Search form

03.06.2007

Drukāt

2007.g. maijs (12)

     Īsziņas Šogad LNS himna skanēs Rēzeknē Ikgadējais lielais vasaras ieskaņas pasākums – LNS pašdarbnieku festivāls šogad notiks Rēzeknē 16.jūnijā. Šī Zilo ezeru zemes pilsēta...
    
Īsziņas
Šogad LNS himna skanēs Rēzeknē
Ikgadējais lielais vasaras ieskaņas pasākums – LNS pašdarbnieku festivāls šogad notiks Rēzeknē 16.jūnijā. Šī Zilo ezeru zemes pilsēta jau otrreiz uzņems LNS festivāla dalībniekus un skatītājus, jo ir uzsākts otrais lielais aplis pēc 10 gadu jubilejas nosvinēšanas, kopš pasākums pirmoreiz notika Valmierā.
Atkal skatītājus priecēs lielā nedzirdīgo talantu saime, tiksies ļaudis no visām Latvijas biedrībām un dažām skolām un skanēs nedzirdīgo kora izpildītā LNS himna – dziesma  «Še, kur līgo priežu meži», kurai vārdus sacerējis nedzirdīgais dzejnieks Rieteklis, kuram šogad apritējis 151 gads. Šai jubilejai par godu publicējam dzejniekam veltītas atziņas no V. Ancīša esejas (1971).
Pavērojiet nedzirdīgo!
Bet pavērojiet nedzirdīgo! Skaņu pasaule viņam liegta, bet ar kādu uzmanību viņš skatās uz tavām lūpām, kad tu runā! Viņš ir iemācījies gaistošo burtu nozīmi, prot lūpu kustību ābeci un lasa tavu muti kā grāmatu.
Rieteklis ir tikai viens no daudziem sava laika dziesminiekiem. Viņa dzīves traģika neliekas tik dziļa, viņa dzeja neiemantoja lielu daudzinājumu, bet šķiet, ka mums vajadzētu atcerēties viņu biežāk.
Rieteklis valmieriešos maizi pelnīja ar adatu. Skolā nebija mācījies. Viņš bija tautas dzejnieks šī vārda pirmatnējā, vistiešākajā nozīmē, jo ne vien visu savu dzīvi pavadīja tautas vidū, bet arī pats pie tautas pamatslāņa neapstrīdami piederēja. Diemžēl viņam nebija lemts dzirdēt, kā tautā skan viņa dziesma «Še, kur līgo priežu meži».
Par savām dziesmām Rieteklis samaksāja ar dzirdi. Kurš pateiks, cik dārgi par savu dzeju jāmaksā citiem dzejniekiem? Ne jau katra bēda tik viegli pamanāma kā redzes vai dzirdes trūkums, ne jau visas maksas var izskaitļot. Droši varam būt tikai par vienu: radīšana nevar notikt pēc sāpēm.
Teksts: Ilze Kopmane
V. Ancīša esejas fragmenti: M.Ruva
 
Darba vizīte
Projekta «Klusās rokas» ietvaros šogad maijā notika pēdējā darba vizīte — šoreiz uz Slovākiju, uz vadības grupas pārstāvju tikšanos.
No LNS puses uz to devās A.Pavlins, S.Gerenovska, D.Lāce, I.Kalniņš. Slovāku partneri iepazīstināja viesus ar Kremnicas nedzirdīgo arodskolu, notika vizīte pie pilsētas mēra.
Pēcpusdienās risinājās vadības grupas sēdes ar paveiktā darba analīzi: ir izstrādāta datu bāze par nedzirdīgo situāciju nodarbinātības jomā visās četrās partnervalstīs, sagatavota arī mācību programma.
Vakarā notika publisks pasākums — arodskolas audzēkņu modeļu paraugdemonstrējumi.
Nākamajās dienās vadības grupa strādāja tālāk, sagatavoja Deklarāciju savu valstu vadībām un Eiropas Nedzirdīgo organizāciju apvienībai, notika ilgstoša diskusija par turpmāko sadarbību. Grupas dalībnieki tika iepazīstināti ar unikālu nometni bērniem, kur darbs ar viņiem risinās, izmantojot netradicionālas metodes.
Pēdējā  dienā notika  konference galvaspilsētā Bratislavā ar Slovākijas ministriju, nedzirdīgo kopienas, partnervalstu pārstāvju piedalīšanos.
 
Biedrību konferencēs: Pārskati, vērtējumi, vadības vēlēšanas
Rīdziniekiem jauna vadība
Tāds bija 12. maija garās darba sestdienas iznākums, kad vēlā pievakarē beidzās Rīgas biedrības konference. Bet nu pēc kārtas!
Ievaddaļā – svinīgs brīdis
LNS Goda biedru apliecības saskaņā ar Domes lēmumu tika svinīgi pasniegtas 5 jaunajiem Goda biedriem: R. Kurēnai, I. Ubarstei, A.Stepaņukam, D. Zvanītājai, A. Pavlinam.
Darba vērtējums – labs
Pārskata ziņojumu sniedza Rīgas biedrības priekšsēdētāja Maruta Piterniece. Daži fakti un dati! Darbojušās 14 grupas, no kurām viena – Centra grupa pašlikvidējusies dabiskā ceļā mazā biedru skaita dēļ.
Apkopoti grupu sapulču rezultāti. Galvenie jautājumi tajās — Komunikācijas centra pakalpojumu un TV ziņu tulkojuma kvalitāte, transporta atlaižu trūkums ārpus Rīgas, datorapmācības nepieciešamība u.c.
Sadarbība ar pašvaldībām lēnām uzlabojas: saņemts finansiāls atbalsts no Rīgas Domes, joprojām strādā sociālās palīdzības organizatore J. Groma. Tukuma Dome finansiāli atbalsta nedzirdīgo grupas vajadzības, arī Jelgavas Dome pamazām pievēršas nedzirdīgo vajadzībām, piemēram, šogad apsolīja transportu braucienam uz festivālu Rēzeknē, Jūrmalas Dome uz Ziemassvētkiem piešķir pabalstus utt.
Laba sadarbība ir arī ar fondu «Klusums», kas pa reizei sagādā ēdamas lietas guļošiem biedriem, bērniem.
LNS mītnē viesojas audzēkņi no Raiņa skolas, Rīgas skolas, saņemot informāciju  par LNS un iespējām iekļauties dažādos pasākumos pēc skolas beigšanas. Rīdzinieki arī sporto, piedalās KC «Rītausma» pasākumos, dodas ekskursijās, apmeklē kultūras iestādes Rīgā.
M. Piterniece valdes vārdā pateicās visiem grupu vadītājiem, sadarbības atbalstītājiem, pensionāru padomei.
Revidents V. Krauklis darbu vērtēja atzinīgi: lietvedība pārskatāma, dokumenti noformēti pareizi, biedrība darbojas saskaņā ar Statūtiem, sūdzības nav bijušas.
Pašlaik Rīgas biedrībā ir 1091 biedrs.
Debatēs galvenā tēma – tulka pakalpojumi
Pārskatot daudzu biedru runu saturu, uzkrītoši izceļas viena tēma — Komunikācijas centra darbs. Tāda sajūta, ka biedri sanākuši pavisam citā sapulcē nevis savas biedrības konferencē.
Par tulku nepietiekamību, Komunikāciju centra pakalpojumiem, cenām, termiņiem, attieksmi pret klientiem — tāda bija galvenā Rīgas biedrības konferencē debatēs apspriestā tēma. Par biedru pretenzijām jau minēts «KS» rakstos par grupu sapulcēm (nr. 8 – 11), tāpēc šeit nav ko atkārtot.
Cilvēki jau nešķiro, kur un kā runāt par to, kas viņus satrauc visvairāk. Tā kā konferencē bija klāt LNS vadība visaugstākā līmenī (LNS prezidents un abi viceprezidenti), tad delegāti arī izteicās par viņu skatījumā lielāko problēmu, kas prasa steidzamu risinājumu no LNS vadības puses.
Komunikāciju centra direktors Edgars Vorslovs, atbildot uz debatēs teikto, par galveno «klupšanas akmeni» nosauca tulku trūkumu (ir brīva štata vieta). Tas palielina esošo darbinieku slodzi, veidojas rinda, jo uz 1000 rīdziniekiem tikai viens tulks (uz izsaukumiem). Valsts apmaksā tikai sociāla rakstura ievirzes pakalpojumus. Bet par darba ētiku (attieksmi) nav iesniegta neviena rakstiska sūdzība. Direktors atzina, ka viņam nav «zelta raksturs» un koncentrēšanās savam darbam neļauj uzreiz pievērsties katram, kurš ienāk pa durvīm.
LNS prezidents A. Pavlins uzsvēra, ka LNS strādā, lai cilvēki būtu apmierināti ar jebkuras LNS organizācijas darbu. Ja kāda no tām strādā neapmierinoši, jautājumi jāatrisina nekavējoties. Varbūt arī par šo nepieciešama atsevišķa sapulce ar konkrēta rīcības plāna apspriešanu. Prezidenta doma: galvenā problēma nav naudas trūkums (tās ir pietiekami), bet cilvēku — darbinieku trūkums (kāpēc to nav?) un ētikas jautājumi (kāda ir attieksme pret pakalpojuma saņēmēju).
Pārējie jautājumi
Delegāti izteicās arī par da-žu citu pasākumu nepieciešamību vai esošo uzlabošanu, piemēram, par TV raidījumu plašāku tulkošanu, bezmaksas jurista pakalpojumiem LNS valdē, sagatavošanas klases nepieciešamību 218. bērnudārzā, iespēju apgūt datorlietošanu, par zīmju valodas mācīšanu un pilnveidošanu, ZVC darbu un  sadarbību ar skolu, biedru aktivitāti grupu sapulcēs un pašdarbībā, par biedru naudas nemaksātājiem u.c.
LNS prezidents A. Pavlins aicināja ne tikai kritizēt un prasīt, bet meklēt un panākt pašiem risinājumus.
Piemērs: Rīgas biedrība panāca saviem biedriem atlaidi sabiedriskā transporta apmaksā. To pašu var darīt arī Ventspilī un citās pilsētās – tikai paši!
Konferences lēmums
Galvenais no teiktā tiks apkopots un izskatīts, sastādīts rīcības plāns kritisko piezīmju novēršanai,  tātad — darba pilnveidošanai.
Lēmumā teikts: Rīgas biedrības darbu atzīt par labu, konferences priekšlikumus iesniegt LNS valdei, vairāk uzmanības veltīt jauniešus piesaistei, pilnveidot sadarbību ar pašvaldībām un aktivizēt biedrības līdzdalību LNS darbības programmas realizācijā.
Vēlēšanas
Turpmākā sapulces gaita ritēja raitāk. Rīgas biedrības Goda biedru skaits ar samērā vienprātīgu balsojumu tika papildināts ar 5 biedriem:  F.Lepeša, V. Krauklis, R. Rizika, A. Moiseja, Z.Žukauska.
Uz Rīgas biedrības priekš-sēdētāja amatu tika izvirzīti 6 biedri, no tiem 5 (M.Piterniece, M.Lasmane, I.Liniņa, Z.Žukauska, O.Lence) savu kandidatūru atsauca dažādu iemeslu dēļ. Palika Vita Kamare, kura pēc apspriešanas un domu apmaiņas vienprātīgi arī tika ievēlēta šajā amatā.
Jaunā valde darbosies šādā sastāvā: V.Kamare, R.Ku-rēna, F.Lepeša, M.Lasmane, L.Čerepko, A.Moiseja, A.Bergmanis. Revidenta pie-nākumi uzticēti V.Krauklim.
Protokolu pārskatīja: Ilze Kopmane
 
Iespaidi: Svešās zemēs esot jauki
Četras bagātas dienas
Ineses Immures teksts un foto
Aprīļa pēdējā nedēļā Rīgas Raiņa 8.vakara (maiņu) vidusskolas dzirdīgie koristi un nedzirdīgie melodeklamācijas izpildītāji kopā ar skolotājiem devās izglītojošā braucienā uz Čehiju.
Skolā, kur top jaunie talanti
Viens no mērķiem bija iepazīties ar Janačeka Mūzikas un izpildītājmākslas akadēmijas Teātra fakultātes Nedzirdīgo  aktiermākslas nodaļu. Šī nodaļa darbojas kopš 1992.gada. To vada profesore Zoja Mikotova. Katru otro gadu nodaļā uzņem 5 —  6 nedzirdīgus studentus. Kopā ar šo grupu var studēt arī viens dzirdīgais students.
Pēc akadēmijas beigšanas absolventi iegūst mākslas bakalaura grādu drāmas pedagoga specialitātē. Jauno drāmas pedagogu lielākā daļa aiziet strādāt uz nedzirdīgo skolām, lai vadītu drāmas audzināšanas vai vizuālas mākslas audzināšanas stundas, kas ir obligātas 1. — 5.klasēm.
Daži no viņiem kļūst par profesionāliem aktieriem nedzirdīgo teātrī Brno. Tagad akadēmijas beidzējiem ir grūtāk atrast darbu savā specialitātē, jo visas nedzirdīgo skolas Čehijā, kas gribējušas pieņemt darbā nedzirdīgus pedagogus, jau ir nodrošinātas ar drāmas pedagogiem. Daži beidzēji darbojas nedzirdīgo organizācijas projektos, vai ir iesaistījušies starptautiskajos projektos citās valstīs.
Vienīgā augstskola Eiropā
Mācības Janačeka Mūzikas un izpildītājmākslas akadēmijā ir bezmaksas. Nedzirdīgiem studentiem tiek nodrošināts tulkojums čehu zīmju valodā. Akadēmija ir vienīgā augstsskola Eiropā, kas nedzirdīgajiem piedāvā šādu izglītību. Te var mācīties arī nedzirdīgie no citām valstīm, bet ar noteikumu, ka viņi iemācās čehu valodu. Šajā mācību gadā akadēmijā eksperimentāli mācās divi francūži, kuriem čehu valodas apgūšana diemžēl sagādā grūtības.
Nedzirdīgo aktiermākslas specialitāti šajā mācību iestādē ieguva arī Marika Antonova (attēlā no kreisās), kādreizējā Raiņa skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, kas joprojām vada mūsu kustību teātra pulciņu. Tagad Marika Antonova turpat turpina studijas doktorantūrā. Savā doktorantūras  darbā viņa pēta ritma mācīšanas metodes ne-dzirdīgajiem.
M.Antonovai ir arī savs viedoklis par akadēmijas Nedzirdīgo aktiermākslas nodaļas attīstības perspektīvām. Viņa uzskata, ka tā varēs ilgi pastāvēt vienīgi tad, ja būs atvērta Eiropas nedzirdīgajiem, piedāvājot viņiem mācības starptautiskajā zīmju valodā ar angļu rakstu valodu.
Studenti stāstīja pasakas
Mēs tikām iepazīstināti ar priekšnesumiem, kurus demonstrēja daži 2. un 4. kursa nedzirdīgie studenti. J.Smoļikova mums stāstīja populāro pasaku «Trīs sivēntiņi», bet Tomass Mana — pazīstamo pasaku «Alvas zaldātiņš». Pa-sakas studenti stāstīja visiem saprotamā zīmju valodā. Stāstījumu  papildināja  pantomīma un pašu studentu izveidots vizuālais ilustratīvais materiāls — uz liela formāta papīra lapām, no kurām bija izveidota milzīga saliekamā grāmata, dažādās kustībās un nodarbēs bija uzzīmēti galvenie pasaku tēli. Tas ļāva pasaku saprast arī tiem, kuri neprot zīmju valodu.
Šādi uzvedumi tiek veidoti, lai ieinteresētu nedzirdīgus bērnus par grāmatām un sekmētu to lasīšanu. M.Kosiecova un E.Jamborova etīdē «Dvīnes» izmantoja žonglēšanas elementus. Savukārt S.Pakallone (no Francijas, studē sagatavošanas kursā) lika lietā savu plastiskumu, zīmju valodā deklamējot fragmentu no Vecās Derības. Doktorante Marika Antonova ar izteiksmīgām kustībām un sejas mīmiku  attēloja deju mēģinājumu ar pašas gatavotu lelli etīdē «Putniņš».
Visus priekšnesumus gan dzirdīgie, gan nedzirdīgie no-skatījās ar lielu interesi. Tie visi bija mācību uzdevumi, kurus studentiem vajadzēja sagatavot katra mācību kursa noslēgumā.
Šī gada maija beigās Brno notiks 17 Viduseiropas valstu prezidentu tikšanās. Pasākuma programmā paredzēts, ka prezidentu dzīvesbiedres dosies uz Janačeka Mūzikas un skatuves mākslas   akadēmiju no-skatīties  nedzirdīgo studentu sagatavoto priekšnesumu «Fabulas un sapņi». Patīkami un interesanti, ka izrādē M. Antonova izpildīs latviešu tautas dziesmu «Velc, pelīte, saldu miegu», kas būs kā caurviju motīvs sapņiem.
Pie pamatskolēniem
Akadēmijā mums bija iespēja pamācīties moderno deju soļus un piedalīties ritmikas nodarbībā. Abas šīs nodarbī-bas vadīja aizrautīgā pasniedzēja Hanna Harvātova.
Mēs iepazināmies arī ar Brno nedzirdīgo pamatskolu, kurā bērni mācās pēc bilingvālās metodes. Kā pastāstīja skolas direktore Hanna Abbodova, skolā mācās 65 bērni vecumā no 6 līdz 15 gadiem. Pamatizglītība viņiem ir jāapgūst 9 gados, tāpat kā dzirdīgajiem bērniem.
Šajā skolā visi skolotāji prot zīmju valodu. Mums bija iespēja pavērot nodarbību norisi vairāku mācību priekšmetu stundās: čehu valodas stundu zīmju valodā vadīja dzirdīga skolotāja, bet čehu zīmju valodas, ģeogrāfijas un drāmas audzināšanas stundu — nedzirdīgi skolotāji. Klasē vidēji ir 5 bērni. Patīkami pārsteidza klases atmosfēra — skolēni stundās jutās brīvi, viņi zīmju valodā droši atbildēja uz skolotāju uzdotajiem jautājumiem.
Pēc pamatskolas beigšanas nedzirdīgajiem ir iespēja iegūt vidējo izglītību vidusskolā vai ģimnāzijā un apgūt dažādas profesijas. Jaunākā profesija, ko piedāvā apgūt čehu nedzirdīgajiem, ir tūrisma aģents.
Čehi mācās Paula dziesmu
Ciemojoties akadēmijā un skolā, arī mēs rādījām, ko protam. Mājiniekus mēs iepazīs-tinot ar fragmentiem no savas skolas 80 gadu jubilejas uzveduma.
Mazajiem skolēniem koris kopā ar melodeklamācijas grupu nodziedāja  J.Lūsēna dziesmu «Draugiem» un R.Paula dziesmu «Mīlas balāde».
Čehu skolēniem un skolotājiem, kas uzmanīgi vēroja mūsu priekšnesumu, iemācījām mūsu Maestro dziesmas piedziedājumu:
Man patīk šī  pasaule plašā,
Man patīk te nodzīvot dienu,
Man patīk simt tūkstošiem lietu,
Bet iemīlēt varu tik vienu.
Mācot piedziedājumu latviešu zīmju valodā, sapratām, ka čehu un latviešu zīmju valoda ir ļoti atšķirīgas.
Pa ceļam —  arī Polijā
Pa ceļam uz Brno apmeklējām Polijas seno galvaspilsētu Krakovu, kur mūsu uzmanību ar savu neparastumu īpaši piesaistīja «kustīgie pieminekļi». Tie bija cilvēki, kas stāvēja nekustīgi, nokrāsojušies baltā, zelta vai sudraba krāsā, un sāka kustēties, ja klāt pienākušie skatītāji atstāja viņiem naudu.
Spilgtus iespaidus guvām arī Veļičkas sālsraktuvēs, kas atrodas 130 metrus dziļi pazemē. Raktuvju galerijās apskatījām no sāls veidotus mākslas darbus, altārus un skulptūras.
Ziedi, skaistas ēkas, rapšu lauki
Brno pilsētas parki  mūs sagaidīja ar smaržojošiem ceriņiem un ievām, savukārt ceļā uz Austrijas galvaspilsētu Vīni  mūsu acis priecēja plašie dzeltenie rapšu lauki un neskaitāmie  vēja ģeneratori.
Slavenā Vīne mūs pārsteidza ar daudzveidīgu arhitektūru. Kas par krāšņām un majestātiskām celtnēm!
Atceļā apskatījām Zelta Prāgu — Čehijas galvaspilsētu. Pastaigājāmies pa populāro Kārļa tiltu un Rātslaukumu ar tā slavenajiem kurantiem un pabijām skaistajā Vita katedrālē. Bija neparasti Prāgas vecpilsētā redzēt daudzus suvenīru veikaliņus, pilnus ar krievu koka lellēm – matrjoškām.
Jauna pieredze, vērtīgas atziņas — paldies!
 Kā atzīmēja ekskursijas galvenā organizētāja — skolas direktora vietniece Aija Kārkliņa, brauciens skolēniem devis jaunu pieredzi. Daudzi skolēni ārzemju braucienā bija pirmo reizi. Viņi iemācījās kopā sadzīvot autobusā, dzīvot viesnīcās, piedalīties kopīgās ekskursijās. Dzirdīgajiem skolēniem bija vairāk iespēju kontaktēties ar nedzirdīgajiem un otrādi. Viesnīcās kop-dziedāšana zīmju valodā un dalīšanās iespaidos turpinājās pāri pusnaktij.
Liels paldies
Vislielākā pateicība Raiņa skolas direktoram Jurim Šmitam par finansiālu atbalstu, kas deva iespēju skolas aktīvistiem un skolotājiem doties šajā interesantajā, iespaidiem bagātajā un pārdomas rosinošajā ekskursijā.
Pateicamies  Marikai Antonovai par radīto iespēju iepazīties ar Janačeka Mūzikas un izpildītājmākslas akadēmijas Teātra fakultātes Nedzirdīgo aktiermākslas nodaļu un Brno nedzirdīgo skolas darbību!
Paldies minēto mācību iestāžu vadībai par laipno uzņemšanu!
 
Ziņas: Kas jauns pasaulē
Filmu un mākslas festivāli
Jau tradicionāls kļuvis nedzirdīgo filmu festivāls Stokholmā, Zviedrijā. Šogad tas tur risināsies 15. – 17. jūnijā.
Pēc festivāla 18. –  22. jūnijā notiks radošās darbnīcas nodarbības  filmu veidotājiem un visiem interesentiem šajā amatiermākslas jomā.
 
15. – 18. novembrī Nīderlandē, Amsterdamā notiks nedzirdīgo filmu skate. Tai var iesniegt tikai tādas filmas, kuras ataino nedzirdīgo dzīvi. Vairāki desmiti filmu iesniegti vērošanai arī PNF 15. kongresa pasākumu ietvaros.
 
Mākslas festivāls ar daudzveidīgām talantu izpausmēm (māksla, deja, teātris utml.) notiks Francijā, Reimsā 29. jūnijā – 1. jūlijā. Tajā  pie-dalīsies arī daži KC «Rītausma« deju grupas dalībnieki.
 
Centrālais gada notikums
Neapšaubāmi tas ir Pasaules nedzirdīgo federācijas 15. kongress, kas notiks 16. – 22. jūlijā.
Šoreiz tas beidzot notiek Eiropā, Spānijas galvaspilsētā Madridē. LNS tajā oficiāli pārstāvēs mūsu viceprezidenti Maruta Piterniece un Edgars Vorslovs. Pieteikusies arī Latvijas Nedzirdīgo jauniešu organizācijas grupa ar tās prezidentu Ivaru Kalniņu vadībā.
Vienlaicīgi notiks arī nedzirdīgo jauniešu un pusaudžu radošā nometne.
 
Nedzirdīgie eiropieši! Izmantojiet šo iespēju vērot lielākā nedzirdīgo foruma darbu klātienē. Jebkuram nedzirdīga-jam atvērta ieeja kongresa grupu nodarbībās, forumos, izstādēs utt. Protams,  iegādājoties ieejas biļeti.
 
Par filmu «Bābele»
Inese Immure
Šī gada Amerikas Kinoakadēmijas «Oskaram» tika nominēta arī filma «Bābele» (ASV). «Kopsolī» lasītājus šī filma varētu ieinteresēt,  jo viena no filmas varonēm ir nedzirdīga japāņu meitene.
Filma, kas Latvijā tiek  izrādīta kopš pagājušā gada novembra, tika apspriesta Japānas «Daily Yomiuri Online» ar  virsrakstu ««Bābele» ignorē nedzirdīgos apmeklētājus».
Viena no varonēm — nedzirdīga meitene
«Bābele» —  Oskaram nominētā filma labākās filmas kategorijā — ir daudzvalodu filma, kas ķērusies pie komunikācijas problēmām. Tās varoņi, ieskaitot nedzirdīgu japāņu meiteni, kura nevar runāt, izmisīgi mēģina komunicēties viens ar otru. Bet ironiski — filma nesasniedz nozīmīgu publikas daļu Japānā.
Nedzirdīgie, kuri varētu būt īpaši ieinteresēti noskatīties šo filmu, atklās, ka ainās japāņu valodā nav subtitru.
Daudzās valodas saprast grūti
Alehandro Gonsalesa Injaritu režisēto filmu Japānā ir ieplānots rādīt šī gada aprīlī. Bet presei tika demonstrēta filmas versija, kurās ainas, kur runā spāniski, angliski un arābu valodā, ir subtitrētas japāņu valodā, bet dialogos japāņu valodā subtitru nav.
Dzirdīgajiem  japāņu skatītājiem nebūs problēmas ar šo formātu, bet tas sagādās nopietnas problēmas filmas potenciālajai nedzirdīgo auditorijai.
Nedzirdīgie masu skatos
Šī situācija ir pat vēl ironiskāka, jo daudzi japāņu nedzirdīgie darbojās šajā projektā kā filmas aktieri masu skatos vai palīgi. Viņi palīdzēja padarīt reālistiskākas ainas ar dzirdīgo aktrisi Rinko Kikuči, kura spēlē nedzirdīgo varoni un bija nominēta Oskaram kā labākā otrā plāna aktrise. (Rinko nedzirdīgas meitenes lomai gatavojās gandrīz gadu, apmeklējot  zīmju valodas kursus. Tomēr internetā daži nedzirdīgie ir izteikuši neapmierinātību, kāpēc nedzirdīgās meitenes lomu neiedeva kādai nedzirdīgai aktrisei.
Daži nedzirdīgie cilvēki, kas bija iesaistījušies filmas tapšanā, ir sagatavojuši petīciju (oficiālu rakstveida lūgumu), lai prasītu filmas izplatītājiem izgatavot pēc iespējas vairāk kopiju ar  subtitriem japāņu valodā visai filmai. 
Zīmju valodas tulce Ruruka Minami, kas bija koordinatore filmas Tokijas nedzirdīgo aktieru izvēles procesā, arī bija ielūgta presei paredzētajā filmas demonstrēšanā. Viņa to  noskatījās  ar nedzirdīgajiem cilvēkiem, kuri bija piedalījušies šajā  filmā.
Nedzirdīgie skatītāji — vienaldzīgi
Minami patika filma, un viņa domāja, ka tas ir bijis noderīgs projekts, bet tikai līdz tam brīdim, kad pēc filmas noskatīšanās  redzēja nedzirdīgo cilvēku sejas, ar kuriem viņa kopā bija strādājusi filmā. «Atšķirībā no apmierinātājiem dzirdīgajiem cilvēkiem, ieskaitot mani, viņi izskatījās vienaldzīgi,» teica Minami.
Joko Hašimoto (Yoko Hashimoto), kurš mācīja zīmju valodu Koji Jakušo (Koji Yakusho), kas filmā atveidoja Kikuči tēvu, zīmju valodā teica:
«Filma neatstāja uz  mani nekādu iespaidu. Ievērojot virzienu, es tikai aizdomājos, par ko tas viss bija.»
Acīmredzami, firmas «Gaga Communications Inc» filmu izplatītāji japāņu tirgū nekad nebija domājuši par subtitru problēmu, līdz brīdim, kad cilvēki to viņiem sāka pieprasīt.
Atbildot uz to, kompānija apliecināja, ka apsver priekšlikumu iekļaut vairāk subtitru.
Vismaz viena filma būšot pilnīgi subtitrēta japāņu valodā un  apceļos visu Japānu.
Tulce Minami atzīmēja, ka nedzirdīgiem cilvēkiem patīk skatīties ārzemju filmas, jo tas ir viens no nedaudziem izklaides veidiem, kurus tie var kopā izbaudīt un būt vienlīdzīgās pozīcijās ar dzirdīgajiem bez pēc speciālas palīdzības.
Tāpēc nedzirdīgie cilvēki grib, lai filma «Bābele» būtu viņiem pieejama visā pilnībā.
 
P.S. Gatavojot šo materiālu, nāca prātā mūsu filma «Romeo un Džuljeta», ko veidoja režisors V. Kairišs. Arī tajā galvenās lomās bija nedzirdīgie aktieri, un mēs nevarējām šo filmu baudīt, jo tai nebija subtitru.
Bet «Bābele», kā jau ārzemju filma, ir ar latviešu titriem. Tātad Latvijas nedzirdīgie ir tādā pašā situācijā kā Japānas nedzirdīgie. Diemžēl.
 
Nedzirdīgie pasaulē: Kas, kur, kad
Protestē viens miljons
Pēc Eiropas Invalīdu foruma ierosmes pašlaik ES valstīs risinās kampaņa «Miljons cilvēku ar īpašām vajadzībām».
Mērķis — pievērst uzmanību cilvēku ar īpašām vajadzībām (invalīdu) diskriminācijai, lai cīnītos pret tās izpausmēm mūsdienu sabiedrībā jebkurā veidā.
Šīs kampaņas laikā līdz 2007. gada rudenim tiek vākti diskriminēto cilvēku (kuri sevi tā jūt) paraksti. Paredzēts savākt ne mazāk kā vienu miljonu šādu ES valstu pilsoņu parakstu un tos iesniegt Eiropas Komisijai un Eiroparlamentam 4. oktobrī.
Šai dienā pie Eiroparlamenta ēka Briselē, Belģijā,  pulcēsies invalīdi, viņu ģimenes, draugi no daudzām Eiropas valstīm.
Kampaņas rīkotāji aicina iesaistīties visus, ar savu parakstu apliecinot solidaritāti un gatavību cīnīties pret savu tiesību neievērošanu.
 
Var stažēties un iegūt pieredzi
Eiroparlamentā speciāla pilotprojekta ietvaros var stažēties cilvēki ar īpašām vajadzībām.
Pirmajā pieteikšanās reizē 2006. gadā to vēlējās darīt 74 pretendenti, no kuriem pašlaik stažēšanās kursu apgūst 10.
Tagad notiek otra pieteikšanās, un atlases dalībnieki sāks stažēšanās kursu gada nogalē.
Eiropas Nedzirdīgo savienība (EUD) aicina interesentus stažēties vasarā. Darbs EUD ofisā veicams brīvprātīgi, ceļu un uzturēšanās izdevumus nesedz.  Ieguvums — pieredze darbā starptautiskā līmeņa organizācijā.
 
Tas var noderēt: Daba dziedē
Laiku pa laikam redakcijā saņemam lasītāju sūtītus vai atnestus padomus, izlasītus presē uzzinātus no citiem, jau lietotus un pārbaudītus, ko viņi uzskata par noderīgiem arī citiem. Lūk, daži no tiem!
„ Sarkanais āboliņš satur vērtīgu vielu – ateroklefītu, kam liela nozīme organismā cīņā pret holesterīnu, vāju redzi un dzirdi. Ieteicams regulāri dzert āboliņa ziedu un lapu novilkumu. Tējzāles jāvāc pašiem tīrā vidē, tālāk no ceļiem.
„ Apsi tautā sauc par Dieva dāvanu. To var izmantot pret dažādām likstām: ar sausām lapām piepildīt spilvenu (pret galvas reiboni un sāpēm, lapas jāmaina ik pa 3 mēnešiem), no žāvētām mizām vārīt tēju  (īpaši vīriešu potencei ); izgatavot sev amuletu no apses koka (aizsardzībai). Vēsture liecina: Pēteris I licis saviem zaldātiem tādu nēsāt līdzi kabatā.
No redakcijas. Atcerieties – slimība ir stipra tikai tad, ja tai padodas. Senču gudrība māca, ka pret katru slimību dabā atrodamas zāles. Tauksakne, zalktene, dižzirdzene, asinzāle, pelašķi, mārsils, paegļu ogas, priežu pumpuri, liepu ziedi, meža ogas un lapas, mežrozītes – tās ir visiem pieejamas dabas bagātības, turklāt bez maksa savas veselības stiprināšanai.
Neesiet slinki!!! Sameklējiet mājās vai bibliotēkā grāmatas par ārstniecības augiem, lasiet un lieciet lietā iegūtās zināšanas. Nākamreiz — par mājdzīvnieku pozitīvo iedarbību uz veselību.
 
Skolu dzīve: Svētku reizēs un darbdienās
Gaišo atmiņu starojums
Elfa Zariņa
Raiņa skolu dibinājuši tās nākamie audzēkņi.  Skola dzīvo gandrīz septiņi tūkstošu audzēkņu atmiņā – tostarp arī daudzu nedzirdīgo absolventu atmiņā.
Un tā Raiņa skolas 80 gadu jubilejā 30.martā skaistajā Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē kopā bija sanākuši daudzi absolventi, skolotāji, uzaicinātie viesi, arī mēs — no jauniešu organizācijas. Iesāku-mā risinājās uzvedums, ko vadīja pazīstamais latviešu aktieris Mārtiņš Vilsons, kurš tagad arī mācās šajā vakarskolā. Viņa teikto zīmju valodā iztulkoja Iveta Lāce. Skaists iznāciens bija ar kaklautiem, formastērpiem, baltām zeķītēm un īstām pionieru taurēm un bungām – kopā uzstājās dzirdīgie un nedzirdīgie rainieši ar interesantām dziesmām. Tam sekoja svinīgā daļa — ar apsveikuma runām, ziediem utt.
Pēc jubilejas sarīkojuma absolventiem bija iespēja turpināt tikšanos salidojumā KC «Rītausma». Diemžēl tur  bija visai maz nedzirdīgo...Tomēr jūsu uzmanībai šeit nelielas ekspresintervijas  ar dažiem Raiņa skolas absolventiem un darbiniekiem.
Ēvalds Grabežs, 1967.gada absolvents
Pēc Rīgas nedzirdīgo bērnu internātskolas beigšanas iestājos šajā vakarskolā tāpēc, ka vēlējos pilnveidot savu latviešu valodas prasmi. Atceros – mums bija ļoti stingrs skolotājs Auseklis, bet tas nesagādāja grūtības! Ilgus gadus mums bija laba klases audzinātāja Poiša. Man patika arī, kā skolotāja  Zakenfelde strādāja ar mums matemātikas stundās. Bet man pašam vismīļākā stunda — vēsture. Es centos un man izdevās sekmīgi apvienot darbu ar mācībām. Prieks par to, ka joprojām saglabājušās siltas attiecības ar bijušajiem klasesbiedriem.
Rolands Barkāns, 2006. gada absolvents
Šajā skolā mācoties, man pašam personīgi īpašs notikums bija tas, ka varēju izkopt savu melodeklamēšanas prasmi. Pirms vakarskolas mācījos Valmieras vājdzirdīgo skolā, un tur man nebija liela ieinteresētība šajā nodarbē. Vakar-skolā mēģinājumu gaitā sapra-tu, ka man ir zināms talants šajā jomā un radās vēlme to attīstīt. Grupas «ALIAS» sastāvā piedalījos daudzos konkursos gan vakarskolā, gan ārpus tās. Daudzas uzvaras un atzinības bijušas, līdz ar to interese melodeklamēt  pieaugusi un esmu spējis apvienot visu — mācības, darbu, mēģinājumus, piedalīšanos konkursos un dažādos koncertos. Liels paldies ALIAS vadītājai Inesei Immurei  par pacietību manu spēju pilnveidošanā šajā mākslas žanrā, kā arī manas latviešu valodas prasmes un izpratnes slīpēšanā.
Visiem pedagogiem paldies ne tikai par zināšanām, bet par to, ka mums mācīja, kā labāk dzīvot. Novēlu vakarskolas dzirdīgajiem audzēkņiem arī turpmāk būt vairāk kopā ar nedzirdīgajiem dažādos pasākumos, reāli integrēties jautrā sabiedrībā ar mums, bet pedagogiem — stipru veselību,  pacietību, labu dzīvi, būt īpašiem!
Lauris Rūrāns, šogad beigs vakarskolu
Pēc vakarskolas beigšanas mācīšos tālāk celtniecību vai arhitektūru, jo mani aizrauj interesantas, sarežģīti celtas mājas. Mācības man nesagādā grūtības, vienīgi ar angļu valodu tā grūtāk. Bet mums tajā ir stingra un prasīga pasniedzēja Inese Immure, —  manuprāt, tas ir pareizi, jo mēs tagad esam Eiropā, ejam plašā pasaulē, un tur angļu valoda ļoti vajadzīga!
Mācības neklātienē apvie-noju ar darbu biedrībā Pļaviņās, bet brīvā laikā daudz ceļoju. Novēlu pedagogiem audzēkņus skolot ar labu, stingru, bet mīļu audzināšanu!
Marika Antonova, literatūras pasniedzēja kopš 1998. gada
Zīmju valodu apguvu, 2000. gadā strādājot nedzirdīgo klasēs. Toreiz gan nebiju pilnībā gatava to darīt, jo manas zīmju valodas zināšanas bija niecīgas. Zīmju valodas kursos iemācījos sarunāties zīmju valodā brīvi, arī  stundās, starpbrīžos komunicē-joties ar nedzirdīgajiem audzēkņiem, pilnveidoju savu zīmju valodu. Stundas pasniedzot zīmju valodā,  es jūtos atbrīvotāka, jo audzēkņi vairāk ieinteresēti par jebkurām tēmām. Organizējot skolā pirmo Nedzirdīgo Jauniešu dienu, man radās ideja nodibināt jauniešu organizāciju — tas bija kā grūdiens, un tā arī radās NJVDO «Efraims»! Tālumā esot, Čehijā divarpus gadus studējot, vienmēr esmu domās ar savu skolu, tā man joprojām tuva. Arī jubilejas pasākums spēcīgi ierosina atmiņas, pārdzīvojumus. Novēlu sev,  darba kolēģiem, audzēkņiem  izjust laimi, savienojot brīvību ar pienākumiem, sapņot, bet spēt pieņemt arī realitāti!
Dzintra Bērziņa, vakarskolas zīmju valodas tulce kopš 1982.gada
Zīmju valodu protu kopš bērnības, jo uzaugu nedzirdīgo ģimenē, tāpēc arī spēju šeit strādāt par zīmju valodas tulku. Man savs darbs patīk, neraugoties uz dažām grūtībām. Grūti tas, ka daži jaunieši ne-saprot, cik  svarīgi ir mācīties. Žēl tos, kuri mācības pamet pusceļā. Skolas svētki, īpaši šādi jubilejas pasākumi ir kā pārdomas par padarīto un to, kas vēl veicams nākotnē. Novēlu pedagogiem izturību, skolēniem — centību!
Novēlu vakarskolai turpināt savu izglītošanas misiju un ne-mūžam nenovecot!
 
Ceļā uz  garšīgu profesiju
Antra Rozenberga, Valmieras skolas projekta  darba grupas locekle
Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātpamatskolas — attīsttības centra pedagogu grupa arī šogad īsteno Eiropas Sociālā fonda finansiāli atbalstītu projektu. 
Šā gada projekts ir otrā kārta un turpinājums pagājušajā gadā notikušajam projektam. Abiem kopīgs mērķis — palīdzēt jauniešiem ar dzirdes traucējumiem izvēlēties nākotnes profesiju un iepazīties ar prfesionālajām mācību iestādēm, kur šo profesiju var apgūt.
Pašu maltītes
Projekta «Domājot par jauniešiem ar dzirdes traucējumiem nākotni» uzmanības centrā ir pavāra profesija. Skolas 4 —11. klašu audzēkņiem ir iespēja pašiem izmēģināt savas prasmes ēdienu gatavošanā. Mājturības kabinetā skolotājas Rutas Paegles vadībā projekta dalībnieki varēja paši pagatavot un, protams, arī baudīt sagatavoto maltīti.
Projekta laikā skolā ciemojās un par savu darba pieredzi stāstīja skolas absolvente Žanna Barkāne. Vēl paredzēta tikšanās ar  pavāra palīdzi Irīnu Jirgensoni.
Pieredzes apmaiņā uz citām skolām
Skolēni jau bijuši ekskursijās uz Valmieras Pārtikas ražotāju  vidusskolu un Valmieras 36. arodvidusskolu, kur iepazinās ar ēdināšanas servisa specialitātes smalkumiem. Vērtīgas lietas jauniešiem pastāstīja LNS Zīmju valodas centra vadītāja Lilita Janševska. Viņa vecāko klašu skolēnus iepazīstināja ar darba likumdošanu.
Arī pedagogi guvuši vērtīgu pieredzi un idejas par skolas attīstību nākotnē. Pirms dažiem  gadiem, pateicoties Kokneses skolas pedagogu uzņēmībai, entuziasmam un darba sparam, tika akreditēta profesionālā mācību programma, un audzēkņi sāka apgūt pavāra palīga profesiju. Bijām pieredzes apmaiņas braucienā uz šo skolu, iepazināmies ar programmai nepieciešamo dokumentāciju un ar telpām, kādās mācās topošie pavāra palīgi.
Domājam, ka arī jaunie-šiem ar dzirdes traucējumiem būs interese par darbu ēdināšanas uzņēmumos. Iespējams, nākotnē arī Valmiera skolā varēs apgūt šīs profesijas pamatprasmes. Pagaidām gan jāatzīst, ka daudziem jauniešiem prātā tikai «lielā peļņa» ārzemēs, bet nākotne rādīs, kur katram laimi atrast.
Uzņemti viesi
Viens no interesantākajiem pasākumiem bija Kokneses speciālās internātpamatskolas pedagogu un audzēkņu viesošanās Valmierā. Ieradās pilns lielais autobuss ar ciemiņiem. Bijām ļoti lepni, ka viesiem varam rādīt mūsu skaisti izremontēto skolu. Tikšanās galvenais notikums bija abu skolu jauno pavāru komandu sacensības. Mūsu skolas komandā startēja Dace Vingre, Sanita Upīte, Sandra Mjaisāne, Jolanta Tutina, Jānis Grene-vics, Ādolfs Kristapsons, Lauris Ventaskrasts, Jānis Skudra, Filips Igaunis un komandas kapteine Marija Jegorova.
Noskaņojums sacensību zālē bija ļoti darbīgs un draudzīgs; abām komandām ieradies daudz līdzjutēju. Pasākumu filmēja «eirobusiņa» filmēšanas grupa, un tas nozīmēja, ka zālē ieslēgti prožektori, uz grīdas lērums vadu, katru tulka Renātes Jansones vārdu un abu komandu darbību fiksēja operatora videokamera.
Gan mūsu skolēni, gan ciemiņi no Kokneses turējās braši, prasmīgi pārvarēja uztraukumu un droši izpildīja sacensību uzdevumus – gatavoja salātus, atpazina produktus. Žūrijas ko-misija paziņoja rezultātus. Kopvērtējumā ar dažu punktu pārsvaru uzvarēja ciemiņi no Kokneses skolas.
Nu tas jau arī saprotams – viņi pavāra profesiju mācās profesionālā līmenī. Toties valmierieši saņēma skaļus aplausus un ciemiņu atzinības saucienus, kad zālē ienesa ar degošām svecēm rotātu mūsu pašu skolēnu gatavotu milzu torti. Torte bija tik liela, ka ar to varēja pacienāt žūrijas komisiju, komandu dalībniekus, visus sacensības skatītājus un līdzjutējus.
Vakarpusē skolotāji turpināja sarunas par darba lietām, bet skolēni varēja priecāties diskotēkā. Par lielisko dienu paldies jāsaka projekta iniciatorei Rutai Paeglei un enerģiskajām skolotājām M.Loginai, R.Jansonei, A.Tauriņai.
Projekts turpinās
Cerams, ka arī citas projekta aktivitātes mūsu skolēniem un skolotājiem dos jaunus draugus un noderīgu dzīves pieredzi.

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas