Search form

26.09.2016

Drukāt

LTV 4. studijas raidījuma “Būt nedzirdīgam dzirdīgo sabiedrībā” saturā (video)

Aizkadra balss: Katru gadu septembrī tiek atzīmēta Starptautiskā nedzirdīgo nedēļa. Tajā ar pasākumiem piedalās arī Latvija. Mūsu nākamais sižets aicina ielūkoties nedzirdīgo pasaulē. Vai spējat iedomāties, kā jūtas cilvēki mums līdzās, kuri nedzird? Stāsta: Edgars Vorslovs – Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents un Inese Immure – Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidente.


Inese Immure: Reiz es kādam nedzirdīgajam uzdevu jautājumu – kā tu jūties, būdams  nedzirdīgs? Viņš teica tā: nedzirdība pati par sevi man  netraucē dzīvot, tikai dzirdīgo sabiedrībā nav ērti dzīvot.

Aizkadra balss: Gadu gaitā ir pieņemti vairāki likumi, kas aizstāv nedzirdīgo tiesības, piemēram, uz augstāko izglītību, bet kā bija agrāk?

Edgars Vorslovs: Es dzirdi pazaudēju septiņu gadu vecumā, un tajā laikā medicīnas komisija mani norīkoja uz Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātskolu. Aizbraucu uz to skolu, var teikt, pilnīgi nedzirdīgs, zīmju valodu nepārvaldīju – tā man bija galīgi sveša vide. Gāja laiks, es pamazām pielāgojos, bet iegūt izglītību bija ļoti grūti, jo biju spiests visu informāciju nolasīt skolotājiem no lūpām.

Aizkadra balss: Nolasīt no lūpām var vien 30% informācijas un, ja agrāk nedzirdīgajiem iegūt augstāko izglītību bija teju neiespējami, tad tagad situācija ir mainījusies.

Edgars Vorslovs: 2000. gadā Latvijā stājās spēkā tāds Valsts valodas likums, ar kuru valsts apņēmās nodrošināt zīmju valodu saziņā ar nedzirdīgajiem cilvēkiem. Tas bija  jau vieglāk –  man bija iespēja saņemt tulka pakalpojumu arī augstākās izglītības iestādē. Tagad jaunajai paaudzei, salīdzinot ar manu laiku ir daudz, daudz vieglāk mācīties un  tātad arī vairāk iespēju.

Aizkadra balss: Lai, arī situācija ir uzlabojusies un arī dažādas dzirdes pastiprināšanas ierīces un palīglīdzekļi kļuvuši modernāki un pieejamāki,  tomēr ikdienišķās situācijās sazināties ar dzirdīgajiem ir visnotaļ sarežģīti.

Inese Immure: Interesanta pieredze ir no Itālijas – nedzirdīgā sieviete atbrauc un saka tā: jā, cik nepierasti, man Latvijā atkal ir jālieto papīrs un pildspalva, lai uz ielas vai iestādē kādam kaut ko paprasītu, bet Itālijā es aizmirstu papīru un pildspalvu, jo viņi aktīvi izmanto žestus, viņi tur ļoti centīsies vienalga kādā veidā –  izmantojot visu ķermeņa valodu, žestus, mīmiku, lai tikai paskaidrotu nedzirdīgajam, kas, kur atrodas.

Nujā, mums ir jāsaprot, ka nedzirdīgie nevar iemācīties dzirdēt, bet jūs, dzirdīgie, gan  varat iemācīties zīmju valodu.

Starptautiskās nedzirdīgo nedēļas ietvaros notiek dažādi pasākumi, veltīti  latviešu unikālajai nedzirdīgo zīmju valodai, kuras alfabētam šogad aprit 65 gadi.

 

Sagatavoja: LNS Informācijas nodaļa


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas