06.05.2011
Grūtā izvēle: kādu izglītības virzienu izvēlēties?
Šis ir nedzirdīgā puisēna Raiena (3 gadi) pirmais gads Aplendas pirmsskolā. Viņš cenšas apgūt runas un klausīšanās prasmi. Viņš ir arī kohleāro implantu nēsātājs. Tai pašā laikā 5-gadīgā Atziri citā pirmsskolas iestādē vārdu apgūšanai izmanto zīmju valodu. Viņu vecāki ir izvēlējušies atšķirīgus apmācības virzienus.
Stīvens Nojs, Jūtas Nedzirdīgo un neredzīgo skolas direktors, cer, ka divvirzienu programma- apmācības sistēma pēc bilingvālās metodes, kuras pamatā ir amerikāņu zīmju valoda (AZV), un pēc orālās metodes, kur galvenā vērība pievērsta izrunai un valodas klausīšanai, iedrošinās gan vecākus, gan arī rādīs piemēru citām nedzirdīgo skolām, kuras galvenokārt māca tikai AZV un angļu valodu kā otro valodu.
Daudzi nedzirdīgo bilingvālās izglītības piekritēji uzskata, ka Nojs vairāk atbalsta orālo metodi.
Programmu vada pusotru gadu
Stīvens Nojs jau pieradis pie kritikas, kuru saņēma, pirms vēl bija uzsācis darbu. Gandrīz pirms gada bērnu vecāki pieprasīja, lai Jūtas štata Izglītības padome pārskata Noja amata darbību. Daudzi vēlas, lai viņš tiktu nomainīts.
„Man nav iebildumu, ja cilvēki ir amerikāņu zīmju valodas piekritēji,” saka Nojs. „Es tikai vēlētos, lai tie, kuri to pieprasa, nenopeltu citus, kuri atbalsta atšķirīgāku mācību metodi. Mans uzdevums ir vienlīdz spēcīgi atbalstīt abas programmas.”
Pēdējās laikā pieaug apmācības pēc orālās metodes pieprasījums, jo aug dzirdes aparātu un kohleāro implantu nēsātāju skaits. Vēl pirms Nojs kļuva par vadītāju, šo metodi Jūtas Nedzirdīgo un neredzīgo skolā izvēlējās vismaz 70% vecāku. Pēc 2009. gada pētījumiem Amerikas Savienotajās Valstīs apmēram 41 000 pieaugušajiem un 25 500 bērniem ir implanti. Implantus bērnam atļauts ievietot no 12 mēnešu vecuma, turklāt pēc tam nepieciešama intensīva terapija, lai iemācītos uztvert un izšķirt skaņas signālus, ko ierīce nosūta smadzenēm.
„Implants var mainīt visu. Bērns var dzirdēt un atšķirt skaņas jau 20 pēdu attālumā. Daži bērni pat spēj sadzirdēt čukstus. Tas ir patiešām brīnumaini, ko spēj paveikt tehnoloģijas!” saka Nojs.
Izdarīt izvēli pēc iespējas ātrāk
Noja darba ievērojamākā ietekme redzama Jūtas nedzirdīgo skolas vecāku/zīdaiņu programmā. Šajā programmā tiek iesaistīti zīdaiņi līdz 3 gadiem un to vecāki, jo tieši šis ir kritiskais valodas apguves periods. Nojs iedrošina vecākus izdarīt izvēli pēc iespējas ātrāk – lai tā ir vai nu AZV un angļu valoda kā otrā valoda, vai arī runājamā angļu valoda.
Stīvens Nojs arīdzan izveidojis programmu vecākiem, kurā viņiem ir iespēja tikties ar pieaugušu nedzirdīgo, kurš lieto AZV (asistējot tulkam), un nedzirdīgo, kurš runā. Vecāki iepazīstas ar šādām ģimenēm, kā arī apmeklē nedzirdīgo sabiedrības pasākumus. Nojs rūpīgi veic pasniedzēju atlasi, skolā atstājot tikai speciālistus.
74% vecāku šobrīd izvēlējušies apmācību pēc orālās metodes, bet 15% – bilingvālo apmācību. Atlikusī daļa vēl nav izvēlējusies. Zīdaiņu programmā iesaistīti 170 bērni.
„Es gribu, lai Gevins var komunicēt ne tikai ar nedzirdīgo sabiedrību, bet arī ar dzirdīgajiem. Mēs dzīvojam dzirdīgā pasaulē,” apgalvo Hetere Frosta, kuras 4 gadus vecais dēls Gevins ir implanta nēsātājs un Aplendas pamatskolā mācās pēc LSL programmas. „Viņš dzird ļoti labi, tikpat labi kā es.”
AZV piekritēji uzstāj, ka bērniem jādod vairāk laika, lai tie spētu praktizēt gan zīmju valodu, gan runāšanu, lai vecāki varētu izdarīt izvēli, balstoties uz to, kas labāk bērnam padodas un atspoguļo viņa spējas.
Kā lai zina, kura valoda bērnam piemērotāka?
Skolas direktore Džila Ratforda (nedzirdīga) atbild: „Es atbalstu izvēles iespējas. Taču vienlaikus uzskatu, ka jāizvēlas pašam bērnam. Bieži vien vecāki izvēlas to, kas ir ērti viņiem un viņu ģimenei (un tā ir runājamā angļu valoda, lai bērns varētu ar viņiem komunicēt.”
Džeiks Diets, divu nedzirdīgu bērnu tēvs, abiem bērniem izvēlējies bilingvālo programmu.
Pirms iekļauties programmā vecāki/bērni ir iespēja izmantot gan logopēda, gan nedzirdīgā mentora (pedagoga) pakalpojumus. Bilingvālās apmācības programmā tiek iekļauta arī klausīšanās, runāšana un lasīšana no lūpām.
Lai gan vairākums ir orālās programmas audzēkņi, to izglītības izmaksas uz vienu cilvēku ir zemākas. No zīdaiņa vecuma līdz vidusskolas absolvēšanai vidēji tās ir 288 000 dolāru bilingvālās apmācības programmā un 121 000 dolāru orālās apmācības programmā.
Liela daļa audzēkņu pēc orālās apmācības programmas mācības turpina masu skolā.
Dženifere Hovela, iepriekšējā Jūtas Nedzirdīgo un neredzīgo skolas vadītāja komentē:
„Nojs ir neapskaužamā situācijā, jo viņam nepieciešams atrast vidusceļu starp dažādām vajadzībām. Pēc viņa pieņemtajiem lēmumiem redzu, ka viņš atbalsta arī bilingvāl’programmu, tāpēc būtu aplam teikt, ka tā nav. Taču neesmu pārliecināta, ka šo atbalstu redz citi cilvēki.”
