Search form

16.06.2011

Drukāt

Grupas „Kiss” dalībnieks Pauls Stenlijs mūziku dzird citādāk

Photo

Neraugoties uz dažādiem dzīves šķēršļiem – traumām, ievainojumiem, slimībām un citām nelaimēm – ir cilvēki, kas spējuši likt lietā savu iekšējo spēku un rast izturību savu mērķu īstenošanai.


Viens no šādiem cilvēkiem ir grupas „Kiss” dziedātājs Pauls Stenlijs, kurš, neraugoties uz to, ka piedzimis ar smagu vājdzirdību labajā ausī, spējis kļūt par vienu no Amerikā populārākās mūzikas grupas dalībniekiem. Viņš šeit dalās savās izjūtās!

 „Es piedzimu ar 3. līmeņa mikrotiju - iedzimtu ārējās auss skrimšļa izkropļojumu. Šādi gadījumi sastopami 1 no  10 000 dzemdībām. Mikrotijas gadījumā nav auss kanāla, nav tieša ceļa, kā savienot to ar iekšējās auss darbību. Ar labo ausi esmu  kurls. ”
 
Jau 2 gadus man ir implantēts dzirdes aparāts. Parasti šādu aparātu dod bērniem agrīnā vecumā vai pieaugušajiem, kas dzirdi zaudējuši medicīnisku iemeslu dēļ. Nepārtraukti notiek pielāgošanās skaņai, jo manas smadzenes nekad nav uztvērušas skaņu no labās puses. Sākumā tas bija ļoti mulsinoši, pat traucējuši -  it kā tev pēkšņi aizmugurē ieoperēta trešā acs. Taču šobrīd jau esmu apradis un jāsaka, ka tas ir atvieglojis manas ikdienas aktivitātes.
 
Bieži vien cilvēki man jautā, vai dzirdes problēmas  ietekmējušas manu karjeru. Viņiem  grūti saprast, ka nevar pietrūkt tas, kas nekad nav bijis. Iespējams, es nedzirdu mūziku tā, kā to dzird citi, taču man nav to ar ko salīdzināt. Man nav izpratnes par skaņas virzienu, taču tai pašā laikā man nav problēmu samiksēt stereo albumu. Es varu noteikt skaņas plašumu, taču nespēju noteikt virzienu.
 
Laiks un situācijas strauji mainās. Medicīnas sasniegumi dzirdes uzlabošanā arvien  vairojas. Gan jauniem un veciem cilvēkiem ļoti svarīga ir dzirdes veselība, un, ja to zaudē,  to nevar atgūt. Tagad, piemēram, saprotu: jālieto ausu aizbāžņi, ja esmu pakļauts skaļiem trokšņiem, to skaitā arī koncertos.
 
Bet tiem, kas cieš no jebkāda veida dzirdes zuduma, derētu atcerēties, ka pasaulē  daudzi ievērojami cilvēki veikuši nozīmīgas lietas, neraugoties uz dzirdes problēmām.
Protams, tās atsevišķās situācijās var radīt kādus šķēršļus dzīves ceļā, bet tas nenozīmē, ka jāatsakās darīt to, ko vēlies. Es esmu dzīvs piemērs!”
 
 
Paula Stenlija sapnis vienmēr ir bijis Rock n’ rolls un ballīte visas nakts garumā. Ja kāds viņam būtu teicis, ka viņš 58 gadu vecumā skraidīs pa skatuvi bez krekla ar augstpapēžu kurpēm, Pauls pajautātu -  „vai tu esi jucis” ?!

Taču ceļš uz to Paulam nav bijis viegls. Stenlijs piedzimis ar dzirdes problēmām, kam faktiski būtu vajadzējis viņu atturēt no mūzikas. Viens no dzirdes kanāliem, kam jānogādā skaņa un iekšējo ausi un smadzenēm, tā arī neattīstījās, jo viņš piedzima ar neattīstījušos ārējo auss daļu.
 
Intervētājs: Vai bērnībā dzirdes trūkums ietekmēja tavu dzīvi? Vai tevi bērnībā apcēla?
Pauls Stenlijs: Izjust diskrimināciju ir ļoti sāpīgi un nepatīkami. Jā, mani daudz kaitināja. Tas bija briesmīgi. Mana bērnība noteikti nebija jautra. Mani kaitināja, apsaukāja, uz mani rādīja ar pirkstu. Un tieši tāpēc, esot mūziķu grupā, izaudzēju garus matus kā savdabīgu aizsardzības zīmi, kura beigās kļuva arī par mūsu grupas pazīmi.
Kaut kas mani iekšēji aicināja nodarboties ar mūziku. Interesanti, ka, nedzirdot ar vienu ausi,  tomēr to neuzskatīju par šķērsli, lai pievērstos mūzikai.
 
Šobrīd Stenlijs strādā ar bērniem, kas sirgst ar mikrotiju, rādot viņiem piemēru: jā, es arī tāds esmu, paskatieties uz mani, man tas nav traucējis. Es jūtu tās pašas sāpes un uzvaru tās ar  pacietību un rūpīgu darbu.
 
 
Pēc interneta materiāliem sagatavojusi: Laura Reisele

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas