Search form

27.05.2014

Drukāt

EUD darbnīcas, seminārs un Ģenerālā asamblejā Grieķijā

No 15. līdz 18. maijam Grieķijas galvaspilsētā Atēnās notika Eiropas Nedzirdīgo savienības (EUD) rīkotā darbnīca, seminārs un Ģenerālā asambleja, kurā no Latvijas piedalījās LNS prezidents Edgars Vorslovs. Gan darbnīcu, gan semināra tēmas bija vērstas uz nedzirdīgo iekļaušanos politiskajos procesos.


15. maijā dienas pirmajā pusē tika pre­zentēts paveiktais EUD realizētajā pilot­projektā INSIGN (http://www.eu-insign.eu/).
 
Projekta mērķis ir nodrošināt jebkura Eiropas Savienības (ES) pilsoņa ar dzirdes traucējumiem kontaktēšanos ar ES institūcijām.
Projekts ar budže­tu 732 269.00 EUR tika uzsākts 2014. gada janvārī un ilgs līdz decembrim, tajā iesaistījušās 6 organizācijas.
 
Projekta ietvaros tiks izstrādāta uz web bāzēta platforma, kuru izmanto­jot ar tulka starpniecību būs iespējams sazināties ar ES institūcijām gan zīm­ju valodā, gan rakstiski. Šobrīd testa režīmā pieejami starptautisko zīmju, angļu (BSL), franču, holandiešu, spāņu un ungāru zīmju valodu tulku pakal­pojumi, rakstiskajā tulkošanā (speech-to-text) angļu un franču valodu tulkojums. Ja ES institūcijas atzīs par lietderīgu projekta turpināšanu, tad nākotnē plānots izveidot sa­vienojumus arī ar citu valstu zīmju valodas tulku komunikācijas centriem. Jāsaka, ka pati demonstrēšana kliboja, jo viesnīcā, kur notika pasākums, internets bija ļoti lēns, savienojumi pārtrūka un tulkojums „uzkārās”.
 
 
Dienas otrajā pusē notika darbnīca, ku­ras pirmajā daļā tika spriests par nedzirdī­go iespējām iekļauties politiskajos procesos.
 
Klātesošie tika iepazīstināti ar EUD iz­strādāto „2014. gada vēlēšanu manifestu” (http://www.eud.eu/uploads/ManifestoOffical.pdf). To parakstījuši vairāk nekā 80 Eiropas Parlamenta (EP) deputātu, diemžēl neviens deputāts no Latvijas to nebija parakstījis. Ma­nifesta būtība ir tā, ka EP deputāti apņemas nodrošināt iekļaušanos politiskajos procesos arī nedzirdīgajiem, parakstot manifestu, EP deputāti apņēmās:
1. tulkot vismaz vienu lapu no savas vēlēšanu kampaņas mājaslapas vai cita saziņas kanāla (piemē­ram, facebook) zīmju valodā;
2. subtitrēt vismaz vienu video informāciju runātajā valodā savas vēlēšanu kampaņas mā­jaslapas vai citā saziņas kanālā;
3. rīkot vismaz vienu konferenci vai citu pub­lisku pasākumu, kur no­drošinās tulkojumu zīmju va­lodā un rakstisko tulkojumu;
4. organizēt vismaz vienu at­vērtu tikšanos ar vēlētājiem, kurā iespējams nedzirdīgajiem pilnvērtīgi piedalīties, izmanto­jot sev vēlamo saziņas metodi;
5. izmantojot Eiropas Komi­sijas pilotprojekta (INSIGN) piedāvāto zīmju valodas video tulkojuma servisu, vismaz vie­nu reizi sazināties ar nedzir­dīgu pilsoni.
 
EUD prezidents un reizē arī Somijas Nedzirdīgo savienības prezidents Marku Jokinens atzī­mēja deklarācijas pozitīvo nozīmi, kur iekļautās idejas var pārnest uz vietēja mēroga vēlēšanām, kas jau izdarīts Somijā, kur līdzīgs mani­fests parakstīts ar Somijas politis­kajām partijām.
 
Darbnīcas nobeigumā tika spriests par EUD statūtu un iekšējo noteikumu izmaiņām, kas jāap­stiprina Ģenerālajā asamblejā. Par dažiem pantiem viedokļu bija tik daudz un atšķirīgi, ka spriešana ie­ilga līdz vēlam vakaram.
 
16. maijā notika EUD un Grieķijas Ne­dzirdīgo federācijas (HFD) rīkotais semi­nārs „Darboties, reaģēt, tiekties”, kas bija vērsts uz nedzirdīgo iekļaušanos politiska­jos procesos.
 
Seminārs tika atklāts ar EUD prezidenta, Pasaules nedzirdīgo federācijas (WFD) pre­zidenta, Eiropas Zīmju valodas tulku foruma (EFSLI) prezidenta un Eiropas Nedzirdīgo jau­niešu savienības (EUDY) pārstāvja uzrunām. Pēc tam uzrunas teica HFD prezidents un Grie­ķijas valdības pārstāvji.
 
Dienas pirmajā pusē uzstājās EP deputāti no Grieķijas, kuri iepazīstināja ar EP darbu un ES pilsoņu iespējām piedalīties ES politikas procesos. Nedzirdīgais EP deputāts no Ungā­rijas Ádám Kósa informēja par savu darbu EP no 2009. – 2014. gadam un tur gūto pieredzi. Pirmie trīs gadi pagājuši, informējot EP depu­tātus par nedzirdīgajiem un viņu problēmām – bijis jāizplata daudz drukātās informācijas un jāuzaicina EP deputāti uz tikšanos EUD birojā. Būtiski arī tas, ka viņam bija iespēja EP pa­sākumos uzstāties zīmju valodā, kas pievērsa pārējo uzmanību nedzirdīgajiem kā personī­bām. Nobeigumā viņš izteica gandarījumu, ka šī gada EP vēlēšanas jau startē 5 nedzirdīgie – bez viņa paša arī pārstāvji no Beļģijas, Grieķijas, Vāci­jas un Polijas.
 
Heriot-Watt Uni­versitātes (Edinburga, Lielbritānija) profesore Jemira Napier, kas pati bijusi zīmju valodas tulks, prezentēja pētīju­mu par tulkošanu zīmju valodā politiskajā sfērā.
 
Tika uzsvērta tulka izglītības un profesiona­litātes nozīme, lai nedzir­dīgais varētu līdzvērtīgi iekļauties politiskajos procesos, jo pēc būtības nedzirdīgais ir „salaulāts ar tulku”. Šī universi­tāte kopā ar Vācijas un Somijas universitātēm realizē maģistra studiju projektu EUMASLI (http://www.eumasli.eu/), kura ietvaros zīmju valodas tulkiem ir iespēja celt savu kvalifikā­ciju.
 
Pēcpusdienā EUD vice­prezidents Humberto Inso­lera un EUD valdes loceklis Gergely Tapolczai prezen­tēja informācijas apkopo­jumu par zīmju valodas atzīšanas nepieciešamību (tiesisko regulējumu) kā lī­dzekli uz pilnīgu iekļaušanos un vienlīdzību ES pilsoņiem. Gandrīz visās ES valstīs da­žādos likumdošanas aktos ir atzīta zīmju valoda. ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām ir no­teiktas nedzirdīgo tiesības iz­mantot zīmju valodu un iegūt informāciju vizuālā veidā, tāpēc būtu jāpanāk informācijas ieguves iespē­jas zīmju valodā visās dzīves jomās, to skaitā politikas, jo pieejamība nedzirdīgajiem nozīmē – saprotamu informāciju. Tika at­zīmēts arī tas, ka pašu nedzirdīgo zīmju valodā sagatavotajiem vi­deosižetiem nepieciešami subtitri, lai informācija būtu pieejama arī tiem, kas neprot zīmju valodu.
 
Turpinājumā EUD Politi­kas ierēdne Annika Pabsch un EUD prezidents Markku Jokinen klātesošos iepazīstināja ar EUD veikto pētījumu informāciju par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas gaitu ES valstīs (http://www.eud.eu/UNCRPD_Survey-i-693.html) un par grāmatā „UNCRPD im­plementation in Europe – a Deaf perspective” (attēlā) apkopoto in­formāciju par šīs Konvencijas 29. panta „Līdzdalība politiskajā un sabiedriskajā dzīvē” īstenošanu Ei­ropā un nedzirdīgo perspektīvām. EUD prezidents uzsvēra, ka ne­dzirdīgo organizācijām būtu aktīvi jāpiedalās Konvencijas ieviešanas uzraudzībā savās valstīs. Kā pir­majam jaunā grāmata tika pasnieg­ta pasākuma organizatoram – HFD prezidentam.
 
Nedzirdīgais profesors no Grieķijas Chrysostomos Papa­spyrou atraktīvā veidā klātesošos iepazīstināja ar pētījumu par grieķu zīmju valodu un procesu uz tās atzīšanu. Kā savos pētīju­mos iegūtu interesantu faktu viņš atzīmēja, ka 339. gadā pirms mūsu ēras sengrieķu filozofs Platons dis­kusijā par cilvēku valodām ar savu skolotāju Sokratu ir pieminējis zīmju valodu un atzīmējis, ka tā ir dabiska nedzirdīgiem cilvēkiem.
 
Semināra nobeigumā klātesošo organizāciju pārstāvji parakstīja Atēnu deklarāciju, kurā pausts at­balsts Grieķijas Nedzirdīgo federā­cijai tās darbos, lai panāktu grieķu zīmju valodas atzīšanu.
 
18. un 19.maijā notika EUD Ģenerālā asambleja (GA). Tās darba kārtībā bija 19 jautājumi. Pēc asamblejas atklāšanas par piln­tiesīgu EUD locekli tika uzņemta Horvātijas Nedzirdīgo un vājdzirdīgo savienība, un tā šajā asamblejā piedalījās pilntiesīgie biedri no 26 valstīm. Nepiedalījās Igaunijas, Kipras, Luksemburgas, Rumānijas un Slovākijas pār­stāvji. Klāt kā novērotāji WFD, EDSO, EFSLI un EUDY prezidenti un asociēto biedru pār­stāvji no Maķedonijas, Serbijas un Izraēlas.
 
GA raiti apstiprināja iepriekšējās GA, kas notika Īrijā, protokolu un EUD 2013. gada darba pārskatu, kas apkopots uz 24 lappusēm. Tur apkopotā informācija ir pieejama jebku­ram interesentam EUD mājaslapā un sociālo mediju Facebook un Twitter EUD profilos.
 
Tika apstiprināts EUD 2013. gada bu­džeta izlietojuma pārskats – ieņēmumi 209 090.51 EUR (to skaitā EK finansējums 164 954.48 EUR) un izdevumi 210 633.29 EUR. Pieņemts zināšanai 2014. gada budžeta pro­jekts, kur gan ieņēmumi, gan izdevumi plā­noti 265 198.87 EUR (no EK plānots saņemt 212 156.87 EUR). Šajā budžetā nav iekļauts jau minētā pilotprojekta INSIGN finansējums.
 
Turpinājumā GA dalībnieki pieņēma zināšanai EUD 2014. gada darba program­mu un politisko stratēģiju, kurās uzsvars likts uz nodarbinātības problēmu un likum­došanas aktu pētīšanu, jauno tehnoloģiju ap­zināšanu un to pieejamību, politisko lobēšanu, sadarbību ar citām ES līmeņa NVO. Plānots papildus pieņemt jaunus darbiniekus – grā­matvedi, tulku un EUD izpilddirektora palīgu – biroja administratoru.
 
Ilgāka spriešana izvērtās par statūtu grozījumiem un iekšējo noteikumu izmai­ņām. Dažos punktos delegātiem nebija vien­prātības, un jaunajai redakcijai bija iesniegti vairāki varianti, par kuriem bija jābalso. De­legāti nespēja vienoties par terminu „nedzir­dīgs” – 2/3 balsu nespēja savākt neviens no piedāvātajiem 3 variantiem, tāpēc statūtos tā nebūs. Tika noraidīti priekšlikumi par balso­šanu, kur bija paredzēts, ka balsojums „attu­ras” netiek ņemts vērā, un otrs priekšlikums, ka delegāti var balsot tikai „jā” vai „nē”. Ar lielu balsu vairākumu pieņēma grozījumus, ka turpmāk no katras valsts par pilntiesīgu biedru varēs būt tikai viena organizācija,un tas drus­ku sarežģījis situāciju Beļģijā, jo to līdz šim pārstāvēja divas organizācijas. Tāpat iekšējos noteikumos tika apstiprināts, ka turpmāk kat­rai valstij būs tikai viena balss (līdz šim bija divas) un valdes locekļi varēs tikt ievēlēti tikai uz diviem četru gadu termiņiem pēc kārtas. 
 
Tā kā nākamgad Latvija ir prezidējošā valsts ES Padomē, tad GA nobeigumā uz­stājās arī LNS prezidents, kas prezentēja
Latvijas gata­vību uzņemties nākamā gada EUD darbnīcas, semināra un GA norisi. Plānots, ka tas notiks no 14. – 17. maijam Rīgā. Seminārs būs vērsts uz nodarbinātības jautājumu risi­nāšanu, un tā sākotnējā devīze ir „Iekļaujoša un ilgtspējīga dalība darba tirgū”.
 
 
Ar EUD darbnīcu, semināra un GA norisi bildēs un video sižetos plašāk var iepazīties EUD mājas lapā http://www.eud.eu/  un EUD Facebook profilā https://www.face­book.com/eudeaf.
 
 
Teksts: Edgars Vorslovs
Foto no personiskā arhīva

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas