Eksperti, kas vērtējuši apsūdzētā Džeroma Džonsona spējas, joprojām uzskata, ka apsūdzētais izmanto savas ierobežotās komunikācijas spējas, lai izvairītos no tiesas.

Tiesnesis Tomass Teodosio valsts vārdā atklāja tiesu un četri zīmju valodas tulki pārmaiņus mēģināja nodot ziņu pasīvi sēdošajam Džonsonam. Džonsonam pašlaik ir 25 gadi, ja viņu atzīs par pieskaitāmu un notiesās, viņam draud mūža ieslodzījums. Viņam bija 17 gadi un viņš mācījās Fairstounas vidusskolas klasē skolēniem ar īpašām vajadzībām, kad tika arestēts aizdomās par 45 gadus vecās Džīnas Zienkas izvarošanu un  noslepkavošanu nožņaudzot.

 

Viņš jau 2001. un 2001. gadā ticis apsūdzēts par seksuālu vardarbību pret divām sievietēm un 2003. gadā par atkailināšanos 13 gadus vecas meitenītes priekšā.

Prokurors savā pirmajā uzrunā tiesai paziņoja, ka DNS paraugi, kas paņemti no upura līķa un vienas no izvarotajām sievietēm, atbilst Džonsona DNS. Faktiski nav šaubu, ka pierādījumi ir pietiekami.

Advokāti neapstrīd DNS testa rezultātus, tomēr viņi uzsver, ka Zienkai ir bijusi garīga saslimšana un viņa  bijusi ļoti naiva un lētticīga, bieži aizmirsusi aizslēgt durvis. Advokāti uzskata, ka Džonsonam ar Zienku bijušas brīvprātīgas seksuālas attiecības, bet slepkavību pastrādājis kāds cits – policijai sākotnēji bija vairāki aizdomās turamie.

Arī otrajā izvarošanas gadījumā aizstāvības pozīcija ir tāda, ka sekss bijis brīvprātīgs. Advokāti uzskata, ka cietusī sieviete, kura tobrīd bija 37 gadus veca, vērsās policijā ar iesniegumu tikai pēc tam, kad viņas 13 gadus vecā meita ieraudzīja, ka māte nodarbojas ar seksu ar daudz jaunāko Džonsonu.

Trešajā izvarošanas gadījumā advokāti pieprasa veikt rūpīgāku liecinieku nopratināšanu, lai noskaidrotu, vai viņi tiešām redzējuši Džonsonu.

Drīz pēc tam, kad iepriekšējās tiesas instancēs Džonsons tika atzīts par pieaugušo nevis jaunieti, Džonsonu cits tiesnesis atzina par garīgi atpalikušu, jo viņš nespēja normāli komunicēt, bet viņa IQ (intelektuālais koeficients) ir zemāks par 60 punktiem.

Džonsons ir nedzirdīgs kopš dzimšanas un nekad nav mācījies pareizo (oficiālo) zīmju valodu. Sarunājoties ģimenē lietoja savu vienkāršotu zīmju valodu, un tas vēlāk ierobežoja jaunieša spēju sazināties ar citiem cilvēkiem. Kopš 2003. gada, atrodoties ieslodzījumā, viņam ir bijušas regulāras zīmju valodas nodarbības. Tiesnesis uzsver, ka pašlaik Džonsons ir pietiekami apmācīts, lai sarunātos zīmju valodā.

Advokāti vēl pirms šīs prāvas uzsākšanas atkārtoti mēģināja panākt, ka Džonsonu nevar tiesāt, jo ar viņu nevar pilnvērtīgi sazināties viņa zemās intelektuālās attīstības dēļ. Viens no advokātiem norādīja tiesai, ka „tas  ir pats grūtākais uzdevums 17 gadu laikā, kopš  strādāju par aizstāvi”. Džonsona spējas lasīšanā, matemātikā, rakstīšanā un citos priekšmetos, salīdzinot ar viņa vienaudžiem, ir ārkārtīgi zemas. Viņš teica, ka Džonsons beidzamajā laikā sācis ar lielāku nopietnību izturēties pret smagajām apsūdzībām. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ilgstošā atrašanās ieslodzījumā nesekmē viņa garīgo attīstību.

„Es baidos, ka visu prāvas laiku viņš pasīvi nosēdēs, vērojot tulku pūliņus, un viņam nebūs reālas iespējas pašam sevi aizstāvēt,” teica viens no advokātiem.

Tiesnesis Teodosio saka, ka Džonsona garīgā attīstība ir 10 reizes vērtēta un nav konstatēts, ka viņš būtu garīgi slims vai atpalicis. Tas nozīmē, ka viņu var tiesāt. Beidzamais ekspertu slēdziens ir tāds, ka Džonsons izliekas nespējīgs sazināties, lai izvairītos no stāšanās tiesas priekšā.

No interneta materiāliem tulkojis: Pēteris Vilisters