedri atkal pieskārās tulku jautājumam. Projektos ir jāplāno tulku pakalpojumi, jo pašlaik tos tulkam jāsniedz brīvprātīgi, līdz ar to viens tulks pārāk noslogots.
Tomēr paldies biedrības vadībai par uzņēmību, prasmi un drosmi piedalīties visos iespējamos projektos, kas padara biedrības ikdienu interesantu un bagātu notikumiem. Biedri vēl interesējās par TV subtitriem un ziņu tulkojuma uzlabošanu, kaimiņu biedrību un grupu reorganizāciju (Smiltene, Alūksne) u.c.
Galavārdā domās dalījās LNS viceprezidente M. Piterniece. Situācija mainās katru dienu, viņa teica, mēs nevaram TV neko diktēt, jo tagad visi „dzīvo” no projektiem. Kopumā informācijas ieguves iespējas tagad ir vairāk: subtitru, teleteksti, internets, joprojām iznāk „Kopsolī” (arī par projektu naudu).
Par Smiltenes un Alūksnes biedru vajadzībām un organizēšanos jautājums jārisina nākotnē.
Jaunā vadība Tā kā viss veikums tika novērtēts ar „labi”, nevienam nebija šaubu – arī turpmāk biedrība jāvada Dacei Lācei. Tas tika vienbalsīgi apstiprināts. Valdē vēl strādās: I.Jirgensone, M. Jegorova, N. Jefremova, I. Immure, J. Martinsons, M.Auželis.
Pļaviņās: Vairs nav mazāka biedrība
Šo biedrību parasti sauca par mazāko, bet statistika liecina – tagad tā vairs nav! Pašlaik biedrībā ir apvienojušies 58 biedri, un viņi darbojas 3 grupu – Pļaviņu, Līvānu, Madonas – sastāvā.
No pārskata: Pasākumi notiek gan Pļaviņās gan arī izbraukumos uz grupām (6reizes gadā – uz Līvāniem; 2 – uz Madonu). Kopīgi svinētas Lieldienas, Mātes diena, Ziemassvētki. Regulāri notiek informācijas, koplasīšanas, ziņu apskati, individuālas konsultācijas, LNS pasākumu aktivitātes ES projektu ietvaros.
Tulka uz vietas vairs nav – tas pieejams tikai Komunikāciju centrā, Rīgā. Arī revidenta biedrībā nav, jo finansu jautājumus pārzina LNS valde Rīgā.
Debatēs – izteicās biedri no Līvāniem un Madonas – par savu grupu darbību un sastāvu.
Vēlēšanās: nemainīgi biedrību arī turpmāk vadīs Ainārs Osmanis ar valdes atbalstu šādā sastāvā: I. Gabranova, A. Bučis, L. Rūrāns, G. Šarkelis.
Projekts „Deaf are not Deaf”
Jūlijā noslēdzas ES Socrates Grundtvig 2 projekts „Deaf are not Deaf” (Nedzirdīgie nav nedzirdīgi), kura ietvaros LNS pārstāvji varēja iepazīties ar dzirdes invalīdu situāciju Īrijā, Lietuvā, Igaunijā un Slovākijā.
Projekts sākās 2005. gada augustā, kad Rīgā, LNS telpās uzņēmām viesus no 5 partnervalstīm. Projekts ilga 2 gadus, un šajā laikā notika 6 partneru tikšanās dažādās valstīs – Rīgā, Dublinā, Viļņā, Tallinā, Bratislavā un Kremnicā (Slovākijā). Noslēguma pasākums notika Īrijā, Dublinā šā gada jūnijā, kad vēlreiz atskatījāmies uz padarīto 2 gadu garumā, satikām draugus, pārrunājām savas problēmas un salīdzinājām situācijas mūsu valstīs.
Arī LNS pārstāvji no Rīgas, Liepājas, Pļaviņām un Daugavpils piedalījās visos šajos pieredzes apmaiņas braucienos. Vislielākais ieguvums – no Īrijas atvesta un iztulkota grāmata par Īrijā dzīvojošo cilvēku sociālajām tiesībām. Izgatavota arī filma par vizīti Īrijā. Šogad projekta ietvaros tika izveidots buklets ar visu partneru adresēm un kontaktiem. Ja vien plānojat doties privātā atpūtas braucienā uz Īriju, Lietuvu, Igauniju vai Slovākiju, vajadzības gadījumā varat sazināties ar šo valstu organizācijām, kas bija iesaistītas projektā, - viņi labprāt palīdzēs risināt organizatoriskas lietas vai iespēju robežās palīdzēs nodibināt kontaktus ar dzirdes invalīdiem šajā zemē. Bukletus meklējiet LNS centrālajā birojā vai reģionālajās nodaļās.
Projekta koordinators bija SIA „Salo Baltic International”, kas pateicas LNS par sadarbību un esam gatavi sadarboties arī turpmāk. Projekta partneri bija Viļņas Nedzirdīgo Rehabilitācijas centrs, Tallinas Nedzirdīgo bērnu vecāku asociācija, Slovākijas skola dzirdes invalīdiem un Īrijas Veselības padome.
Vai tu mani dzirdi?
Arī es tur biju – Rēzeknē, nedzirdīgo forumā – festivālā „Vai tu mani dzirdi?”, kas notika 16.jūnijā Latgalē - zilo ezeru zemē, Rēzeknē, kur lepni slejas Māras piemineklis. Es jau sapratu, ka tas Latgalei ir kā Brīvības piemineklis. Savs! Latgales Māra – Latgales sargātāja.
Biju gatava, ka paši latgalieši būs tikpat stalti un lepni, pat atturīgi pret svešiniekiem. Visas šīs iezīmes manīju, vien negaidīju, ka viņi būs tik atsaucīgi! Paldies latgaļu tautai par to! Man patika un manai ģimenei patika! Prieks, ka mani dzirdīgie dēli apguvuši zīmju valodu, nu var bezmaz brīvi justies manā sabiedrībā. Koncertu skatījās ar interesi. Vēl manīju arī citas vietējās dzirdīgās atvasītes - prieks, ka tās nepalika mājās pie dzirdīgām omītēm, jo „tur nebūs ko darīt!”, bet gan devās līdzi uz savu vecāku un viņu draugu kopā būšanas pasauli pasākumu, kas notiek tikai reizi gadā, kuram visi nopietni gatavojas, pat iztur konkursu , lai vispār varētu piedalīties. Rezultātā ir gan skaists koncerts, gan atkal tikšanās ar sen neredzētiem draugiem, klasesbiedriem. Galu galā tā ir skaista ekskursija katram, jo festivāls katru gadu notiek citā novadā! Prieks, ka bija daudz jauniešu! Prieks, ka labi jutās gan veci, gan jauni! Un cilvēkiem šīs satikšanās ir vajadzīgas! Gluži kā īsti svētki, to man intervijās ne viens vien teica! Un vēl man teica, ka lietus nevienu nav aizbaidījis! Arī prieks!
Pats koncerts sākās ar Rēzeknes saimnieces Sandras Gerenovskas dziesmu Rēzeknei. Par Sandru vispār būtu jāraksta atsevišķs stāsts. Nu nav no manas paaudzes man zināms vēl kāds tik stiprs cilvēks, kas spēj panākt, ka klubs kļūst tik populārs, apmeklēts, darbīgs. Cepuri nost! Nebūt nav vienkārši katru no mums pacietīgi uzklausīt, nomierināt, sniegt palīdzību! Nav viegli ! Mēs paši zinām, cik šodien esam nervozi, pat asi...Tāpēc visu cieņu rēzekniešu vadītājai Sandrai! Arī par to, ka ir drosme kāpt uz skatuves un ne tikai vadīt festivālu, bet arī melodeklamēt. Un Sandrai, tas lieliski izdevās! Blakus man sēdēja vecākas kundzes – īstas latgalietes, un viņas man, svešiniecei, stāstīja, cik viņiem laba kluba vadītāja! Mēs diemžēl tik maz ikdienā sakām ko labu par otru. Un , ja saka labu tādā dienā, tad var redzēt, ka cilvēks ir svētku noskaņā!
Tad nāca Rīgas skolēni no deju nometnes „Deja klusumā”. Pirmais prieks par to, ka puiši arī dejo! Kaut daudzi skatītāji aizrādīja, ka nedzirdīgie spēj dejot ko sarežģītāku, ka uzstāšanās bijusi gara, šoreiz ņemsim vērā to, ka uzvedums uzvests 5 dienās – nometnes darbības laikā, ka savu sirdi te tiešām ielikušas izcilas skolotājas – dzirdīgas, ar skaisti apgūtu zīmju valodu. Bet galvenais – bērni dejoja ar prieku.
Alūksne savā uzvedumā parādīja help saucienu pēc enerģiskiem vīriešiem! Nu nevarot pasauli vadīt tikai enerģiskas sievietes!
Alias – romantiskais dziedājums par Vēlo pīlādzi izpildīja skaistā „Kopsolī” meitene Irīna Kristoforova un jauns izskatīgs puisis Rolands Barkāns Dziedāja brīnišķīgi, priekšnesumā profesionāli iestudētas kustības mijās ar dabiskumu! Malači!
Rēzekne nāca ar pantomīmu „Pārpratums”. Festivāla rīkotājus aiztikt neuzdrošinos!
Alsviķu jaunieši labi prezentēja melodziesmu „Topmodeles”. Arī deju soļi noslīpēti, un dejoja arī puiši!
„Rītausma” skatītājus priecēja ar pantonīmu pantomīmām! Šoreiz atkal ar kurioziem gadījumiem iz dzīves. Galvenajās lomās kā vienmēr Vita Kamare , Liena Čerepko un Stepaņuka kungs.
Liepājnieki bija vistālāk braukuši un kuplā skaitā izrādīja ar muzikālu pasaku „Skopais kungs” ar īsu pamācību mīlēšanā – viņiem izdevās! Rozīnīte – jauna meitenīte, iesācēja uz skatuves. Tā arī palika neatminēta mīkla: mūsējā vai kādas nedzirdīgas māmiņas dzirdīga atvasīte? Perfekts bija arī vecpuisis- Jaunzemja kungs! Man nez kāpēc likās, ka tieši viņš ir tas, kurš nekad negribēs kāpt uz skatuves – novēlējums mums visiem kaut dāmas lūgšus lūgsies, bet, redz, atkal kļūdījos! Patika nobeigums ar Dieviņa palīdzību, visam cauri iet!
Efraima jauniešiem ( pareizāk LNJO teātra trupi) pa ceļam uz Rēzekni saplīsa autobuss, tomēr viņi ar nelielu kavēšanos bija klāt- ar savu Pelnrušķīti – ar košiem tērpiem un daudz, daudz humora! Kā zāle smējās, kad Pelnrušķīti sameklēja nevis pēc pareizās kurpītes , bet pēc dzirdes aparāta!!! Vakara gaitā uzzināju no pašiem aktieriem, ka šī ideja pasaulē noskatīta .Tad nu pie mums arī īstenota ! Man gan bija saruna ar dzirdīgu māmiņu, kurai ir pieaugusi meita ar dzirdes traucējumiem – viņa nebija sapratusi parādīto. Skaidroju, ka tas taču mūsu ikdienas lietošanas priekšmets, šis apspēlētais dzirdes aparātsun uzvedumā nav nekā aizvainojoša...Nepārspējams bija Ivars Kalniņš – labā feja!!!– nu aktieris kas aktieris! Kā jau īsts Ivars Kalniņš!
Zāle smējās arī par Daugavpils Jauniesaukto! Tik precīzi atrādīti notikumi, kā izvairīties no dienesta! Interesanti, kurš Daugavpilij vienmēr sagādā tik komiskus skatus?
Atkal dziedāja Alias – šoreiz Seksuālos čiekurus izpildīja simpātiskā Daina Platace. Dziesmiņas vārdi un pati Daina vēl ilgi pēc tam palika atmiņā! Šajā melogrupā tik forši jaunieši! Ineses Immures atradumi? Viņa tos, tāpat kā Maestro Raimonds Pauls savus, izved tautiņās!
Pļaviņas mūs aicināja uzmanīties no negodīgiem galdniekiem! Lomās galvenie pļaviņieši – vīrieši!!! Nezināju, ka Osmaņa kungs labi jūtas ne tikai skaitļu pasaulē, bet arī uz skatuves!
Valmierieši – kā vienmēr īpaši un draudzīgi ,un kuplā pulkā pasniedza mums pasaules kultūras bagātības, kas katrā valstī aktuālas un svarīgas. Informācija nevis no vēstures grāmatām norakstīta, bet iz dzīves ņemta. Ļoti interesanti un profesionāli veidots uzvedums.
Rēzekne vēlreiz kāpa uz skatuves – ar ieskatu Dzemdību nama ainās. Varēja just un redzēt: rēzeknieši- darboties griboši ļaudis. Mans īkšķis uz augšu!
Tiem, kuriem sirdis sāk pukstēt stiprāk, kad skan dziesmas, vēlreiz bija dota iespēja baudīt trijotnes – Rolanda, Dainas un Irīnas dziedājumu ar aicinājumu: – Sāksim visu no jauna! Viņi, ja paši vien gribētu, varētu dziedāt privātās ballītēs, kāzās un citos svētkos! Kam mums sveši dziedātāji, ja pašu vidū tik brīnišķīgi!
Un tad nāca Kuldīga ar festivāla naglu – uz skatuves kāpa 7 burvīgas un dejoja vēderdejas! Ar pašu Laimu Karlštrēmu priekšgalā! Zālē viļņojās ovācijās Skaļās!
Nobeigumā dziesma, kuras laikā visi dalībnieki uznāca uz skatuves un publika cēlās kājās. Kas tā bija? Protams, mūsu himna „Še, kur līgo priežu meži”.
Sekoja Lielais Paldies no LNS vadības Sandrai, klubu vadītājiem, pašdarbniekiem!
Un bija arī kas jauns- pirmoreiz tika piešķirtas īpašās balvas!
par labāko sieviešu lomu – Ivaram Kalniņam;
par labāko vīriešu lomu – Igoram Čaikam;
par labāko kolektīvu – Kuldīgai.
Nākamgad tiksimies Smiltenē! Tā tika nolemts labprātīgi.
