Search form

15.07.2013

Drukāt

Liels guvums Latgales nedzirdīgajiem ļaudīm

Photo

27. jūnijā Rēzeknē, reģionālās nedzirdīgo biedrības telpās notika Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā LNS projekta „Alternatīvie sociālās rehabilitācijas pasākumi nedzirdīgiem Latgales reģionā” programmas „Atbalsts -2” ieviešanas svinīgais noslēgums.


Paveikts liels un nozīmīgs darbs, kura guvums paliks labā atmiņā Latgales novada nedzirdīgajiem ļaudīm kā vērtīgs mantojums, kas ne tikai saglabājams, bet kā laba iestrāde jāattīsta arī turpmāk.
 
Ar šo sasniegumu projekta īstenotājus, dalībniekus un visu nedzirdīgo sabiedrību sveica LNS prezidentsArnolds Pavlins, uzsverot  šī projekta unikalitāti:
Šis projekts ieies vēsturē ar to, ka pirmoreiz reģionālā līmenī –  visā Latgalē LNS izdevies nodrošināt tik interesantu un cilvēkiem vajadzīgu pasākumu/pakalpojumu kopumu. Projekts tika perfekti izstrādāts un ir arī perfekti realizēts. Tāpēc nav nekāds pārsteigums par to, ka rēzeknieši noslēgumā jūtas bēdīgi.
 Tomēr daudzas aktivitātes turpināsies, un arī daudzas iegādātās lietas paliks Rēzeknes biedrībā, Jācer, ka arī pēc projekta beigām labās iestrādes, kas izveidotas tā ietvaros, tiks uzturētas un turpinātas nākotnē.
Izsaku lielu pateicību projekta komandai, sevišķi Aijai Sannikovai – projekta vadītājai, Mārītei Truntikai, Inesei Gedušai un, protams, visiem 52 projekta klientiem par kārtīgi paveikto darbu.”
 
Lūk, veiksmīgi realizētā projekta vadītājas Aijas Sannikovas  atskats uz savas komandas darba veikumu!
 
 
 
Aija Sannikova, projekta vadītāja: Projektā radītais nodrošina ideju un darbības ilgtspēju nedzirdīgo kopienai, diskriminācijas un izolētības mazināšanu cilvēkiem ar dzirdes invaliditāti.
 
 Sagatavojot projekta pieteikumu,  galvenokārt balstījos uz jau esošo pieredzi darbā ar nedzirdīgiem un to vajadzībām. Uzskatu, ka  šo darba mēnešu laikā ir paveikts daudz, jo nedzirdīgie ne tikai attīstīja prasmes  mākslā, rokdarbos, bet arī nozīmīgi uzlaboja zināšanas vairākās jomās – datorprasmes, piemēram, darbā ar aprēķiniem un materiālu grafisko apstrādi, iepazinās ar žurnālista profesiju un paši izmēģināja spēkus sagatavojot e-avīzi, uzlaboja zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu, izveidoja sev noderīgu rokasgrāmatu, kā rezultātā daudz lasīja un mācījās izvēlēties svarīgāko, pamatot idejas, saskaņot viedokļus.
 
Nozīmīgi bija arī tas, ka projektā tika radīta iespēja apgūt veselīga dzīvesveida prasmes – regulāri vingrot, nūjot, piedalīties aerobikas nodarbībās, izmantot trenerus u.c. Pirmo reizi Latgales nedzirdīgo kopienā tika izveidots deju kolektīvs, kas noslēguma pasākumā jau sniedza atskaites programmu. Viegli nebija. Sākotnēji nedzirdīgie cilvēki šaubījās, vai spēs apgūt, izdarīt. Taču, pateicoties projekta komandai, cilvēki tika iedrošināti un  atbalstīti,  piemeklēti individuāli uzdevumi un – viss izdevās!  
 
Projektā strādāja daudz dzirdīgo cilvēku, tāpēc bija iespēja praksē realizēt integrācijas idejas, veidojās dažādās dzīves jomās noderīgi sociālie kontakti– ar juristiem, datorspeciālistiem, nodarbinātības speciālistiem, projektu darba organizatoriem, speciālistiem uzņēmējdarbībā, sportistiem u.c.
 
Projekta gaitā nedzirdīgie tikās arī ar Rēzeknes pilsētas Sociālās pārvaldes darbiniekiem, apmeklēja skolas un muzejus, izstādes un citus pasākumus pilsētā, iepazinās ar dzīves apstākļiem pansionātā utt. Tas mazina nedzirdīgo izolētību, jo veidojas reālas saiknes ar citiem sabiedrības locekļiem, rodas kontakti ārpus kopienas. Tika sniegts psihologa un sociālā darbinieka atbalsts gan projekta norises vietā Rēzeknē, gan klientu dzīvesvietā.
 
Nozīmīgi bija arī tas, ka projekta dalībnieki varēja saņemt transporta izdevumu kompensāciju un  pusdienas. Diemžēl šo atbalstu varēja saņemt tikai tie, kas projektā dienā pavadīja 8 stundas. Tāpēc,  lai nodarbības būtu ne tikai radošas un izglītojošas, bet veidotos mājas sajūta, tika vārīta zupa, cepti pīrāgi, un itin bieži telpas piepildīja tējas un kafijas smarža.
 
 Liels paldies visiem 52 projekta dalībniekiem par vienotību un neatlaidību, paldies par sapratni, izturību, emocijām, labestību!
Pateicos projekta aktivitāšu vadītājām Inārai Ustinovai, Ilgai Vasiļjevai, Jolantai Rudzītei par mērķtiecīgu darbu un prasmi pulcēt ap sevi cilvēkus, viņus iedrošināt un organizēt sekmīgai projekta norisei!
 
 Paldies Inesei Gedušai par profesionālu surdotulka darbu, spēju sniegt nedzirdīgiem cilvēkiem padomu dažādās situācijās! Paldies Mārītei Truntikai par spēju ieviest nedzirdīgo kopienā tradīcijas, uzmundrināt cilvēkus, prasmi nodot savas zināšanas citiem!
 
Liels paldies visiem projekta darbiniekiem! Bija liels gandarījums vērot, kā pasākumu laikā klientiem tika aizrautīgi stāstīts, skaidrots, mācīts. Vērtīgākais ir tas, ka ne tikai konkrēto pasākumu vadītāji, bet arī citi projekta darbinieki nodarbībās darbojās kopā ar nedzirdīgiem cilvēkiem – palīdzēja rakstu darbos, kopā veica rokdarbus un kulinārijas darbus, sakopa darbavietas, gatavoja darba materiālus, piedalījās mēģinājumos, sniedza konsultācijas.
 
Projekta noslēguma pasākumā NVA ESF departamenta  Inga Krūzmētra teica, ka galvenais ir rast iespēju nākotnē izmantot visas tās iestrādnes, kas izveidotas projektā. Patiešām projektā ir izdarīts nozīmīgs darbs –izveidota sociālās rehabilitācijas programma nedzirdīgiem „Atbalsts - 2”, kas aprobēta, izveidoti metodiskie  materiāli. Šo programmu var pilnībā vai daļēji ieviest citos reģionos, kā arī realizēt vēlreiz Latgales reģionā, jo tā balstās uz aktuālām norisēm sabiedrībā un ir transformējama un papildināma, nemainot tās ideju un saturisko kodolu. Līdz ar to projektā radītais nodrošina ideju un darbības ilgtspēju nedzirdīgo kopienai, diskriminācijas un izolētības mazināšanu cilvēkiem ar dzirdes invaliditāti.
 
Pārdomās par saviem vērojumiem un izjūtām, strādājot projektā, dalās aktivitāšu atbildīgās vadītājas!
 
Jolanta Rudzīte, aktivitāšu vadītāja projekta „Sociālās rehabilitācijas programmas dzirdes invalīdiem „Atbalsts 2” moduļos „Izglītība, kultūra, sociālā joma” un „Aktīva atpūta un veselība” : „Tā bija iespēja atklāt gan sevī, gan mūsu biedros daudz ko jaunu…
 
Šis projekts patiešām bija ļoti labs, jo tas cilvēkiem radīja daudz iespēju atklāt gan sevī, gan savos biedros daudz ko jaunu. Izrādījās, ka viņi spējīgi gan aktīvi sportot, gan dejot, gan atklāt sevi radoši, diskutēt, dalīties pieredzē un pārdomās par dažādiem dzīves notikumiem.
 
Man bija prieks vērot, cik ļoti aktīvi cilvēki trenējas un piedalās dažādās nodarbībās: viņi nūjoja, vingroja, darbojās trenažieru zālē, spēlēja šahu un dambreti, sacentās savā starpā. Viņiem bija radītas visas iespējas to darīt – izremontētas un ar atbilstošām ierīcēm un materiāliem aprīkotas telpas, inventārs, prasmīgi nodarbību vadītāji utt.
 
Klientu sastāvs bija daudzveidīgs –   Rēzeknes biedrības cilvēki ar visdažādākajām interesēm vecumā no 20 līdz pat 81 gadam. Apgūstot dažādas prasmes, esot saskarsmē arī ar dzirdīgiem pasniedzējiem, viņi kļuva atvērtāki, drošāk kontaktējās savā starpā, vairs nekautrējās   komunicēt ar dzirdīgiem cilvēkiem, ieguva jaunas zināšanas un projekta laikā vairāki pat iekārtojās darbā. Tā bija iespēja atklāt gan sevī, gan savos biedros daudz ko jaunu: apslēptus talantus, spējas, idejas; apliecināt savu līdz tam neapjausto varēšanu un uzdrīkstēšanos.
 
Arī es pati kļuvu bagātāka ar pieredzi saskarsmē ar nedzirdīgiem cilvēkiem: iepazinu tuvāk šo klusuma pasauli, mācījos zīmju valodu, man radās jauni paziņas un draugi. Tas bija lielisks projekts ar vērtīgu guvumu visiem nedzirdīgajiem Latgales ļaudīm.
 
Renāte Lagzdiņa, neatkarīgā žurnāliste: „Ceru, ka iegūtās zināšanas noderēs…”
 
Mani uzaicināja projekta ietvaros novadīt nodarbības saistībā ar žurnālistiku. Klientu grupai, kas interesējās par šo tēmu, sniedzu lekcijā teorētiskas zināšanas, un mums bija arī praktiskas nodarbības.
 
Mums bija interesanti veidot savstarpējo komunikāciju un uzzināt citam par citu daudz ko jaunu, jo mācījāmies cits citam uzdot jautājumus tā, kā intervijā to dara žurnālisti. Veidojām dialogus, lai sarunbiedrus atraisītu, panāktu un labāk  uztvertu viņu atbildes un viedokļus.
 
Gatavojām arī nelielus rakstiņus par notikumiem un mācījāmies tos noformēt pareizi: sākot ar nosaukumu (virsrakstu) un secīgu tā satura atspoguļojumu pēc principa: kas, kur, kad un kā, beidzot ar secinājumiem nobeigumā.
 
Man svarīgi bija panākt, lai grupas dalībnieki kaut vai zīmju valodā, kaut vai fotogrāfijās ar nelielu parakstu mēģinātu izteikt savus vērojumus, pārdomas un atziņas par notikumiem. Viegli tas nav, tāpēc mudināju grupas dalībniekus nekautrēties, būt drošākiem, neatlaidīgākiem, lai panāktu atbildes. Tāds ir žurnālista darbs.
 
Veidojām arī avīzes maketu, tajā izkārtojām sagatavotos materiālus.
 
Man tā bija jauna pieredze, kurā tuvāk iepazinu nedzirdīgos klientus kā atvērtus, sirsnīgus, emocionāli pozitīvus cilvēkus, kuri dzīvi uztver ar smaidu un dzīvesprieku. Bija jauki iepazīt šo mūsu sabiedrības daļu un sadarboties projekta realizācijas laikā. Ceru, ka viņiem noderēs mūsu sadarbības ietvaros iegūtās zināšanas.
 
Ināra Ustinova, skolotāja, vairāku projekta aktivitāšu vadītāja: „Projekta aktivitātes krietni ceļ nedzirdīgo cilvēku pašapziņas līmeni…”
 
Šis ir jau otrais LNS projekts, kurā esmu iesaistījusies, un tagad ar gandarījumu vēroju savu klientu izaugsmi kopīgās darbošanās procesā. Pirms vairākiem gadiem (2006) vajadzēja rēzekniešus iedrošināt nebaidīties no mūsdienu tehnoloģijām un ierādīt viņiem pamatprasmes datorlietošanā, bet šoreiz jau apguvām paplašinātu programmu: mācījāmies veikt tādas visiem nepieciešamas lietas kā, piemēram, darboties bankā, sazināties, ar valsts iestādēm, atrast nepieciešamo informāciju, iesaistīties sociālajos tīklos, veidot prezentācijas, apsveikumus, fotokolāžas utt.
 
Man pašai kā liels brīnums bija aizrautīgas dejotāju grupas tapšana un izaugsme visu acu priekšā, kas ar lielisku rezultātu sevi parādīja pašdarbības festivāla laikā, kad dejojām kopā pasniedzēji un projekta klienti. Dejotāju sniegumu varēja vērot arī šī projekta noslēguma pasākumā.
 
Arī es pati šīs kopīgās darbošanās rezultātā guvu labu darba un dzīves pieredzi, jo vajadzēja meklēt citu pieeju saviem apmācāmajiem, domāt par jaunu metodiku apmācību procesā, kas vairāk orientēts uz vizuālo materiālu pielietojumu un konkrētām praktiskām vajadzībām, ar kuru risināšanu saskaras nedzirdīgie cilvēki savā ikdienā.
 
Manas atziņas? Ikviens cilvēks daudz labprātāk dara to, kas tieši viņu interesē, kas tajā brīdī tieši viņam svarīgi. Mums, pasniedzējiem, jāprot katru ieinteresēt, pacietīgi sabalansēt viņa personiskās vajadzības ar sabiedrisko nepieciešamību, – citādi nekas neiznāks.  
 
Bet kā paši Rēzeknes biedri vērtē guvumu projektā?
 
Regīna Pranča, projekta kliente: „…atbrīvojos, lai viegli virpuļotu latgaļu ritmos”
 
 Pateicoties projekta aktivitātēm, pilnveidojām daudzas savas prasmes. Īpaši gribētu pieminēt deju nodarbības, kuru laikā spēju tā atbrīvoties, ka viegli virpuļoju latgaļu ritmos. Varēju arī radoši izpausties un daudz ko jaunu iemācīties „Telpai un dvēselei” nodarbībās.
 
 Iegūtās zināšanas kopumā ir paliekošs guvums Rēzeknes biedrībai , ko arī turpmāk izmantosim un tālāk attīstīsim, piemēram, kopā piedaloties dažādās sporta aktivitātēs, dekorējot telpas svētkiem, gatavojot koncertnumurus utt.
 Pateicos no sirds projekta radītājiem un vadības komandai, tās atbalstītājiem un visu aktivitāšu organizatoriem par paveikto mūsu labā.
 
 Īpašs paldies vienai no piesaistītajām speciālistēm – fizoterapeitei Jolantai Rudzītei, kura ar lielu aizrautību un uzņēmību vadīja nodarbības rēzekniešu veselības uzlabošanā.
 
Anatolijs Frolovs, projekta klients: „Arī turpmāk vēlētos piedalīties līdzīgā projektā”
 
Personīgi mani piesaistīja sporta aktivitātes un deju nodarbības. Pateicoties speciālistam- fitnesa trenerim apguvu, kā pareizi jāvingro pirms trenažieru izmantošanas. Iemācījos arī dejot – pat piedalījos kolektīva sastāvā nedzirdīgo pašdarbības festivālā Daugavpilī, kur demonstrēju savu deju prasmi.
 
Ceru uzstāties vēl kādos biedrības vai LNS organizētos pasākumos un izmēģināt arī uzstāšanos apgūtajā man jaunajā melodeklamēšanas žanrā. Es arī turpmāk vēlētos piedalīties līdzīgā projektā.
 
Paldies par sadarbību  šī materiāla sagatavošanā Inesei Gedušai, Jolantai Rudzītei, Renātei Lagzdiņai un Inārai Ustinovai!
 
Projekts tiek 100% finansēts no Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem. Kopējās projekta ieviešanas izmaksas ir 96 622,26 LVL , no kurām attiecināmās izmaksas ir 96 622,26 LVL (100%), to skaitā šķērsfinansējums (ERAF līdzekļi) veido 4100 LVL. 
 
 
Informāciju sagatavoja: Laikraksts „Kopsolī”

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas