Search form

13.03.2019

Drukāt

Nedzirdīgo savienībā viesojās Saeimas deputāte Anda Čakša

11.martā LNS viesojās Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša un Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars un LZP biroja vadītāja Līga Bulmeistere .


Vispirms LZP pārstāvji tikās ar LNS prezidenti Sandru Gerenovsku, viceprezidentēm Inesi Immuri un Brigitu Lazdu un valsts deleģēto sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāju Edgaru Vorslovu.

LNS vadība informēja par sasāpējušajām problēmām, kuru risinājums pašlaik ir prioritārs – par ierobežoto izglītības pieejamību zīmju valodā bērniem, nepietiekamo zīmju valodas tulku skaitu un viņu apmācību, un ierobežotu titrētās informācijas apjomu sabiedriskajā TV. Tika uzsvērts, ka, lai gan Valsts valodas likumā, kurš ir spēkā no 2000.gada, noteikts, ka valsts nodrošina arī latviešu zīmju valodas attīstīšanu, līdz šim tas nav darīts.

Tālākajā vizītes gaitā LZP pārstāvji iepazinās ar LNS veikumu valsts pārvaldes deleģētās funkcijas nodrošināšanā. Deleģēto funkciju, kas LNS uzticēta kopš 2010. gada, ietvaros personām ar dzirdes traucējumiem tiek nodrošināta surdotehnika, kura pieejama LNS Surdotehniskās palīdzības centrā (http://surdocentrs.lv/) un personām ar dzirdes invaliditāti tiek nodrošināti sociālās rehabilitācijas un zīmju valodas tulka pakalpojumi, kurus nodrošina LNS Rehabilitācijas centrs (http://rc.lns.lv/). Pārstāvji viesojās arī LNS laikraksta “Kopsolī” redakcijā.

LZP pārstāvji pauda atzinīgus vārdus par LNS paveikto. Tas arī ir apliecinājums tam, ka arī personas ar invaliditāti var iesaistīties valsts institūciju funkciju realizēšanā un var atbildīgi nodrošināt uzticētos pienākumus.

 

Par šo tikšanos sociālā tīklā Facebok savās pārdomās dalījās Anda Čakša un Edgars Tavars.

A. Čakša raksta, ka “liekas tik pašsaprotami redzēt, dzirdēt, saost... Tomēr tas nav pašsaprotami, piemēram 0.1% no Latvijas iedzīvotājiem nedzird pilnībā, tie ir ap 2000 cilvēku, 4-5% - ap 10000 cilvēku, cieš no vājdzirdības. Kā tas ir? Ieslēdziet savu mīļāko TV raidījumu un izslēdzat skaņu. Kāda ir sajūta? Šobrīd cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem netiek pietiekami nodrošināta iespēja ar subtitru un surdotulka palīdzību sekot ziņām, diskusijām, citiem raidījumiem. Vēl sliktāk, ja skolotāji, kas var mācīt bērnus ar dzirdes traucējumiem, ir tikai senioru vecumā, un jauni klāt nenāk. Tā ir vienaldzība un nevēlēšanās risināt šos jautājumus no valsts institūciju puses. Saeimas sociālo lietu komisijai ir iespēja palīdzēt rast risinājumu. “

Savukārt E. Tavars atzīst, ka “politiķiem neko jaunu nevajag izdomāt, tikai jāizpilda tas, kas jau ir noteikts mūsu Satversmes 100.pantā - “..Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.” Tālāk E. Tavars raksta, kā tas būtu, ja mums visu mūžu būtu jāskatās ziņas, bez skaņas un bez subtitriem latviešu valodā? Kā lai dzirdu trauksmes sirēnu, kas informē par briesmām? … “Ja vien mēs, politiķi, vēl spētu izpildīt dažas, elementāras lietas – nodrošināt subtitrus LTV (arī interneta TV) raidījumiem, apmācīt vairāk pedagogus zīmju valodai, sagatavot mācību materiālus un motivēt darba devējus pieņemt darbā nedzirdīgos cilvēkus….. Tas ir izdarāms un tas neprasa kosmosu.”

Paldies Saeimas deputātei Andai Čakšai un Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājam Edgaram Tavaram par ieklausīšanos nedzirdīgo cilvēku vajadzībās, un ceram kopīgi sasniegt to, kas arī nedzirdīgajiem ir noteikts Latvijas Satversmē, Valsts valodas likumā, Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti.

 

Sagatavoja: Edgars Vorslovs un Inese Immure
Foto: Līga Bulmeistere
 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas