Search form

29.08.2017

Drukāt

LNS pārstāvja misija Ženēvā

ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas (turpmāk – Komiteja) 18. sesija notiek Ženēvā no 2017. gada 14. augusta līdz 1. septembrim. Bet 21. – 22. augustā sesijā tika izskatīts un apspriests Latvijas Republikas sākotnējais ziņojums par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) ieviešanas rezultātiem.


Dalībai šīs ANO komitejas 18. sesijā tika izveidota Latvijas Republikas delegācija Labklājības ministrijas valsts sekretāra Ingus Allika vadībā.

Arī  LNS valde uz šo sesiju deleģēja Edgaru Vorslovu ar zīmju valodas tulci Danu Kalpiņu – Geidu.

Izmantojot informāciju no E. Vorslova komandējuma atskaites, īsumā pārstāstīsim LNS pārstāvja pieredzēto un iestāšanos par nedzirdīgo interesēm.

21. augustā notika slēgtā sapulce bez Latvijas valdības pārstāvjiem ar Komiteju un Latvijas personu ar invaliditāti pārstāvjiem. Bez LNS vēl piedalījās Sustento, biedrības “Rīgas pilsētas Rūpju bērns”” un Tiesībsarga biroja pārstāvji.

Šīs sapulces laikā E. Vorslovs informēja sapulces dalībniekus:  zīmju valoda Latvijā ir oficiāli atzīta un likums nosaka valsts pienākumu nodrošināt zīmju valodas attīstību, bet reāli tas nenotiek.

 Tāpat likumā noteikts arī, ka visiem ir vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, bet realitātē tam traucē mazais pedagogu skaits pamatskolās un vidusskolās, kuri prot zīmju valodu, bet profesionālās izglītības ieguvei valsts apmaksā zīmju valodas tulka pakalpojumus līdz 360 stundām.

 E. Vorslovs atzīmēja, ka nedzirdīgajiem ir ierobežota pieeja informācijai, jo LTV tikai ap 20 % raidījumu ir titrēti vai ar surdotulkojumu. Viņš atgādināja likumā noteikto, ka sportistiem ar invaliditāti ir tādas pašas tiesības kā citiem, bet reāli mūsu nedzirdīgajiem sportistiem par uzvarām piešķir daudz mazākas prēmijas.

Tikšanās laikā ar ANO Komitejas locekli Jonasu Rušku E. Vorslovs viņu informēja, ka Latvijā trūkst speciālistu – titru rakstītāji un tulki nedzirdīgajiem/neredzīgajiem, bet Sustento atzīmēja, ka nav arī profesionālu asistentu. Komiteja uzdeva dažādus jautājumus, lai NVO pārstāvju atbildes varētu salīdzināt ar valdības ziņojumā minētajiem faktiem.

Tajā pašā dienā notika sesija, kurā atbildes uz Komitejas jautājumiem sniedza Latvijas valdības pārstāvji. Labklājības ministrija paziņoja, ka Latvijā ir 100 zīmju valodas tulku (patiesībā to ir ap 45, kā E. Vorslovs iepriekš informēja Komiteju).

Nākamajā dienā sesijas turpinājās. Atbildot uz jautājumiem, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve teica, ka zīmju valodas tulka pakalpojumi 480 stundu apmērā tiek nodrošināti visos izglītības līmeņos, izņemot pirmsskolas izglītības iestādes. Bet E. Vorslovs informēja, ka 480 ir akadēmiskās stundas (tās ir 360 astronomiskās stundas – red.) un tulka pakalpojumi šādā apjomā  apmaksāti tikai profesionālās izglītības ieguvē.

Beigās, taujāts par abu dienu iespaidiem, E. Vorslovs atzina, ka mūsu valdības pārstāvji informēja par atbalstu, kas fiksēts likumos, bet reālajā dzīvē daudz kas no tā nedarbojas.

Septembra beigās gaidāms Komitejas slēdziens un rekomendācijas Latvijai – tās būs pieejamas arī latviešu valodā un  izsūtītas gan valdībai, gan invalīdu NVO, tātad arī mēs ar to varēsim iepazīties.

Savos iespaidos par darbu un pieredzēto šajā sesijā dalījās arī  tulce Dana Kalpiņa  - Geida – viņas rakstu varēsiet lasīt KS 9. numurā.

 

LNS Informācijas nodaļa
Foto: no Danas Kalpiņas-Geidas personiskā arhīva


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas