Search form

08.03.2017

Drukāt

Baltijas valstu nedzirdīgo organizācijas paraksta vienošanos par sadarbības atjaunošanu

4. martā Tallinā norisinājās Baltijas valstu nedzirdīgo organizāciju apspriede, kuras laikā parakstīta vienošanās par sadarbības atjaunošanu.


No Latvijas puses vienošanos parakstīja Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) prezidents Edgars Vorslovs, no Lietuvas puses – Lietuvas Nedzirdīgo savienības prezidents Vītauts Pivors (Vytautas Pivoras), savukārt no Igaunijas puses – Igaunijas Nedzirdīgo savienības prezidents Tits Paps (Tit Papp).

Apspriedes laikā notika informācijas apmaiņa par situāciju Baltijas valstīs, tika valstu realizētās politikas atšķirības sociālajā, izglītības, kultūras un citās jomās.

 Parakstītā vienošanās paredzsadarbību informācijas apmaiņā par dažādu servisa pakalpojumu nodrošinājumu nedzirdīgajiem, piemēram, informācijas apmaiņā par televīzijas raidījumu pieejamības nodrošinājumu nedzirdīgiem cilvēkiem, par ārkārtas palīdzības (112) izsaukšanu un par citu pozitīvu pieredzi vai praksi, kas skar nedzirdīgo cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu.

 Tāpat organizācijas vienojās attīstīt Baltijas nedzirdīgo kultūru, organizējot kopīgu kultūras festivālu, kas varētu notikt reizi 3 gados, un Baltijas nedzirdīgo organizācijas ikgadēju tikšanos rudenī par noteiktu tēmu.

Baltijas valstu nedzirdīgie prezidenti vienojās arī kopīgi pārstāvēt savas organizācijas intereses Eiropas Nedzirdīgo savienības ģenerālajās asamblejās.

LNS prezidents E. Vorslovs uzsver:

 „Ilgstoši pastāv sadarbība Ziemeļu valstu (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Islande) nedzirdīgo organizāciju starpā. Sadarbība starp Baltijas valstu nedzirdīgo organizācijām pastāvēja “padomju laikos”.

 Baltijas Nedzirdīgo jauniešu festivāla laikā pagājušajā gadā tika panākta vienošanās par apspriedes organizēšanu šogad. Šis ir pirmais solis turpmākai sadarbībai. Lai arī pastāv būtiskas atšķirības valstu realizētajā sociālajā politikā, katra no trim Baltijas nedzirdīgo organizācijām ir sekmīgāka kādā no jomām, kas skar nedzirdīgo interešu aizstāvību.

 Mums katram ir gan ko nodot citiem, gan ko pārņemt no kaimiņvalstīm. Ceru, ka mūsu sadarbība ar laiku izvērtīsies aizvien ciešāka, jo tas būtu loģiski, ņemot vērā sadarbību arī starp Baltijas valstu parlamentiem un valdībām, kā arī to, ka pēdējā laikā LNS biedri pārceļas dzīvot uz Igauniju vai Lietuvu.”

Piemēram, Lietuvā vienotajam ārkārtas tālrunim 112 var piekļūt ar mobilo lietotni, kas ļoti atvieglo iespēju nedzirdīgiem cilvēkiem izsaukt ātro palīdzību vai policiju – atšķirībā no Latvijas tur nav jāraksta īsziņa. Tāpat Lietuva katru gadu organizē nedzirdīgo bērnu un nedzirdīgo vecāku dzirdīgo bērnu nometni. Savukārt Igaunijā jau ir sagatavoti 12 nedzirdīgie mentori jeb padomdevēji, kas sniedz nedzirdīgiem cilvēkiem atbalstu un palīdzību darba meklēšanā. Savukārt mēs varējām iepazīstināt ar savu pieredzi sadarbībā ar valsts institūcijām, veicot valsts deleģētās funkcijas.

Tikšanās noslēgumā klātesošie tika iepazīstināti ar gaidāmo LNS amatiermākslas festivālu, kas notiks 17. jūnijā Liepājā. Tajā piedalīties  aicināti arī Lietuvas un Igaunijas nedzirdīgie mākslinieki. Jāatzīmē, ka arī Lietuvas Nedzirdīgo savienība katru gadu rīko amatiermākslas festivālu, un tas notiek kādā no 5 pilsētām, kur atrodas nedzirdīgo rehabilitācijas centri. Šogad festivāla norise plānota Paņevežā, kas atrodas netālu no Latvijas.

Nākamā Baltijas valstu nedzirdīgo organizāciju apspriede plānota oktobrī Lietuvā.

Tallinā LNS pārstāvēja arī viceprezidente Inese Immure un valdes loceklis Ivars Kalniņš.

 

 

Inese Immure
Foto: Riina Kuusk


Atpakaļ

Uz augšu


Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas