26.05.2011
Vai Gaismas pils būs pieejama arī nedzirdīgajiem
26. maijā Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) pārstāvji tikās ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vadību, lai pārrunātu bibliotēkas pakalpojumu pieejamību un ēkas pielāgojumu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem jaunajā bibliotēkā, ko plāno pabeigt 2012. gada nogalē.
Tikšanās sākumā LNB galvenā arhitekte Nita Apsīte atzīmēja, ka Nacionālajai bibliotēkai nav pieredzes šādu lasītāju apkalpošanā, tāpēc priecājās par LNS ideju informēt viņus par savu biedru vajadzībām.
LNS prezidents Arnolds Pavlins uzsvēra, ka bibliotēkai jārada tādi apstākļi, lai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem būtu iespējams saņemt pakalpojumus tādā pašā apjomā kā dzirdīgajiem, un svarīgi paturēt prātā to, ka viss, kas veidots ar skaņu, nedzirdīgajiem nav pieejams. Tā kā bibliotēku ēkām jābūt izmantojamām sabiedrisku pasākumu organizēšanai, piemēram, sanāksmēm, tad jāparedz iespēja konferenču telpas aprīkot ar indukcijas spolēm un informatīvām plāksnēm par tādas tehnoloģijas esamību. Ēkā trauksmes un brīdinājuma signāliem jābūt dublētiem vizuāli, t. i. ar gaismas signalizāciju. Liftos jābūt ierīkotiem paneļiem, kur ārkārtas gadījumos nedzirdīgie apmeklētāji var izlasīt paziņojumu, piemēram, „Lifts sabojājies. Lūdzam uzgaidīt 10 minūtes, kamēr novērsīs bojājumu”. A. Pavlins aicināja padomāt arī par nedzirdīgo lasītāju apkalpošanu – bibliotekāriem būtu jāzina pamatinformācija par sazināšanās iespējām ar vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem un zīmju valodas pamati.
Savukārt LNS Informācija aktivitātes vadītāja Inese Immure aicināja LNB arī pašiem iegūt informāciju par vājdzirdīgo un nedzirdīgo lasītāju apkalpošanu no kolēģiem kādās Eiropas bibliotēkās.
Tikšanās laikā tika runāts arī par bibliotēkas krājumu veidošanu. Lai ievērotu vispārējas pieejamības principu, īpašām lasītāju grupām būtu jānodrošina pieeja dokumentiem vajadzīgajā formātā, piemēram, grāmatām Braila rakstā vai zīmju valodā runājošām grāmatām nedzirdīgajiem cilvēkiem.
A. Pavlins šo tikšanos vērtē kā „lielisku paraugu senajam teicienam – slīcēju glābšana ir pašu slīcēju ziņā. Mums - LNS pašiem ir jābūt tik aktīviem, lai ikkatrā dzīves jomā mūsu intereses tiktu ņemtas vērā. Ceru, ka sadarbība ar LNB neaprobežosies tikai ar ēkas pielāgošanu nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem apmeklētājiem, bet arī pastāvīgos un regulāros kontaktos dažādu kopīgu pasākumu rīkošanā. Pirmā tikšanās bija ļoti auglīga un cerīga.”
Arī LNB pārstāvji atzinīgi novērtēja tikšanos ar Nedzirdīgo savienību. „Šodienas sēde mums, bibliotēkas cilvēkiem, bija ļoti vērtīga, jo tiešā nozīmē ar to, kā informāciju uztver nedzirdīgais cilvēks, mēs nebijām saskārušies. Veidojot jauno ēku, mēs vienmēr uzsveram, ka tā būs BIBLIOTĒKA VISIEM, tādēļ mums tiešām ir daudz darāmā, lai jauno ēku padarītu atbilstošu šim mūsu principam,” teica LNB Bibliotēkas pakalpojumu departamenta Projektu vadītāja Marta Dziļuma.
Sanāksmē piedalījās arī LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne, LNB Bibliotēkas pakalpojumu departamenta vadītāja un direktora vietniece Dace Gasiņa, Digitālās bibliotēkas nodaļas vadītājs Uldis Zariņš unsistēmanalītiķis Agris Špīss.
Sadarbība ar Latvijas Nacionālo bibliotēku turpināsies.
