Kāpēc tā? Tāpēc, ka viens no izskatāmiem jautājumiem bija – ko turpmāk darīt ar šīs skolas internāta visai plašo daudzstāvu ēku 1500 kv. m platībā, jo Rīgas Dome skolai ierādījusi citas ēkas Graudu ielā, līdz ar to internāts pilnībā atbrīvots un 28. jūnijā nodots LNS rīcībā.

Domnieki izstaigāja plašo ēku un iepazinās ar tās telpām. Tehniskais stāvoklis tajās dažāds: ir labāk uzturētas, paremontētas, un ir arī tādas, kas ļoti sliktā stāvoklī. Katrā ziņā pamatīgs remonts nepieciešams visā platībā. Turklāt vēl ir arī daži neatrisināti jautājumi zemes privatizācijā.

Ko darīt? Priekšlikumi bija dažādi: izmantot pašiem, iznomāt, pārdot – un tā līdz pat „nojaukt” visu vai daļēji. Sākotnēji vairākums, īpaši tie, kas šai skolā mācījušies, rosināja palikt pie pirmā varianta – paturēt īpašumā: pārcelt uz to KC „Rītausma”, ierīkot dienas centru nedzirdīgajiem, pārbūvēt par hosteli (lētu viesnīcu) utt. Taču tas viss atdūrās pret vienu šķērsli – finansu trūkumu. Ja arī izdotos ēku sakopt – neatbildēts paliek lielais jautājums, kā to apdzīvot un uzturēt tālāk (ziemā tas izmaksā ap 4000 Ls mēnesī).

Arī pārdot vai iznomāt šo īpašumu būs grūti. Par to liecina tas, ka uz LNS regulārajiem sludinājumiem pusgada laikā neviens nav atsaucies.

Pašlaik tiek ierīkota signalizācija (izmaksas 1000 Ls), lai nodrošinātu īpašuma apsardzību (20 Ls mēnesī).

Dome lēma: izveidot darba grupu konkrētās situācijas apzināšanai LNS piederošo Rīgā esošo nekustamo īpašumu jomā un to vienotas apsaimniekošanas koncepcijas izstrādei uz nākamo Domes sēdi rudenī. Tā teikt, politiska lēmuma pieņemšanai par šī īpašuma tālāko likteni.
Atbildīgais uzdevums tika uzticēts: Arnoldam Pavlinam, Varim Strazdiņam, Laimonim Paulēnam, Mārai Lasmanei, Edgaram Vorslovam.

Ar to iepazīstināja LNS galvenā grāmatvede Ilze Roķe. Dome apstiprināja LNS budžetu ieņēmumu un izdevumu daļā turpat 1,5 miljons latu apmērā. Viņa uzsvēra, ka budžets veidots taupības režīmā, jo LNS ieņēmumi sakarā ar internāta ēkas izīrēšanas beigšanos samazinājušies par 60% un atlikušo pusgadu nāksies iztikt no iepriekšējiem uzkrājumiem, tāpēc „gada beigās, iespējams, varam palikt uz nulles”.

Domnieki interesējās par ieņēmumiem, pārdodot I stāvu Jāņa sētā 5. Visa nauda 63 tūkstošu latu apmērā ir saņemta un iekļauta LNS tāmē kopīgo vajadzību segšanai 2011. gadā.

Tika apspriests priekšlikums par piemiņas plāksnes izvietošanu pie skolas ēkas par faktu, ka tajā 175 gadus mācījušies nedzirdīgie bērni.
Nolēma: sekot situācijai, kam turpmāk piederēs šī ēka, un izlemt pēc tam.

Tika uzklausīta kritika par dažu LNS Goda biedru necienīgu uzvedību publiskās vietās un rosināts pārdomāt jautājumu par goda nosaukuma atņemšanas kārtību, jo, kā atzīmēja LNS prezidents: „Tā uzvesties NEDRĪKST.”
Nolēma: Veidot darba grupu šī jautājuma izskatīšanai.

Vēl tika rosināts pārdomāt par kandidātiem biedrības vadībai pēc 2 gadiem, bet tas neguva atbalstu un tālāk debates neraisījās.

***

Pēc Domes sēdes notika LNS valdes sēde. Valde apstiprināja organizatoriskā / kultūrmasu darba un biedru naudas dokumentu formas, kā arī kārtību, kādā LNS realizē valsts pasūtījumu sociālās rehabilitācijas un surdotehnikas nodrošināšanā 2011. gadā.

Valde nolēma: norakstīt bezcerīgos parādus, ko veidojuši LNS īpašumā esošo telpu nomnieki Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, Pļaviņās, Valmierā un Smiltenē.

Valde nolēma: apstiprināt Sandru Gerenovsku par SIA „LNS Komunikācijas centra” valdes priekšsēdētāju (līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ainārs Ostvalds atbrīvots no darba uz paša vēlēšanos, sākot no 1. jūlija).

Vairāk informācijas lasiet „Kopsolī” augusta numurā.

Vairāk foto- galerijā.

Teksts: Ilze Kopmane

Foto: Inese Immure