22.11.2010
Filmu festivāls Galaudetā kā Holivudā (video)
No 4. līdz 7. novembrim norisinājās Galaudetas pirmais filmu festivāls. Ir bijuši vairāki filmu festivāli, taču šis ir pirmais, var teikt, Holivudas cienīgs, jo tajā ne tikai demonstrē filmas, bet arī apbalvo dažādās kategorijās – labākā dokumentālā filma, labākais pirmā plāna aktieris utt.
Vienīgā atšķirība: šeit visi sazinājāss zīmju valodā, bet pārējais notika gluži tāpat kā Losandželosā. Jaunajām zvaigznēm ir filmu idejas, bet trūkst finansējuma, un, protams, visi sūdzas par aģentiem.
Festivāla konkursā piedalījās vairāk nekā 30 valstu 170 filmas, kuras veidojuši 132 filmrežisori. Dažas ar audio ierakstiem, dažas bez, taču visas ar subtitriem. Marlī Metlīna festivāla laikā saņēma apbalvojumu par mūža ieguldījumu.
“Šī ir iespēja parādīt sevi, lauzt stereotipus un barjeras,” teica Marlī. “ Beidzot varam parādīt bagātību un talantu starp neskaitāmi daudziem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem filmu režisoriem, scenāriju autoriem, aktieriem utt.”
Četru dienu laikā tika demonstrētas filmas, kas ir gan nedzirdīgo kinorežisoru radītas, gan dzirdīgo – par nedzirdīgajiem.
Vai nedzirdība palīdz izcelties Holivudā ? Vai varbūt tā ierobežo? Hovie Seago nesen spēlējis Hamleta spoku Oregonā (ASV). Viņa domas: “Kā aktieris par savām prasmēm un pieredzi varu teikt, ka neesmu sasniedzis tik daudz kā mani dzirdīgie kolēģi. Lai gan… varbūt tas ir mana vecuma dēL. Jaunajiem ir lielākas iespējas šobrīd.”
Šošanna Sterna, zināma kā nākamā Marlī Metlīna, piedalījusies TV seriālos“Melo man” un “Zāles” ("Lie to Me" , "Weeds" ): “Mans lielākais sasniegums ir spēlēt viduvējas otrā plāna lomas.” Sterna domā, ka režisori nav pienācīgi izpētījuši nedzirdīgo pasauli un sabiedrību. “Viņi grib, lai tēloju nedzirdīgu. Bet kā viņi to iedomājušies? Kas man būtu jādara citādāk?! Varētu uzrakstīt labākus scenārijus, ja būtu lielāka sapratne par nedzirdīgo sabiedrību, kas balstās uz reāliem novērojumiem un paša pieredzi.”
Holivudā nedzirdīgo kinorežisoru niša ir šaura un nepazīstama dzirdīgo auditorijai. “Uzskatu, ka jebkurš kino apmeklētājs rastu apmierinājumu un baudu, noskatoties kādu labu filmu, kas nav konkrēti paredzēta šai auditorijai, bet gan nedzirdīgajiem,” saka Šošanna.
Džeins Normans, festivāla producents, direktors, kino eksperts un multimediju komunikāciju profesors Galaudetas universitātē, apgalvo: “Nedzirdīgajiem īpaši patīk filmu veidošana, jo tā ir vizuāla lieta un mēs esam “vizuāli cilvēki””. Nav atšķirības starp filmu, kas paredzēta dzirdīgajiem, un filmu, kas paredzēta nedzirdīgajiem?
Šošanna Sterna, zināma kā nākamā Marlī Metlīna, piedalījusies TV seriālos“Melo man” un “Zāles” ("Lie to Me" , "Weeds" ): “Mans lielākais sasniegums ir spēlēt viduvējas otrā plāna lomas.” Sterna domā, ka režisori nav pienācīgi izpētījuši nedzirdīgo pasauli un sabiedrību. “Viņi grib, lai tēloju nedzirdīgu. Bet kā viņi to iedomājušies? Kas man būtu jādara citādāk?! Varētu uzrakstīt labākus scenārijus, ja būtu lielāka sapratne par nedzirdīgo sabiedrību, kas balstās uz reāliem novērojumiem un paša pieredzi.”
Holivudā nedzirdīgo kinorežisoru niša ir šaura un nepazīstama dzirdīgo auditorijai. “Uzskatu, ka jebkurš kino apmeklētājs rastu apmierinājumu un baudu, noskatoties kādu labu filmu, kas nav konkrēti paredzēta šai auditorijai, bet gan nedzirdīgajiem,” saka Šošanna.
Džeins Normans, festivāla producents, direktors, kino eksperts un multimediju komunikāciju profesors Galaudetas universitātē, apgalvo: “Nedzirdīgajiem īpaši patīk filmu veidošana, jo tā ir vizuāla lieta un mēs esam “vizuāli cilvēki””. Nav atšķirības starp filmu, kas paredzēta dzirdīgajiem, un filmu, kas paredzēta nedzirdīgajiem?
“Tehniski– nav lielas atšķirības,” saka Marlī. “Ja atceramies, tad pirmās filmas bija bez skaņas. Tajās piedalījās tādas zvaigznes kā Čārlijs Čaplins, Duglas Feirbahs, Marija Pikforda un daudzi citi.”
“Atšķirība ir filmēšanas procesā, kurā galvenais ir parādīt stāsta “esenci”, būtību,” Normans apgalvo. “Nedzirdīgo filmā svarīgi ir tas, ko redz, nevis dzird.”
“Viens no šī festivāla mērķiem ir parādīt dzirdīgo auditorijai mūsu filmu kvalitāti. Nedzirdīgie ir lepni par savu vēsturi, valodu un kultūru,” saka Alans Hurvits, Galaudetas prezidents. “Filmu veidošana, ļauj saglabāt mūsu valodu, kas nav tik labi izdarāms ar grāmatu un fotogrāfiju palīdzību. Kā zīmju valoda, “filmu valoda” ietver sevī vairāk nekā izteikti, uzrakstīti vārdi scenārijā. Aktiera sejas izteiksme, ķermeņa kustības ir svarīgi elementi komunikācijā zīmju valodā,” apgalvo prezidents.
“Vislabākās filmas ir tās, kurās parādās dažādas perspektīvas, skatpunkti un unikāli stāsti,” izsakās Marlī Metlīna. “Nedzirdīgo autoru filmas ir tik dažādas. Tās ir pelnījušas būt šajā skatē un priecēt skatītājus plašā auditorijā. Šiem stāstiem jābūt parādītiem.”
„Laika zīmes” (Signs of the time)
Autors: Don Kaspers
Nominācija: Labākā dzirdīgā veidotā filma par nedzirdības tēmu
Apraksts: Kur radās zīmes beisbolam? Filma ar iedvesmas stāstiem sportā.
Redzi, ko es saku (See what i’m saying), Hilari Skarls
Nominācija: Labākā dzirdīgā veidotā filma par nedzirdības tēmu
Apraksts: Filma par 4 labi pazīstamiem darbiniekiem izklaides industrijā – komiķis, bundzinieks, aktieris un dziedātājs.
Geralds (Gerald), Marks Vuds
Nominācija: Labākais pirmā plāna aktieris
Apraksts: Korijs, ilgojoties un tiecoties pēc ģimeniskuma atklāj, ka viņa vectēvs ir nedzirdīgs autisma slimnieks. Notikumu pavērsieni noved līdz šokējošai patiesībai. http://geraldmovie.com/
Annas klusā cīņa (Anna’s silent struggle), Toms Linszens
Nominācija: Labākā dokumentālā filma
Apraksts: Jaunais filmu režisors meklē atbildes, kas notika ar nedzirdīgajiem ebrejiem kara laikā. Viņš atrod kādu nedzirdīgo ebrejieti- Annu, kura ir viena no dažiem, kas izdzīvoja Aušvicē.
Hamill, Orens Kaplans
Apraksts: Nedzirdīgā UFC (Eiropas cīņas klubs) cīkstoņa Hamila dzīves stāsts Māte. Filmā piedalās nedzirdīgie aktieri – Rasels Harvards un Šošanna Sterna.
Tekstu no interneta materiāliem tulkojusi: Laura Reisele
