08.07.2010
LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisija iepazīstas ar situāciju Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolas (RNBIPS) pārcelšanu uz citu mītnes vietu 6. jūlijā devās iepazīties ar pašreizējām skolas ēkām Čaka ielā 42 un paredzētajām Graudu ielā 21. Viņi tikās ne tikai ar šīs skolas vadību, bet arī ar pedagogiem, skolēnu vecākiem, skolēniem un citiem interesentiem.Komisija bija samērā paprāva. Tajā bija deputāti A. Barča, A. Baštiks, A. Bērziņš, S. Bendrāte, A. Kantāne, M. Grīnblats un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre D. Staķe. Šai komisijai pievienojās arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Broks, Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora vietnieks Ivars Balamovskis, skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone, Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.
Sarunas un vienošanās ar skolas vadību
Tikšanās sākās skolas administrācijas telpas pirmajā stāvā, bet skolas aktu zālē gaidīja liels cilvēku pūlis, kas vēlējās tikties ar šo komisiju. Galvenās sarunas risinājās par Čaka ielas 42 ēkas likteni, iespējamo jaunās skolas būvniecību, attīstības perspektīvām Graudu ielā 21 u.c.
I.Balamovskis iepazīstināja ar Rīgas Domes lēmumu par RNBIPS pārcelšanu uz Graudu ielu 21. Bet O. Burovs raksturoja pašreizējo ēku tehnisko stāvokli Čaka ielas ēkas kā kritisku, kuru renovācijai un restaurācijai nepieciešami milzīgi finansu ieguldījumi. Bez tam minēja arī to, ka pašreizējā skolas internāta nomas maksa neatbilst šībrīža tirgus cenai. Viņš atzina, ka ēkas Graudu ielā arī prasa lielas investīcijas, tāpēc būtu jāatliek skolas pārcelšana, jāapzina nepieciešamie līdzekļi līdz šī gada 20. jūlijam un pēc tam jāizsludina iepirkuma konkurss par iespējamiem būvdarbiem šajā teritorijā. Viņš arī solīja meklēt remontam vajadzīgos nu jau 450 tūkstošus Ls, apsverot divus variantus, kur tos dabūt: no Īpašuma departamenta vai budžeta grozījumu rezultātā.
A. Baštiks rosināja apsvērt jautājumu par jaunās skolas būvniecību Juglā, bet I. Balamovskis uzsvēra, ka tas ir visas Latvijas projekts. Internāts vien paredzēts 250 vietām. Pret šo projektu turklāt esot iebildušas citas nevalstiskās organizācijas.
Sarunas gaitā tika minēta arī iespējamā Eiropas fonda finanšu līdzekļu piesaistīšana skolas tehnikas, mēbeļu un aprīkojuma modernizācijai. O. Burovs solīja, ka skola paliks uz vietas līdz šī gada beigām un RD neizbeigs līgumu pirms būvdarbu uzsākšanas Graudu ielā.
Skolas pārstāvis Dz. Stepāns izteica gandarījumu, ka piešķirtā summa remontam tagad palielināta no 50 uz 500 tūkst. Ls, tādējādi ēkai Graudu ielā varētu uzcelt trešo stāvu un visu siltināt.
O. Burovs turpināja: pēc platības Graudu iela ir perspektīvākā vieta, bet šobrīd stāva piebūve nav plānota. Siltināšanai nepieciešams veikt speciālu energoauditu. Rīgā vispirms paredzēts siltināt paneļu ēkas, un to var darīt tikai pēc attiecīga atzinuma – bez tā nevar saņemt finansējumu.
Tika minēts arī par papildus 80 tūkst. Ls skolas aprīkojuma modernizācijai no Eiropas fonda.
Jautājumi šaurā lokā it kā bija izrunāti, panāktas vienošanās. Neiebilda vairs arī skolas vadība. Tomēr skolēnu vecāki bija neapmierināti, ka šīs sarunas notika bez viņiem, arī bez pedagogu un pašu skolēnu līdzdalības. Tāpēc komisija nolēma doties uz skolas aktu zāli...
Tautas balss: Vairākuma iebildes un neapmierinātība
Zāle bija pārpildīta, pat pie durvīm veidojas burzma. Sanākušos iepazīstināja ar komisijas sastāvu un informēja par piedāvājumiem un notikušajām vienošanām ar skolas vadību. Izvērsās ļoti emocionālas un spraigas diskusijas.
A. Bergmanis: „Pašreizējo ēku vērtība Čaka ielā ir nesalīdzinoši augstāka par ēkām Graudu ielā. Uzskatu, ka RD varētu vienoties ar LNS par internāta ēkas nomas maksas samazināšanu.”
O. Burovs neatkāpās: „Kāpēc vajag maksāt par īri, ja par piešķirto naudu – 450 tūkst. plus 80 tūkst. Ls no Eiropas – varētu renovēt, paplašināt un modernizēt ēkas Graudu ielā?”
Skolas direktora vietas izpildītāja Brigita Poriete aicināja klātesošos iesniegt savus priekšlikumus par ēkas Graudu ielā renovāciju un modernizāciju, kā arī par iespējamo skolas attīstību.
H. Klapote: „Priecājos, ka tiek piešķirta šāda summa, bet kāpēc par šādu summu nevarētu uzcelt jaunu skolu Juglā?”
Tā sarunas tēma novirzījās uz jaunās skolas būvniecību Juglā. Sporta skolotājs J. Puhovs: „Šī skola būvēta par tautas saziedotajiem līdzekļiem, tagad valstij jāuzceļ kaut kas no savas puses. Pirmo reizi par jaunās skolas būvniecību tika minēts jau 1980. gadā. Bet tad projekts tika apturēts sakarā ar Olimpiskajām spēlēm Maskavā. Arī pēc tam, kad process atjaunojās, tas ticis pārtraukts vairākkārt.”Vecāku padomes pārstāve E. Zariņa interesējās: „Celtniecība Juglā pašlaik ir iesaldēta, vai kādreiz to atsildīs? Jeb teritoriju pa klusam kādam atdos?”
Skolotāja I. Krama bija ļoti emocionāla: „Vai nevar likt mieru šai skolas pārcelšanas lietai? RD pati mētājas ar naudu. Dodiet mums jaunu skolu, lūdzu!” Savukārt skolotāja S. Pliska; „Mēs nevēlamies pārcelties uz Graudu ielu. Cik Latvijā ir uzcelts jaunu skolu? Vai tiešām valsts nevar vienu reizi uzdāvināt jaunu skolu arī nedzirdīgajiem bērniem?”
Lēmums vēl nav pieņemts
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu, jo ir pretēji viedokļi par skolas internāta ēkas nomas nosacījumiem. Lēmumu pieņems tikai tad, kad komisija saņems informāciju no abām pusēm: LNS un RD Īpašuma departamenta. Sekojiet LNS ziņu avotiem!
Teksts: Ivars Kalniņš
Foto: Juris Grundulis
