02.09.2007
2007.g. jūnijs (13)
Lielie darbi Latvijā LNS mītnē viesojās Zviedrijas Pestīšanas armijas (PA) kapteine Elza Andersone, lai uz vietas iepazītos ar Zīmju valodas centra darbu PA finansētajā proj...Lielie darbi Latvijā
LNS mītnē viesojās Zviedrijas Pestīšanas armijas (PA) kapteine Elza Andersone, lai uz vietas iepazītos ar Zīmju valodas centra darbu PA finansētajā projektā.
Top jauna vārdnīca
ZVC direktore Lilita Janševska viešņu informēja par centra darbību un konkrēti par jauna izdevuma — īpašības vārdu vārdnīcas gatavošanu zīmju valodā. E.Andersones kundze iepazinās arī ar pārējo organizāciju darbu LNS mītnē un, iegriezusies redakcijā, pastāstīja par Pestīšanas armijas darbību Latvijā un pasaulē.
Jāteic, ka 15 gadu darbības laikā Latvijā (no 1991.) Pestīšanas armija paveikusi daudz laba mūsu valstī, tostarp bieži arī attiecībā uz nedzirdīgajiem. Tāpēc vien vērts kaut ko uzzināt vairāk, un, lūk, jūsu uzmanībai — sarunas fragmenti ar E.Andersones kundzi.
Mazliet no vēstures
Kustība sākusies pirms vairāk nekā 100 gadiem Anglijā mācītāja Viljama Būta vadībā, un tās uzmanība tika pievērsta Londonas nabadzīgākajam iedzīvotāju slānim – klaidoņiem, bezpajumtniekiem, sociāli pagrimušiem cilvēkiem, par kuriem neinteresējās neviens — ne valdība, ne līdzpilsoņi.
Būts sāka ar vienkāršām lietām, kas nepieciešamas ikdienā jebkuram cilvēkam: zupa, ziepes, pestīšana. Viņš dibināja zupas virtuves, gādāja par iespēju cilvēkam sevi elementāri sakopt — gan ārīgi, gan iekšķīgi, tā sakot, pabarot miesu un dvēseli; vēlāk dibināja arī uzņēmumus; izdeva grāmatas, vāca ziedojumus utt.
Kristīgās misijas ideja ātri izplatījās pa-saulē, un šobrīd tā oficiāli reģistrēta un sekmīgi darbojas 112 valstīs (gandrīz visās, izņemot islamticīgās).
Pestīšanas armijas pārstāvji (kareivji) Latvijā ienāca jau pirms otrā pasaules kara. Tagad darbojas nodaļas ne tikai Rīgā, bet arī citviet. Šajā kustībā iesaistījušies vairāk nekā 1000 Latvijas cilvēku, no kuriem liela daļa — jaunieši. PA nopelns ir vairāku sociāla rakstura iestāžu nodibināšana (ap-rūpes centrs jaunām māmiņām, bērnunams, skola Skangalē u.c.) PA finansiāli atbalsta daudzus projektus, to vidū arī tādus, kas vērsti uz nedzirdīgo interešu un vajadzību apmierināšanu. PA ir bagāta pieredze tieši nedzirdīgo un neredzīgo ļaužu aprūpē.
Sūtījumi, semināri, nometnes
Pirmā galvenā sadarbības partnere bija un joprojām ir Rīgas nedzirdīgo bērnu skola, pēc tam Valmieras skola un, lūk, arī Zīmju valodas centrs.
Skolas sākumā saņēma vairākus palīdzības sūtījumus ar dažādām būtiski nepieciešamām lietām, pēc tam sākās arī pieredzes apmaiņas pasākumi ar Zviedrijas Alvikas un Manilas nedzirdīgo mācību iestādēm. Grupas devās uz Zviedriju un tika uzņemtas arī no turienes, skolēniem tika dota iespēja arī gadu dzīvot zviedru ģimenēs. Grupa bērnu ar vecākiem no Rīgas skolas devās uz Zviedriju uz dzirdes pār-baudi, dabūja tur kvalitatīvus dzirdes apa-rātus. Turienes ārsts ieradās arī uz vietas skolā, lai tos pielāgotu.
Katru vasaru notiek nometnes, kurās uzturas vecāki ar bērniem, apgūstot zīmju valodu, komunikācijas prasmes un daudz citu noderīgu zināšanu. Arī pedagogiem ir iespēja regulāri doties uz Zviedriju pieredzes apmaiņas braucienos.
Starptautiska līmeņa datorkursi
Ne viens vien jaunietis LNS sistēmā veiksmīgi strādā, izmantojot zināšanas, kas iegūtas datorprasmē, pateicoties PA finansētām ilglaicīgām apmācībām Rīgas skolas paspārnē. Tie bija pirmie jaunieši, kas saņēma starptautiski atzītu datorlietotāja sertifikātu, kā arī katrs personisku dāvanu no PA – datoru, kursus beidzot.
Rīgas skolas kursus beidza 2 grupas, bet šogad tādi paši plānoti arī Valmierā.
Jaunie kareivji
Arī daudzi nedzirdīgie jaunieši iestāju-šies PA. Jaunie kareivji darbojas skolotājas L. Klēģeres vadībā, un sagaidāms, ka mēs vēl dzirdēsim par daudzām labām lietām, ko paveikuši šīs kristīgās misijas locekļi – Pestīšanas armijas kareivji Latvijā.
Jauna skola tomēr top
Procesa koordinators skolotājs J. Puhovs stāsta: «Par jaunas skolas būvniecību es «sitos» jau turpat 40 gadus. Pēc tam, kad tika uzcelta internāta ēka Čaka ielā, bija doma būvēt arī sporta zāli. Bet to atlika tāpēc, ka augstākās valdības instancēs no-lēma: Biķerniekos jāceļ vesels komplekss – gan skola, gan bērnudārzs un veco ļaužu pansionāts. Tika sagatavotas skices un plānots to visu dabūt gatavu 1972. gadā. Taču lēmēji vienā brīdī sāka svārstīties, nobijās, ka tā visa būs par daudz un — visam arī pārvilka svītru. Skices vēl šobrīd saglabājušās...
Nākošā tūre — 1980. gadā! Atkal jauni solījumi, tāme sastādīta 3,5 milj. latu apmērā un sagatavotas atkal jaunas skices, pat celtnieki sarunāti skolai blakus Biķernieku baznīcai. Diemžēl projekts iestrēga Maskavā. Nāca noraidījums, jo tur notika gatavošanās Pasaules olimpiādei.»
Trešais piegājiens
Šobrīd jauno skolu ceļam jau no 2001. gada, saka skolotājs Puhovs, bet viņa balsī jaušama ticība, ka izdosies. Kaut arī bija jāpārvar neskaitāmus šķēršļus par vietas izvēli, nācies mainīt projektu, otrreiz izstrādāt detal-plānojumu, tomēr palīdzējis tas, ka Rīgas Domes izglītības komiteja nemainīgi atbalstījusi šo ieceri un arī plānoto finansējumu līdz šim izdevies saglabāt. Taču nu draud inflācijas briesmas, kā arī saradušies lieli konkurējoši objekti, kas jāfinansē no valsts budžeta – Valsts bibliotēka, Koncertzāle...
Bet darbi ir sākušies, un skolai būtu jābūt gatavai pēc 2 – 3 gadiem. Drīzumā konkursa kārtā tiks izvēlēti pamatu lējēji, un tad jau arī pamati būs likti jaunajai nedzirdīgo gaismaspilij. Ir jau domāts arī par to , kā risināsies darbs un dzīve jaunajā kompleksā. Tajā varēs mācīties bērni no visas Latvijas — no 1.klases līdz vidusskolas beigšanai.
Ar mūsdienu moderno tehnoloģiju aprīkotās, ērtās telpās varēs mācīties, nodoties brīvā laika nodarbībām un dzīvot skolēni, varēs kvalificēties surdopedagogi, notiks zinātniski pētnieciskais darbs.
Lēnām, pārvarot šķēršļus un grūtības, ko rada objektīvi un subjektīvi apstākļi, jaunā Rīgas skolas būve tomēr virzās uz priekšu.
Juglas ezera krastā
Dabas ieskautā 4,5 ha lielā zemes platībā jau apgūta teritorija: izzāģēti koki, uzvesta grunts, skolas ēku kompleksam iedzīti pāļi ( kopskaitā – 1400). Tas uz šo brīdi izmaksājis 1,3 miljonu latu. Šogad vēl jāapgūst 4 miljoni.
Novēlēsim, lai drīzumā piepildās šīs ieceres un nākamā jaunā nedzirdīgo paaudze piedzīvo skaisto brīdi — mācību gada uzsākšanu jaunajā skolā ezera krastā.
Katram savs liktenis
Ar interesi izlasījām rakstu «Kopsolī» — «Tas var noderēt, daba dziedē». Pievērsu uzmanību arī tam, ka laikrakstu «Zintnieks» kā dāvanu var saņemt «KS» lasītāji. Paldies par jūsu darbu!
Pastāstīšu par sevi. Man ir nedzirdīga meita — Anita. Viņa beigusi Valmieras vājdzirdīgo skolas speciālo klasi. Viņa piedalās nodarbībās kopā ar dzirdīgajiem Kuldīgas sociālajā centrā un apmeklē grupu «Kopā būt», kurā viņa var dziedāt, spēlēt teātri, zīmēt, šūt un izšūt. Kopā ar citiem mācās līnijdejas. Piedalās arī sporta nodarbībās.
Mēs abas sazināmies skaņu valodā, jo neesmu apguvusi zīmju valodu. Kad Kuldīgā bija svētdienas kursi, tad abas tos arī apmeklējām, bet dažās svētdienās jau nevar daudz iemācīties. Žēl, ka nav šādu pastāvīgu mācību.
Pati strādāju par pārdevēju pilsētas centrā maizes veikalā. Arī Anitai patīk pie manis darbā — dodu viņai preci safasēt.
Katram cilvēkam ir kaut kas savs. Mans liktenis laikam domāts meitai. Lai ticētu, ko rakstu, aizsūtu foto, kurā Anita redzama pie saviem darbiņiem. Arī viņai ir savs talants. Tā ir aizrautība ar krustdūrienu izšuvumiem.
Novēlam jums, lai visi iecerētie projekti piepildās. Priecīgi sagaidīt Jāņus!
Silvija Cepurīte, Kuldīgā
Tiem, kas pašlaik nestrādā
Maijā, Jūrmalā, Sabiedrības integrācijas centrā, notika LNS projekta «Mēs — sabiedrības daļa II» ietvaros organizēts seminārs – motivācijas nodarbības krievu valodā nedzirdīgajiem cilvēkiem — bezdarbniekiem un tiem, kuri nākotnē plāno iekļauties darba tirgū.
Pirmā saruna — ar jauniešiem
Viņu vidū arī četri jaunieši, kuri vēl nav vispār uzsākuši darba gaitas. Piedāvājam sarunu ar viņiem.
Kāpēc nolēmāt apmeklēt šīs nodarbības?
Visi: Gribējās uzzināt kaut ko jaunu, tādu, ko nevienā skolā nemāca. Četriem kopā ir drošāk un jautrāk, tāpēc sarunājām arī nodarbībās turēties kopā
Kā jūs apmierināja šī izvēle? Vai nodarbībās uzzinātais jums noderēs tālākā dzīvē?
Anastasija: uzreiz jutu — šīs nodarbības lielā mērā atšķiras no mācību stundām skolā. Te pasniedzēji runā citā līmenī, kā ar pieaugušiem cilvēkiem, kas dzīvē grib kaut ko sasniegt, tāpēc arī grib zināt kaut ko vairāk par skolā iegūtām zināšanām.
Tā tas arī bija! Uzzināju daudz ko no-derīgu, ko varēšu pielietot, kad sākšu strādāt. Īpaši jauna un neiepazīta, taču interesanta likās darba likumdošana, kā arī psiholoģijas nodarbību svaigā forma — ar testiem, pārrunām, došanos dabā pie jūras utt.
Natālija: Nodarbībās es ieguvu ticību sev, savai varēšanai un spēkiem pašai noteikt savu dzīvi. Es tagad zinu, ka savu mērķi sasniegšu un strādāšu tādu darbu, kas man padodas un patīk.
Šajā semināra jūtos brīvi un labi kopā ar pārējiem. Manī vairs nav bailes, ka varu būt nesaprasta, ka mani nepieņems sabiedrībā utt. Mūs mācīja sarunāties, uzvesties, ģērbties, komunicēties sabiedrībā, ar darba devējiem. Tas bija vērtīgi!
Ņikita: Neparastas man šķita psiholoģijas nodarbības. Mēs visi ar tām aizrāvāmies un katru gaidījām ar nepacietību. Darba dzīves uzsākšanai labi noderēs arī likumdošanas lekcijā uzzinātais.
Jevģēnijs: Kaut arī vēl neesmu izlēmis, ko darīšu dzīvē, par ko īsti vēlos kļūt, tomēr vienmēr noderēs kursos iegūtās zināšanas, it īpaši dokumentācijas kārtošanā, kad jāstājas darbā.
Kādi ir jūsu plāni un ieceres nākotnē?
Abas jaunietes: Vispirms vēl daudz jāmācās. Jāpabeidz vidusskola. Pēc tam kāda koledža, iespējams, ārzemēs, piemēram, Anglijā.
Gribētos labi apgūt svešvalodas, varētu strādāt tulkošanas vai datorgrafikas un dizaina nozarē. Tie būtu labi darbi, kuros dzirdes trūkums netraucētu.
Abi jaunieši: Jāpabeidz vidusskola, tad jāstudē augstskolā. Interesē celtniecība, ekonomika. Kursi mūs iedrošināja un radīja ticību: mēs visu varam, mēs sasniegsim to, ko iecerēsim. Paldies organizatoriem. Domājam, ka uz biedrību vēl atnāksim ne reizi vien, jo pie jums ir interesanti, noderīgi un patīkami. Par to pārliecinājāmies, iepazīstoties uz vietas ar dažādu centru darbību un redakciju LNS mītnē Elvīras iela 19.
Otrā saruna — ar tiem, kas nestrādā
Jana: pašlaik esmu bezdarbniece. No darba šūšanas uzņēmumā aizgāju vairāku iemeslu dēļ un nu esmu darba meklētāja. Kursos iemācījos sastādīt savu CV ( darba un dzīves faktu aprakstu), rakstīt pieteikuma vēstuli darba devējam un apguvu izturēšanas māku. Tagad protu meklēt darbu internetā, un tas paver lielākas iespējas izvēlēties.
Svetlana: Mani piesaistīja pasniedzēju izvēlētā mācību metodika. Tās nebija garlaicīgas lekcijas, bet saistošas nodarbības pārrunu, diskusiju, jautājumu — atbilžu veidā, reizēm pat brīvā dabā, pie jūras ar atraktīvām izdarībām, lai rosinātu mūsu domāšanu un fantāziju.
Vēl viens reāls ieguvums — prezentāciju datorprogrammas Power Point apgūšana. Kopumā — bija vērts piedalīties!
Vēl viens mūsu gleznotājs
Nesen bijām Jaunpiebalgā pie mazpieminētā kādreiz izcilā sportista Voldemāra Cīruļa dēla Andreja. Pārsteidza istabās izliktās vairākas gleznas – paša V.Cīruļa un viņa dēla darbi.
Interesanti ieklausīties, ko par šīm Voldemāra gleznām sacījis mūsu populārais gleznotājs Kārlis Miesnieks:
«Ja Cīrulis nebūtu kurlmēms, ar laiku viņš izveidotos par izcili teicamu, tālejošas mākslas pārstāvi. Žēl, ka tāds talants aiziet bojā!» (No avīzes «Sporta Pasaule», 1940, 766.nr).
Diemžēl tagad šīs gleznas redz tikai jaunpiebaldzēnieši, smiltenieši un viņa daži draugi, bet būtu jāredz un jāizbauda šis skaistums visiem viņa likteņa biedriem – nedzirdīgajiem. Ar to varam lepoties.
Šī brauciena mērķis bija savākt materiālus un pierakstīt dēla Andreja atmiņas par tēva lieliskajiem sasniegumiem sportā, bet es aicinu
vēlreiz ieskatīties J.Leimaņa aprakstā «Jau-niem, kas nezina, veciem, kas aizmirst» (Kopsolī,1995,14.nr). Ļoti vispusīgi attīstīts, talantīgs cilvēks mākslā, sportā un tehnikā – tāds bija mūsu Voldemārs Cīrulis.
Ar atvērtu muti ieskatījās un ieklausījās šajos faktos: Jadviga Bočkāne
P.S. Sirsnīgs paldies Dzintrai Herbstei par šo jauko tikšanos ar jaunpiebaldzēniem.
Jūs jautājāt: Kā uzkrāt nākotnei
Maz būs tādu cilvēku, kas dzīvo vienai dienai un nedomā par savu vai savu bērnu nākotni. Sena austrumnieku gudrība vēsta: optimisti krāj naudu gaišai nākotnei, pesimisti – nebaltai dienai.
Katrs to dara, cik un kā spēj atlicināt. Bet kā nodrošināties pret inflāciju – nauda, vērtības krišanos? Tā ir plaša tēma, kurai var iezīmēt tikai pašus galvenos virzienus. Tālāk jāvēršas pie speciālistiem bankās, dzīvības apdrošināšanas kompānijās, dažādos fondos, jo situācija un noteikumi mainās ik pa brīdim.
Bankās — noguldījumi
Pašreizējie banku piedāvājumi 5 – 6 % ienākumu gadā nespēj segt naudas vērtības samazināšanos (7 – 9% gadā), tāpēc uzkrāt naudu bankas kontā nav īpaši izdevīgi, ja nu vienīgi drošības labad un nedaudz kompensējot tās vērtības krišanos.
Dzīvības apdrošināšana — ar uzkrāšanu
Tas ir viens no naudas uzkrāšanas veidiem, kas pašreiz piedāvā nodrošināt noteiktu ienākumu vismaz pēc pieciem gadiem (minimālais līguma termiņš). Pašlaik šādā veidā noguldītā nauda, apdrošinot savu vai savu bērnu dzīvību, dod līdz 11 % ienākumu gadā. Turklāt likumdošana paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atgūšanu par iemaksāto summu līdz 10 % apmērā no gada bruto algas (tuvāk to izskaidros apdrošināšanas kompānijā).
Pensiju fondi — ilgtermiņa uzkrājumi
Latvijā patlaban darbojas pieci šādi atklātie fondi, kuros var pieteikties jebkurš interesents, kurš vēlās brīvprātīgi iesais-tīties. Iesaistīties pensiju 2. un 3 līmenī ( 1. līmenī veido obligātās sociālā nodokļa iemaksas un to pārvalda valsts ). Mērķis – ar saviem maksājumiem veidot uzkrājumus vecumdienām.
Cilvēks veic līgumā paredzētās iemaksas, bet fonds rīkojas ar šo naudu, ieguldot dažādos pasākumos, kas nes peļņu. Uzkrāto naudu var saņemt, sasniedzot noteiktu pensijas vecumu, piemēram Hansabankā un Unibankā – 55 gadus. Ienesīgums solīts līdz 8% . Tiesa, 2006 gadā tas bija vidēji 4%, bet daži fondi strādāja pat ar zaudējumiem.
Te vēl piebilde – pieprasiet darba devējam, lai tas maksā pilnu darba algu bez aploksnes un kārtīgi maksā par to sociālo nodokli, lai vecumdienās neatrastos pie tukšas siles (piedodiet!)
Trasta fondi — riska noguldījumi
Šeit nepieciešams noguldīt vismaz 5 – 10 tūkst. USD, un tad finanšu speciālisti strādā, lai vairotu ienākumus, ieguldot naudu dažādos diezgan riskantos darījumos ar nekustamo īpašumu, derīgo izrakteņu ieguvi, jaunu objektu celtniecību vai rekonstrukciju utt.
Parasti sola 30 – 40% ienesību gadā. Tas var būt, var nebūt, un neveiksmes vai negodīga fonda rīcības rezultātā naudu var arī pazaudēt.
Šādā fondā nevajadzētu ieguldīt savus grūti sakrātos pēdējos ietaupījumus.
