Search form

19.02.2016

Drukāt

Dzimtās valodas diena

Photo

Kopš 1999. gada 21. februārī tiek atzīmēta Starptautiskā dzimtās valodas diena. Tās galvenais mērķis ir pievērst uzmanību dzimtās valodas lomai un vietai citu valodu vidū. Nedzirdīgo cilvēku dzimtā valoda ir zīmju valoda.


 

Turpinot šo UNESCO veiksmīgi aizsākto tradīciju, Latviešu valodas aģentūra Dzimtās valodas dienas pasākumus rīko jau septīto gadu. Dzimtajai valodai piemīt sava raksturīgā smarža un garša, ko var izbaudīt dažādi, tādēļ Latviešu valodas aģentūra šogad Dzimtās valodas dienas pasākumu 26. februārī rīko „Laimas” šokolādes muzejā.

Arī zīmju valodai ir svarīga nozīme Eiropas valodu daudzveidībā. Tās pamatā ir ar rokām rādītas zīmes, nevis skaņa. Taču zīmju valodai arī ir sava gramatika, savi likumi.

ES valstīs varētu būt apmēram 900 000 zīmju valodas lietotāju. Citi aprēķini liecina, ka viens cilvēks no tūkstoša lieto zīmju valodu kā savu pirmo –  dzimto valodu; tas ir apmēram pusmiljons cilvēku visā ES. Tie ir nedzirdīgie cilvēki, kuriem zīmju valoda ir viņu dzimtā valoda, un tie ir arī zīmju valodas lietotāji –  cilvēki ar dzirdes traucējumiem, viņu draugi un ģimenes, citi, kuri lieto zīmju valodu kā otro vai trešo valodu.

Vairākas dalībvalstis īstenojušas citus pasākumus un tiesību aktus, lai zīmju valodai piešķirtu pēc iespējas oficiālāku statusu: Apvienotā Karaliste, franciski runājošā kopiena Beļģijā, Dānija, Grieķija, Īrija, Latvija, Norvēģija, Slovēnija, Vācija un Zviedrija un citas.

Zīmju valodai Latvijā ir sava Atzīšanas diena, un tā ir 1. septembrī.

LNS prezidents Edgars Vorslovs uzsver, ka Dzimtās valodas diena ir vēl viena diena gadā, kad nedzirdīgās personas var pievērst uzmanību savai identitātei, savai kultūrai. "Dzimtā valoda ir katras personas un ikvienas kultūras pamats. Valoda saglabā un iedzīvina unikālo, savdabīgo, kas piemīt katrai tautai un kopienai, un viena no šīm kopienām ir Nedzirdīgo kopiena. Būtu jāapzinās, ka Latvija ir bagāta ne tikai ar daudzām latviešu skaņu valodas izloksnēm, bet arī ar savu zīmju valodu. Tas, ka latviešu zīmju valoda ir pilntiesīga valoda, ir noteikts arī starptautiskos dokumentos un Latvijas likumdošanā. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām  nosaka, ka termins "valoda" ietver runas valodas un zīmju valodas un citas ar runu nesaistītas valodas. Konvencija arī nosaka, ka dalībvalstīm nedzirdīgajām personām jānodrošina iespēja iegūt informāciju un sazināties zīmju valodā. Savukārt Latvijas valsts ar Valsts valodas likuma 3.panta 3.daļu ir apņēmusies nodrošināt latviešu zīmju valodas attīstīšanu un lietošanu saziņai ar nedzirdīgajiem cilvēkiem, " atgādina E. Vorslovs.  LNS prezidents aicina Nedzirdīgo kopienu apzināties savas valodas unikalitāti un drošāk izmantot savas tiesības sazināties zīmju valodā.


Tiem, kas vēlas tuvāk iepazīties ar latviešu zīmju valodu un to apgūt – skat. mājaslapu: www.zimjuvaloda.lv .

 

 

Sagatavoja: LNS Informācijas nodaļa

 

 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas