Ar mums kopā bija ekskursijas vadītājs, kurš mūs iepazīstināja ar dažiem igauņu valodas vārdiem, bet ātri sapratām, ka zīmju valodā spēsim tomēr saprasties labāk, tāpēc pievērsāmies dabas apskatei.

 

Gids pa ceļam parādīja Igaunijas dziļāko ezeru (38 m), kura nosaukumu nespējām iegaumēt.. Blakus bija Bļodas ezers. Lauki sakopti, ceļi jauki, dārzos tulpes un narcises. Tartu centrā redzējām tā saucamo blašķes māju, tā tiešām atgādināja tāda veida stikla pudeli.

 

Tartu pirmais apskates objekts bija universitātes Dabas muzejs. Jau ienākot pirmajā zālē,  ar bijību skatījāmies uz varenajiem zvēriem: kamielis, žirafe, baltais lācis stāvēja visā savā varenajā augumā tā, ka mēs jutāmies mazi un neaizsargāti. Nemanot pagāja vairākas stundas, apskatot kukaiņus, rāpuļus, skeletus un putnus ar visām ligzdām.

  

Pēc tam devāmies uz otru apskates objektu – pilsētas Botānisko dārzu. Tropu mājā apskatījām augus – siltummīļus un arī banānkokus ar vēl zaļiem augļu ķekariem. Turpat baseinā lēkāja koši zaļas vardes. Kaktusu telpā vairs nebija tik mitrs un silts, jo adatainajiem patīk sauss gaiss. Botāniskais dārzs nav liels, tikai 3 ha, bet mēs tur atkal staigājām vairākas stundas, tik ļoti patika tuvumā iepazīt gan jau  pazīstamus , gan vēl neredzētus augus.

 Vairāk foto - galerijā.
 

Noslēgumā pabijām vēl vietējā tirdzniecības centrā, lai iegādātos cienastus un suvenīrus mājās palicējiem. Mājupceļā piepildījās laika prognoze par iespējamo lietu. Lielas ūdenslāses jautri bungoja autobusa logos, bet tas vairs nespēja sabojāt mūsu jauki pavadītās dienas iespaidus.

 

Teksts un foto: Inga Osetrova, Alūksnes grupas biedre