Search form

22.04.2016

Drukāt

Slavenais nedzirdīgais topmodelis īsfilmā “Beyond Inclusion” (video)

Photo

Tas bija 2015. gada decembrī, kad ASV televīzijas kompānija MTV ar pēdējo –   22. sēriju noslēdza  šova/konkursa “American Next Top Model” (ANTM)  ilgo programmu – pirmoreiz tajā startēja un arī uzvarēja nedzirdīgais dalībnieks  Nāgans Dimarco (skatuves vārds – Nils DiMarco), saņemot arī CSD balvu  – 100 tūkstošus vērtu līgumu sadarbībai ar šo telekomunikāciju kompāniju.


 Momentā viņš kļuvis par populārāko, slavenāko nedzirdīgo cilvēku savā valstī un ne tikai tur. Kā tas notika? Intervijā MTV viņš atzīst:

“Tagad, pēc 16 kārtu uzdevumu izpildes dažādās dzīves situācijās, joprojām nespēju noticēt savai uzvarai. Tas nebija viegli. Vienā no epizodēm uzstājos kopā ar savu nedzirdīgo māti, lai demonstrētu  dzimto zīmju valodu; citās izmantoju arī unikālas kustības un apģērbu. Konkurenci neizturēju tikai vienā epizodē, kas risinājās naktī mežā, piķa melnā tumsā.”

DiMarco panākums bija milzīgs pārsteigums visai valstij un nozīmīgs morāls ieguvums nedzirdīgo kopienai, notikums ar ievērojamu nozīmi, jo pat tādā paraugdemokrātijas valstī kā ASV nedzirdīgumu daudzi uzskata par lielu šķērsli līdztiesīgai un vienlīdzīgai dalībai visos sabiedriskajos procesos. Tāpēc DiMarco šo sasniegumu vērtē kā radošu izaicinājumu savā tālākajā sadarbībā ar CSD.

“Atklāti sakot, šova sākumā jutu gan tā dalībnieku, gan TV skatītāju noraidošo, vēso attieksmi – viņi pat nepieļāva domu, ka nedzirdīgs cilvēks varētu būt pārāks, spētu ar citiem vienlīdz sacensties un pat uzvarēt. Tāpēc mani nekas neapturēs arī turpmāk jaukt nost barjeras, kas mūs, nedzirdīgos, šķir no pārējiem.

 Esmu ļoti pagodināts, saņemot atbalstu, atzinību un uzslavas – it īpaši no savas nedzirdīgo kopienas ļaudīm, kam ir tik skaista kultūra un valoda.”

Tagad DiMarco jau iesaistījies vairākās ANTM organizētās aktivitātēs – filmējas dažādās reklāmās, tiekas ar nedzirdīgajiem jauniešiem, kurus uz karjeras veidošanu iedvesmojuši viņa panākumi un nelokāmā pārliecība, ka “nedzirdīgie var visu un viņu iespējas ir bezgalīgas”.

“Es redzu, pasaule jau virzās uz priekšu. Esmu gatavs izplest spārnus un celties uz augšu, lai pārvarētu šķēršļus ceļā uz brīvi pieejamu pasauli bez robežām. Tikai no mums pašiem atkarīgs, kā izmantosim tagad atvērto ANTM platformu visas nedzirdīgo sabiedrības interesēs.”

Ar šādu domu tapusi arī videofilma “Beyond Inclusion” (“Bez robežām”) ar Nilu DiMarco galvenajā lomā. Tā aicina ieskatīties nākotnē  pēc 10 un vairāk gadiem, kad tehnoloģijas būs vēl vairāk attīstītas un plaši pieejamas visdažādāko cilvēku grupu starpā.

Kā prognozē CSD, jaunumi daudzu procesu digitalizācijā,  lāzeru tehnoloģiju un  telekomunikāciju tālāka attīstība  nodrošinās tiešsaistes  saziņu un vides pieejamību “visiem ar visiem un visu”; iespēju ikvienam  vispusīgi izkopt  savu personību, saglabāt unikālo dažādību un izcelt  garīgo būtību, nevis akcentēt fiziskās atšķirības.

Dialogi filmā vedina uz domu, ka cilvēces izdzīvošanai nepieciešama daudzveidība un dažādība,  noraida gēnu inženierijas un medicīnas centienus iznīcināt šo dažādību un ar uzskatāmiem piemēriem pierāda, kā ne vairs tik tālā nākotnē sapratīsies cilvēki savā dažādībā.

 

Pārskats par īsfilmā ietvertām tēmām

Dialogus veido:

Marisa (ratiņkrēslā) – ASV Senāta deputāta kandidāte;

Ash – nedzirdīgs jauns vīrietis (komunikācijā izmanto zīmju valodu un hologrāfisko ierīci);

Tavy – dzirdīga jauna sieviete.

Atsevišķās epizodēs: jauna ģimene, kurā piedzimst meita Emma; medmāsa, tēvs ar dēlu Kārteru u.c.

1. tēma. ASV Invalīdu tiesību likumdošanas aktos paredzēta invalīdu aizsardzība pret diskrimināciju, bet tas nepasargā pret gēnu inženierijas iejaukšanos. Tāpēc kā ideja un starta punkts ir ierosinājums par to, ka jānomaina jēdziens “invaliditāte” uz “cilvēku dažādība “, kas vairāk runā par gara spēku,  kas raksturo vienlīdz visus cilvēkus pirmām kārtām.

2. tēma. Pie kafijas tases Ash un Tavy apspriež divas grāmatas ar vēsturisku nozīmi: M. Fuko “Klīnikas dzimšana”un L. Deiviss “Uzspiestā normalitāte”. Tajās skaidrota jēdziena invalīds izcelsme ap 1800. gadu, kad “eksperti”–  galīgi analfabēti medicīnā izlēma daudzu citādo  cilvēku likteni,tos lielā daudzumā “ģenētiski izmetot” –  vienkārši nosūtot uz garīgi atpalikušo patversmi. Tā viņiem tika nozagtas cilvēktiesības uz  gadsimtiem, piekarot šilti invalid ( tulk. no angļu valodas – nederīgs). Viņu vidū bija arī daudzi nedzirdīgi cilvēki, kas nespēja sevi aizstāvēt.

3. tēma. Uz galda krūze ar uzrakstu: “Spēks ir dažādībā, nevis vienādībā”. Var teikt, tas ir šīs īsfilmas vadmotīvs.

4. tēma. Saruna par jauno tehnoloģiju radītajām iespējām nedzirdīgo  komunikācijai ar jebkuru citu cilvēku; vairāku piemēru demonstrēšana  un prognoze, ka nākotnē zīmju valodas tulki kā vidutāji vairs nebūs vajadzīgi , jo tos pilnībā aizstās filmā redzamā ierīce, ko lieto Ash, tās ir trīsdimensiju (3D) hologrammu programmas (attēli jebkurā telpā, ko projicē ar lāzera palīdzību)  utt. Tā realizēsies ideja par visaptverošu jebkuras valodas un kultūras brīvu pieejamību.

5. tēma. Katru gadu simtiem miljonu tiek ieguldīts, lai vispār iznīdētu nedzirdīgumu, aklumu un citus fiziskos trūkumus, tas ir, lai iejauktos un manipulētu ar cilvēka DNS. Vai tiešām mēs to vēlamies – lai visi  būtu vienādi un neatšķirtos pēc savas būtības?!

6. tēma. Marisa uzsver katra cilvēka unikalitāti, kas sniedz dažādu pieredzi. Tā ir vērtība, kas veicina varas pozīcijas izmaiņas.

7. – 8. tēma.   Mazās Emmas piedzimšana ir ļoti svarīgs fakts, lai pasaule būtu piepildīta ar cilvēku dažādību. Tā ir nācijas vērtība.

9. tēma. Izglītība ir pamats cilvēka eksistencei, kas parāda mūsu vērtību sabiedrībā. Nedzirdīgie un vēl citi citādie bērni diemžēl nevar piedalīties parastās skolas mācībās. Nodibināta rakstnieces un cilvēktiesību aizstāves Odrijas Lordes Atvērtā paraugskola, kas realizē jaunu drosmīgu pedagoģisko modeli. Rakstnieces galvenais secinājums: “Cilvēkus nešķir dažādība, bet gan viņu nespēja atzīt un sveikt to, kas ir citāds.”

10. tēma. Vai jaundzimušajam  vajadzīga dzirdes pārbaude? Vecāki par to šaubās, jo tad mazo pieskaitīs citādiem… Nākotnē šādi testi nebūs vajadzīgi, jo tad nebūs vairs svarīgi, vai cilvēks dzird vai ne. Bērnam kā katram cilvēkam būs  pieejama izglītība, informācijas tehnoloģijas un pieslēgums brīvai komunikācijai. Tādai nākotnei tic arī jaundzimušās meitenītes tēvs, atsakoties viņai piedāvātā dzirdes skrīninga. 

Filmas teksti – šeit.

Informācijas sagatavošanā par īsfilmu “Beyond Inclusion” izmantoti ASV Komunikācijas servisa nedzirdīgajiem (CSD) atsūtītie materiāli.

Sagatavoja: Ilze Kopmane


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas