19.10.2010
Latgaliešu brauciens uz vēju pilsētu Liepāju – skaisti skati, vispusīgi iespaidi par pilsētu, reģionālo biedrību, ļaudīm un viņu darbu
2010. gada saulainajā 9. oktobrī mēs, rēzeknieši, ciemojāmies vēju pilsētā Liepājā pie Dzintara jūras. Agri saposušies ceļā, ar možu garu un labu noskaņojumu, cerību un neziņas pilni traucāmies cauri mežiem, laukiem un pilsētām uz Liepāju. Laiks un ceļavējš bija labvēlīgs.
Brauciena vadītāja Inese Geduša mūs uzmundrināja ar jautriem stāstiem, anekdotēm, savukārt laipnais šoferītis Edgars puišiem sīki izstāstīja visu par autobusu, ar kuru braucām, un citām tehnikas lietām, viņš bija tik saprotošs un pretimnākošs – prieks vairojās ar katru nobraukto kilometru.
Iebraucot Liepājā, pavērās brīnišķīgs skats: skaisto ēku – arhitektūras pieminekļu, arī sakopto dzīvojamo māju logos un zeltainā rudens iekrāsotajās koku lapās koši laistījās saule. Mūsu pirmais apskates objekts bija Svētā Trīsvienības katedrāle, kas ir kultūrvēsturisks mantojums. Katedrālē apbrīnojām vienas no lielākām un vecākām ērģelēm pasaulē, izgatavotas 18. gs. Tomēr tās spēlē kā jaunas! Katru gadu septembrī notiek starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls.
Katedrālē ļoti skaists altāris. Mēs ilgi kāpām augšā tornī, un pūles bija tā vērtas!
Tur, augšā, pavērās tik skaista ainava. Pilsēta mums gulēja pie kājām. Vērojām Liepāju kā uz delnas – neaizmirstams un brīnišķīgs skats!
Izbaudījuši Katedrāles interjera burvību un svētumu, devāmies ieelpot jūras svaigo gaisu, ejot pa Nošu ceļu, kurš mūs aizveda uz veco tirgus laukumu, kurā novietots firmas „Fazer” dāvinātais pulkstenis pilsētai. Pie lielās ģitāras centrālajā – mūzikas ielā nobildējāmies. Interesanti likās, ka no šī mūzikas ceļa aizrit notiņas arī tālāk pilsētā. Laukumā mēs aplūkojām mūzikas slavenību roku nospiedumus. Un tā varam teikt, ka Liepājas pilsētu esam apskatījuši gan no augšas, gan no lejas, gan visām pusēm.
Tad devāmies apskatīt Jūras kara cietumu. Tur aplūkojām kameras. Laipna gide visu mums sīki un skaidri pastāstīja par šo vietu un notikumiem tajā. Mūsu dalībnieki ekskursijas laikā nedaudz varēja iepazīt cietumnieku dzīvi, piemēram, ar kādiem paņēmieniem tur sodīja apcietinātos, kādos apstākļos viņi uzturējās un cik ilgs laiks bija atvēlēts katram solim cietumā. Bija iespēja arī nobildēties cietuma priekšnieka kabinetā, uzlaikojot viņa formu un pasēžot viņa darba krēslā. Daudziem forma bija gluži kā uzlieta.
Vēlāk gide atbildēja uz daudziem ekskursantu jautājumiem: vai cietumā spokojas, kādi atgadījumi bijuši, vai varēja izbēgt utt. Tiesa gan, ka šajās drūmajās un smacīgajās telpās daudzi nespēja ilgi uzturēties un, neskatoties uz interesanto gides stāstu, mums gribējās ātrāk doties prom...
Pilsētas apskates noslēgumā nolēmām doties uz dzīvnieku kapiem. Arī tur mūs sagaidīja jauks vadītājs, kas atļāva apskatīt šos kapus un vēlāk izrādīja visas darba telpas, izstāstot par iespēju savu mīluli apbedīt šajos kapos. Bijām pārsteigti, ka mazākais dzīvnieciņš, kas ir apbedīts kapos, ir zelta zivtiņa!
Pēc tam mēs devāmies ciemos uz Liepājas RB, kur mūs laipni sagaidīja kluba vadītāja Gundega Paņko un viņas palīgs Aldis Ādamsons. Ar patiesu interesi tur uzzinājām sīkāk par Liepājas biedrību, biedru skaitu, tās darbību, pasākumiem, kas tiek organizēti biedriem gan ikdienā, gan svētkos, kā arī par Alda vadīto deju grupu, kurā piedalās dažāda vecuma sievietes. Deju grupas izveide ir labs piemērs citām biedrībām.
Kopumā šis bija viens no aizraujošākajiem šī gada piedzīvojumiem – gan jaunas vietas un cilvēkus iepazinām, gan idejas darbam savā biedrībā pasmēlāmies un par savu pieredzi liepājniekiem pastāstījām.
Šis pasākums notika projekta „Klusuma pasaule” ietvaros, un mēs ceram, ka būs vēl citas līdzīgas iespējas iepazīties ar pārējo biedrību darbu.
Teksts: Mārīte Truntika
Foto: Ruslans Gerenovskis
