Search form

29.09.2017

Drukāt

Par zīmju valodas nozīmi bērniem ar kohleāro implantu

22. septembrī kultūras centrā “Rītausma”notika lekcija “Zīmju valoda kā viens no valodas resursiem bērniem ar kohleāro implantu”.


Lekciju sniedza somu valodniece un zīmju valodas pētniece Ritva Takinena. Viņai ir doktora grāds lietišķajā valodniecībā, kas iegūts Jiveskiles Universitātē (Somija), kur kopš 2005. gada ir somu zīmju valodas profesore.

 Viņa ir pirmā zīmju valodas pētniece augstākajā izglītība Jiveskilē, pētī lauks aptver gan zīmju valodas vispār, gan īpaši  bērnu zīmju un runātās valodas apgūšanas jautājumus, kā arī somu zīmju valodas struktūru.

2010. – 2012. gada profesore bija iesaistīta starptautiskā Eiropas Savienības zīmju valodas izpētes projekta “Signall3 – darbs ar zīmju valodas sabiedrību”. Viņa 30 gadus vākusi datus par bērnu zīmju valodu. 2013. gadā  sāka ievākt vārdu materiālu par Somijas zīmju valodām – somu zīmju valodu un Somijas zviedru zīmju valodu.

Lekcijā tika aplūkota zīmju valodas nozīme bērnu ar kohleāro implantu, uzsverot to kā vienu no  viņu valodas resursiem. Tā kā lielākā daļa no nedzirdīgiem vai vājdzirdīgiem bērniem ir dzimuši dzirdīgiem vecākiem, kuri nav informēti par nedzirdības jautājumiem, viņi nezina par zīmju valodu vai nedzirdīgo kultūru.

 Vairākās valstīs bērniem ar dzirdes traucējiem nemaz nav iespēja apgūt zīmju valodu tajā vecumā, kad valoda tiek viegli apgūta. Somijā kopš 20. gs. 70. gadu sākuma lielākajai daļai šo bērnu ir bijusi pieeja zīmju valodai.

 Kopš kohleārā implanta parādīšanās implantēto bērnu vecāki retāk izvēla viņiem dot iespēju apgūt zīmju valodu. Arī eksperti vairs to neiesaka ne bērniem, ne viņu ģimenēm. Bet Somijā sākusies programma bērnu ar dzirdes traucējumiem ģimenēm: četros kursos gada laikā pieaugušie apgūst zīmju valodu un iepazīst nedzirdīgo kultūru, bet bērni ar un bez dzirdes traucējumiem tikmēr piedalās bilingvālās grupu aktivitātēs ar dzirdīgajiem un nedzirdīgajiem pasniedzējiem.

Profesore R. Takinena vairāk nekā desmit gadus ilgā pētījumā ir sekojusi zīmju valodas un runātās valodas attīstībai un izmantošanai piecos gadījumos. Viņa sākumā filmēja un analizēja bērnu zīmju un runāto valodu, kā arī intervēja bērnus un viņa vecākus par šiem jautājumiem.

Visi bērni vispirms apguva zīmju valodu, tā bija viņu pirmā valoda, jo viņu ģimenes locekļi sāka to mācīties un lietot. Pēc implantēšanas viņi apguva somu valodu, un četru gadu laikā tā kļuva par galveno mājās lietoto valodu. Visi bērni gāja dzirdīgo skolā, kā to parasti dara Somijā. Visiem bērniem, kuri tagad ir pusaudži, pašlaik pamata valoda ir runātā.

 Četri no viņiem dažreiz lieto zīmju valodu, trīs atzīst, ka viņi daudz labāk saprot zīmju valodu, nekā tajā runā paši. Vecāku plāns no sākuma bija piedāvāt zīmju valodu saviem bērniem, tomēr tas neīstenojās, jo bērni lielākoties uzturas dzirdīgo vidē, kur skan somu valoda. Vieslektore aplūkoja dažādus gadījumus, kā notikusi valodas maiņa un kāda bijusi attieksme pret valodu.

Apmeklētāju bija ap pussimt, viņu vidū daudz ieinteresētu dzirdīgu māmiņu, kas apzinājušās, ka katra valoda, ko bērns apgūst, ir liela vērtība.

 

Sagatavoja: Inese Immure
Foto: Juris Grundulis


Atpakaļ

Uz augšu


Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas