Search form

01.07.2010

Drukāt

Rīgas Nedzirdīgo skolas pārcelšanas jautājums nonācis līdz Saeimai

29. jūnijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija iepazinās ar Rīgas Nedzirdīgo skolas pārcelšanas uz Graudu ielu jautājumu. Uz sēdi tika uzaicināti pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) , Rīgas Domes (RD), Rīgas Nedzirdīgo skolas un Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS), kuri pauda savu viedokli skolas pārcelšanas jautājumā.

 


Vispirms vārdu deva IZM, ko pārstāvēja  parlamentārais sekretārs Rolands Broks. Viņš paskaidroja, ka Izglītības ministrija neatbild par Nedzirdīgo skolas pārcelšanas lietu. Par to ir atbildīga Rīgas Dome. 
         
RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis informēja, ka jau 2009. gada augustā tika pieņemts lēmums par Nedzirdīgo skolas pārcelšanu uz pašvaldībai piederošām ēkām Graudu ielā, kur atradās Rīgas 7. internātpamatskola. Pārcelšanas galvenais iemesls – pašreizējā skolas internāta ēka nav RD īpašums, tāpēc par tās nomu katru gadu jāmaksā apmēram 80 tūkst. Ls. Pie tam esošā skolas ēka un internāta ēka ir sliktā stāvoklī. Graudu ielas ēku un teritorijas sakārtošanai un atjaunošanai RD šogad plāno ieguldīt 50 000 Ls.

 

Rīgas Nedzirdīgo skolas skolotāja Veronika Dzalbe uzskata, ka 50 000 Ls ir ļoti maza summa. Ar tādu summu nav iespējams savest kārtībā ēkas Graudu ielā, kas celtas pagājušā gadsimta 60.-tajos gados. Tām paredzētais mūžs ir ap 50 gadiem. Nav speciālistu slēdziena, vai skolu Graudu ielā vispār iespējams renovēt un kādas būs patiesās izmaksas. Citu skolu atjaunošanā tiek ieguldīti miljoni. Un tas nozīmē, ka Nedzirdīgo skola tiks pārvietota uz sliktākiem apstākļiem. Graudu ielas skolā telpas ir par lielām nedzirdīgo klasēm, tur nav individuālo darba kabinetu, nav interneta pieslēguma, nav mūsdienīgas sporta zāles, elektroapgādes un kanalizācijas sistēmas ir novecojušas. Iecere dažas klases un kabinetus ierīkot internātā nav labāku apstākļu nodrošinājums. Viņa atzīmēja, ka nedzirdīgo skola uzcelta par saziedotajiem līdzekļiem speciāli nedzirdīgiem bērniem un lūdz saglabāt nedzirdīgo skolu vēsturiskajā vietā A. Čaka ielā 42. „Un skolas ēka nav nemaz sliktā stāvoklī - ir ieguldīti lieli līdzekļi tās remontam,” uzskata V. Dzalbe.
 
Arī LNS prezidents Arnolds Pavlins uzsvēra, ka nedzirdīgo bērnu vajadzībām skolas ēka uzcelta par saziedotiem līdzekļiem, bet internāta ēka tapusi par nedzirdīgo strādnieku nopelnītajiem līdzekļiem – tā uzcelta 1966. gadā un izmaksāja 140 tūkst. rubļu. „Ko Rīgas Dome ieguldījusi nedzirdīgo bērnu labā??? Neko! Kāpēc Dome līdz šim nav varējusi uzturēt internāta ēku? Un tajā pašā laikā tā atļaujas „izsviest” 2, 5 miljonus jaunas skolas pamatu ielikšanai un iekonservēšanai Juglā! ” teica A. Pavlins.
 
Nedzirdīgo bērnu vecāku pārstāvi Lailu Brūveli vairāk uztrauca nedzirdīgo skolas izglītības saturs. Tā negatavo nedzirdīgosskolēnus konkurētspējīgam darba tirgum. Viņa skaidroja arī to, ka vecāki ir ļoti neapmierināti par to, ka skolas vadība savlaicīgi un nepietiekami vecākus informēja par skolas iespējamo pārvietošanu uz Graudu ielu. Viņiem nav ticības, ka skolas vadība spējīga plānot un vadīt tur nepieciešamos darbus. Par šiem un citiem sasāpējušajiem jautājumiem vecāki jūnija vidū informēja gan IZM, gan LNS un „Latvijas Avīzi”. „Nedzirdīgo bērnu vecākiem nav iespēju izvēlēties skolu kā dzirdīgo vecāku bērniem. Valsts piedāvā tikai vienu nedzirdīgo skolu, un gribas, lai tā būtu iespējami labākā un kvalitatīvākā, ”­- tāda ir nedzirdīgo bērnu vecāku pamatota prasība.
 
I. Balamovskis atzina, ka Dome skolas pārcelšanas jautājumā tiešām nav pietiekami iesaistījusi vecākus, paļaujoties uz Nedzirdīgo skolas vadību, bet tā  pievīlusi, tāpēc izveidojusies  šāda konflikta situācija.
 
IZM Speciālās izglītības nodaļas speciāliste Anita Falka apstiprināja, ka  saņemta vecāku vēstule ar sūdzību par izglītības kvalitāti Nedzirdīgo skolā. Tā  iesniegta Izglītības kvalitātes valsts dienestam, kura veiks pārbaudi skolā.
 
Pēc viedokļu uzklausīšanas Sociālo un darba lietu komisija nolēma, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šajā jautājumā nepieciešams iepazīties ar ēku stāvokli abās vietās. Deputāti 6. jūlijā pl.10 iepazīsies ar ēkām A. Čaka ielā 42 un pl. 14 Graudu ielā 21.
 
Vai deputāti spēs ko mainīt skolas pārcelšanas jautājumā un vai šī tikšanās bija lietderīga, to rādīs laiks, jo pēc Rīgas Domes rīkojuma 30. jūnijā Nedzirdīgo skolas direktora pienākumu izpildītājai B. Porietei jāpārņem nekustamais īpašums Graudu ielā 21 no Rīgas 7. internātpamatskolas un tur jānodrošina izglītības procesa uzsākšana jaunajā mācību sezonā.
 
LNS mēģināja apturēt šo rīkojumu, nosūtot vēstuli RD Izglītības, jaunatnes un sporta departamentam. Vēstulē A. Pavlins apstrīdēja rīkojumu, izmantojot Administratīvā procesa likuma 76. pantu „Tiesības apstrīdēt administratīvo aktu” un 77. pantu „Administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība” . Apstrīdēšanas iemesls – tas neatbilst nedzirdīgo bērnu interesēm.
 
Taču RD paziņoja, ka rīkojums „Par Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolas darba organizāciju” ir Departamenta iekšējs lēmums un nav uz āru vērsts tiesību akts, tāpēc to neapturēs.
 
Rīgas Nedzirdīgo skolā šobrīd ir 114 skolēni, no tiem apmēram 60 bērniem būtu nepieciešams internāts. Kad skola pirms gadiem desmit rakstīja vēstuli RD ar lūgumu uzlabot mācību un sadzīves apstākļus bērniem, tad skolā mācījās ap 230 bērnu un internāts bija vajadzīgs vairāk nekā 100  skolēniem. Esošā internāta ēka Čaka ielā ir 1500 m2 liela. Graudu ielā, kas atrodas Ziepniekkalnā, internāta ēka ir vēl lielāka – 2000 m2. Jautājums – kas gulēs tik lielā internātā? Vai RD būs ekonomiski izdevīgi uzturēt tik milzīgu ēku 60 bērniem?
 
Nedzirdīgo skolas ēku 1899. gadā cēla 80 skolēniem ar 40 vietām internātā. Tā kā skolēnu skaits turpina samazināties, iespējams, nonāksim līdz 1899. gada līmenim un konflikts atrisināsies pats no sevis – nebūs vajadzīga atsevišķa internāta ēka.
 
Teksts: Inese Immure

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas