Katrā valstī ir atšķirīga, sava zīmju valoda, pat angļu (britu) zīmju valoda atšķiras no tās, ko lieto Amerikā. Toties līdzīgas ir vienīgi lietas, kuras izmantojam katru dienu. Balstoties uz šis pieredzes, Henepina medicīnas centrs  izveidojis minipilsētiņu, kuru tās radītāji sauc par „Vieglo ielu”.

„Vieglajā ielā” atrodams dārzeņu veikals, aptieka, restorāns, pilsētas satiksme un daudzas citas iestādes. Šāda butaforija sākotnēji tika paredzēta pacientiem ar galvas un smadzeņu traumām, lai tie pakāpeniski spētu atgūties un atkal pierast pie ikdienas ritma.

Šobrīd šī pilsētiņa  tiek izmantota, lai katru gadu 200 nedzirdīgos iepazīstinātu ar Amerikas kultūru un apmācītu viņiem zīmju valodu.  

 

Natans Eliss, Nedzirdīgo imigrantu centra izglītības vadītājs, stāsta: „Kad pirmo reizi ieraudzīju „Vieglo ielu”,  nodomāju, ka šī būs vislabākā vide  zīmju valodas apmācībai. Šis ir lielisks apmācības veids, lai parādītu, kā labāk orientēties ikdienas dzīvē, piemēram, saņemot vai lūdzot medicīnisko palīdzību. Ir novērots, ka problēmas sagādā  ierašanās uz ārsta apmeklējumu, tāpēc šeit mums ir arī autobuss. Mēs parādām, kā tas darbojas. Arī tā ir daļa no kompleksās apmācības.”

 

Kāda kautrīga nedzirdīga somāliete, kura vēlējās palikt anonīma, dalījās savās pārdomās par apmācībām: „Pirmajos sešos mēnešos Amerikā jutos izolēta. „Vieglā iela” ir labs veids, kā praktiski iemācīties zīmju valodu, un  tas palīdzēs daudziem nedzirdīgajiem imigrantiem iejusties līdz tam svešajā vidē. Šeit ir pat autobusu kustības saraksti, tiek mācīts par joslu laika atšķirībām utt.”

 

Henepina medicīnas centrs un Nedzirdīgo imigrantu apmācības centrs cer, ka šāds apmācību veids atvieglos integrācijas procesus un iebraucējiem valstī ļaus ātrāk adaptēties jaunā kultūrā. Arī citi nedzirdīgās sabiedrības biedri un augstskolu studenti var izmantot šo „Vieglo ielu” apmācībām.

 

No interneta materiāliem tulkojusi: Laura Reisele