Search form

16.11.2017

Drukāt

Nordplus projekta “Mūsdienu zīmju valodas mācību metožu izveide” partneri Lietuvā tiekas pirmoreiz

Latvijas Nedzirdīgo savienība kopā ar Lietuvas Nedzirdīgo savienības Surdoloģijas centru kā vadošo partneri īsteno projektu “Mūsdienīgu zīmju valodas mācību metožu izveide” (Creating Modern Sign Language Teaching Methodology "LET’S SIGN") Nordplus Pieaugušo izglītības projekta ietvaros.


Projekta mērķis ir attīstīt starptautisko sadarbību, atlasīt labākās metodes, materiālus un labās prakses piemērus zīmju valodas mācīšanā. Tajā ir iesaistīti 5 partneri no 5 valstīm: Zviedrijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas.

No 18. līdz 19. oktobrim Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notika pirmā starptautiskā projekta partneru tikšanās. Tajā bija iespēja iepazīties ar katras valsts esošo situāciju zīmju valodas mācīšanas dzirdīgiem cilvēkiem jomā. Jāatzīst, ka situācija nav vienlīdzīga. Piemēram, Zviedrija un Somija ir tālu mums priekšā zīmju valodas mācīšanā.

Sēderternas augstskolas (Södertörns högskola) pārstāve Anna Heina no Zviedrijas pastāstīja, ka zviedru zīmju valodas pētīšana notiek jau no 1972. gada. Zīmju valodas tulku sagatavošana sākās ar 6 nedēļu programmu 1969. gadā, bet no 1996. gada tiek piedāvāta četrgadīga studiju programmas. Tulki tiek sagatavoti trīs mācību iestādēs. Zviedrijā zīmju valoda kā viena no svešvalodām tiek piedāvāta arī ģimnāzijās. Studentiem ir iespēja to apgūt 7 līmeņos. Pārējiem interesentiem zīmju valodas kursus piedāvā trīs augstskolas (kādreiz 7) un Stokholmas Universitāte. Tiek piedāvāti dažāda ilguma un intensitātes kursi – sākot no pāris reizēm nedēļā vakaros (vecākiem, dažādu profesiju pārstāvjiem u.c.) līdz divgadīgai profesionālajai apmācībai. Atsevišķa valsts apmaksāta zīmju valodas mācību programma (240 stundu apjomā) tiek piedāvāta nedzirdīgo bērnu dzirdīgiem vecākiem, kā arī kursi zīmju valodas skolotājiem.

Somijas situāciju prezentēja HUMAK Lietišķo zinātņu universitātes, kas specializējas uz humanitāro zinātņu mācīšanu, pasniedzēja Outi Ahonena. Viņa pastāstīja, ka drukātie zīmju valodas mācību materiāli pieder pagātnei. Tagad visi somu zīmju valodas apguves materiāli pieejami internetā. Somu zīmju valodas bibliotēka pieejama saitē http://www.viittomakielinenkirjasto.fi/fi/haku/opetus, savukārt somu zīmju valodas vārdnīcas šeit: http://suvi.viittomat.net/index.php un http://finsl.signwiki.org/index.php/Etusivu.

Arī Somijā zīmju valodas tulki tiek sagatavoti pēc četrgadīgas bakalaura līmeņa studiju programmas. Interesentiem piedāvā dažādus īsos kursus. Zīmju valodu padziļināti var apgūt Jiveskiles Universitātes maģistra līmeņa studiju programmā. Somijā šobrīd strādā pie jauna projekta: Somijas zviedru zīmju valodas pētīšanas un mācību materiālu sagatavošanas. Somijas zviedru zīmju valodas lietotāju ir ap 90.

Igauniju pārstāvēja darba un izglītības centrs “Domā”. Tās pārstāve Kristi Kallaste pastāstīja, ka interesentiem tiek piedāvāti 40 stundu zīmju valodas kursi, par kuriem maksā paši dalībnieki vai viņu darba vieta. Igauņiem ir izstrādāta zīmju valodas mācību grāmata gan pieaugušajiem, gan bērniem. Zīmju valodas tulki tiek sagatavoti Tartu Universitātē.

Lietuviešu zīmju valodas skolotāja Ieva Pečulīte-Silajeva informēja, ka Lietuvā visiem interesentiem ir iespēja apmeklēt zīmju valodas kursus bez maksas, jo tos apmaksā valsts. Tie notiek divas reizes nedēļā, kopā 50 akadēmiskās stundas. Šobrīd studē 23 kursanti (dažāda vecuma, tai skaitā bērni). Speciāli kursi tika piedāvāti sociālajiem darbiniekiem, medicīnas darbiniekiem, policistiem un nedzirdīgo skolu skolotājiem.

Lietuviešu zīmju valodas apguves programma balstās uz Eiropas Vienotās valodu prasmes līmeņa koncepta. Šobrīd tiek piedāvāts A1 līmenis. Zīmju valodas skolotāju rīcībā ir plašs Lietuvas Nedzirdīgo savienības Surdoloģijas jeb Zīmju valodas centra sagatavoto mācību materiālu klāsts. Kā informēja projekta koordinatorei Magdalēna Verseckas, ir izstrādātas vairākas zīmju valodas vārdnīcas, tematiskās vārdnīcas, zīmju valodas mācību grāmatas, metodiskie materiāli zīmju valodas tulku kvalifikācijas paaugstināšanai (3. – 5. līmenis) un surdopedagogiem. Tāpat zīmju valodas skolotāju rīcībā ir arī informatīvie materiāli par nedzirdīgo kultūru, pasaules nedzirdīgo vēsturi, Lietuvas nedzirdīgo vēsturi un citas tēmas.

Ar situāciju Latvijā klātesošos iepazīstināja Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidente Inese Immure. Salīdzinot ar pārējām valstīm, jāatzīst, ka, lai sasniegtu kaut Lietuvas līmeni, Latvijā ir ļoti daudz darāmā.

Tikšanās noslēgumā dalībnieki vienojās par izmaiņām projektā, kas sākotnēji paredzēja četras dalībnieku tikšanās. Tā vietā tiks organizēta 3-4 dienu seminārs zīmju valodas skolotājiem par zīmju valodas mācīšanu dzirdīgajiem. Pasākums tiek plānots Somijā 2018. gada septembrī vai oktobrī. Projekta noslēgumā tiek plānots sagatavot un izdot nelielu izdales materiālu (brošūru) ar visām prezentācijām un vingrinājumiem, kas attiecas uz zīmju valodas mācīšanu.

Paldies projekta autorei un koordinatorei Magdalenai Verseckas par veiksmīgi noorganizēto pirmo tikšanos, kurā bija iespēja iepazīties ar labās prakses piemēriem zīmju valodas mācīšanā citās valstīs.

 

Inese Immure
Foto: Joanna Bożerodska
 


Atpakaļ

Uz augšu


Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas