Search form

07.10.2011

Drukāt

Valmieras Vājdzirdīgo skola satraukta par dramatisku finanšu samazināšanu

Photo


Pagājušajā nedēļā Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas – attīstības centrs nosūtīja protesta vēstuli valsts prezidentam Andrim Bērziņam par dramatisku finanšu samazināšanu skolas uzturēšanas izdevumiem.

Skola, kur šobrīd mācās 125 skolēni,  šajā vēstulē atzīmē, ka valsts budžeta mērķdotācija skolas uzturēšanas izdevumiem no 2011.gada septembra līdz decembrim ir samazināta par 52%, lai gan pašreizējie Ministru Kabineta noteikumi un likumdošana to neparedzot. Tajā pašā laikā vispārizglītojošām skolām (vismaz tā tas ir Valmierā) finansējums neesot samazināts.

Skola šādu rīcību vērtē kā genocīdu pret speciālajām skolām. Skola jautā, vai valsts esošo principu – nauda seko bērnam – attiecina arī uz speciālajām skolām. Pilnu vēstules tekstu skat. šeit.  Līdz vakardienai skola vēl nebija saņēmusi atbildi no valsts prezidenta.

LNS Informācijas centrs lūdza Izglītības un zinātnes ministriju (IZM)komentēt šo situāciju un atbildēt uz dažiem jautājumiem. IZM Komunikācijas nodaļa savā vēstulē nepieskārās situācijai Valmierā, bet atbildēja vispārīgi par situāciju  speciālās izglītības jomā. Tās teksts!

„Kārtību, kādā finansē internātskolas, speciālās izglītības iestādes un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klases (grupas), nosaka 2010.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.825 „Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība”.

Finansēšanas princips „nauda seko skolēnam” tiek piemērots, aprēķinot uzturēšanas izdevumus, bet pedagogu algas tiek noteiktas pēc pedagogu darba likmju skaita kārtējā gada 1.septembrī. Finansējums pedagogu algām un izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem tiek aprēķināts pēc vienotiem principiem, neatkarīgi no speciālās izglītības iestādes atrašanās vietas.

Atbilstoši valsts budžeta likumam 2011.gadam mērķdotācija pašvaldībām – pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem (pedagogu darba samaksa un uzturēšanas izdevumi) 2011.gadā sastāda 49 231 621 latu, kas ir par 616 145 latiem vairāk nekā 2011.gada sākumā apstiprinātais finansējums.


Finansējums speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem nekad nav nodrošināts 100% apmērā no 2010.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.825 „Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība” noteikumos paredzētā normatīva. 2011.gada pirmajos 8 mēnešos šis finansējums sastādīja 75% no normatīva.

Mērķdotācijas aprēķins pašvaldībām pedagogu atalgojumam un speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem tiek veikts, pamatojoties uz pašvaldību ievadīto un apstiprināto informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS). Tā kā mācību gads un finanšu gads ir atšķirīgi periodi, finansējumu 2011.gada septembrim – decembrim ir iespējams aprēķināt tikai tad, kad skolas un pašvaldības iesniegušas un apstiprinājušas informāciju par skolēnu skaitu jaunajā mācību gadā, kas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem jāievada septembra sākumā noteiktajos datumos.

Aprēķinu rezultātā secināts, ka šajā mācību gadā speciālās izglītības iestādes ir tarificējušas par 315 pedagogu slodzes likmēm vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā, kaut gan skolēnu skaits speciālajās izglītības iestādēs samazinājies par 1227 bērniem (papildu 478 000 latu).

Valsts budžeta mērķdotācija ietver gan finansējumu pedagogu algām, gan uzturēšanas izdevumiem - jo vairāk līdzekļu tiek novirzīti atalgojumam, jo mazāk atliek uzturēšanas izdevumiem. Līdzekļi speciālo skolu uzturēšanai nav samazināti, bet esošais valsts budžeta līdzekļu apjoms gadam ir nepietiekams, lai nodrošinātu speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas pilnā apmērā.

Finansējums uzturēšanas izdevumiem šobrīd trūkst visām speciālajām izglītības iestādēm. Pašlaik uzturēšanas izdevumiem papildus iedalīti 600 000 latu, un ministrija strādā, lai rastu papildu finansējumu.”

Kā šo IZM atbildi komentē Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas – attīstības centra direktors Andris Tauriņš un kā ar finansiālo nodrošinājumu pašreiz ir Rīgas Nedzirdīgo skolā, kurā šobrīd mācās 105 skolēni no visas Latvijas, – par to Informācijas centrs interesējās,  izvirzot šādus jautājumus:

Kāds skolās ir valsts un pašvaldības līdzekļu  līdzfinansējuma procentuālais sadalījums? Cik pedagogu un tehnisko darbinieku strādā ?  Prese raksta, ka šogad vienam skolēnam sekos 677, 4 Ls. Cik valstij izmaksā 1 skolēns nedzirdīgo skolā? Cik lieli ir internāta uzturēšanas izdevumi uz 1 skolēnu u. c.?  (Skolu atbildes tiks publiskotas pēc to saņemšanas! )

Arī LTV 1 atspoguļoja šo problēmu 4. oktobrī. Piedāvājam šī sižeta, ko veidoja Rita Ozoliņa un Kārlis Krūmiņš,  ierakstu (atreferējumu).
 
„Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola/ attīstības centrs ir vienīgā skola valstī, kurā vājdzirdīgi bērni saņem pamata un vidējo izglītību. Pašlaik skolā valda satraukums un neizpratne, jo tās uzturēšanas izdevumi ir samazināti par 52%. Līdzīga situācija ir visās internātskolās, kas piedzīvo negaidīto budžeta apgriešanu.

Internātskolas ir sašutušas par Izglītības un zinātnes ministrijas plānoto budžetu 2011.gadam. Tas paredz uzturēšanas izdevumiem piešķirt tikai pusi no vajadzīgās summas.

Andris Tauriņš,
Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas direktors saka, ka    „ te jau vairāk nav runa par līdzekļu meklēšanu …. Par līdzekļu samazināšanu paziņoja pēkšņi – 21.septembrī. Pirms tam neviena vārda nesacīja, ka kaut kas tāds var būt. Bet  mēs savu budžetu veidojām, zinot izdevumus uz 1. septembri. Skolai jau bija līdz 20.  datumam jāstrādā, jādzīvo, līdz ar to jau ir sākti maksājumi, lai varētu uzturēt skolu.”

Valmiera vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola/attīstības centrs ir neizpratnē par radušo situāciju. Atbildīgās iestādes internātskolai oficiālu pamatojumu nav snieguši, tāpēc skola nosūtīja protesta vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.

A.Tauriņš: „Saprotu, ka pašreizējai valdībai adresēt kādu prasību ir ļoti nenopietni. Bet lai tad izskaidro, kā ir ar tām speciālajām skolām, jo Ministru kabineta noteikumi par speciālo skolu uzturēšanas un finansēšanas kārtību nav mainīti.”

Audzēkņi internātskolā dzīvo darbadienās, reizēm tur pavada arī brīvdienas. Pie šāda budžeta skola nav spējīga darboties. Un kā pirmā reakcija būs siltuma atslēgšana.

Ina Kursīte,
direktora vietniece audzināšanas darbā: ”Mūsu skolā bērni ir  praktiski no visas Latvijas. Lielākais skaits ir no Rīgas rajona, bet pārstāvēti visi novadi. Tā kā mēs varam sacīt, ka kontingents tiešām ir no visas Latvijas. Galvenais mūsu uzdevums bērniem skolā ir iemācīt valodu, iemācīt runāt un komunicēt sabiedrībā.”

Andris Tauriņš ir sazinājies ar citu internātskolu kolēģiem, Valmieras pašvaldības darbiniekiem, Finanšu ministriju un citām iestādēm. Taču situācija skaidrāka nekļūst un internātskolu nākotne vēl nav zināma.”
 
Tēma tiks turpināta. Sekojiet jaunumiem LNS mājaslapā!
 
 
Teksts: Inese Immure

 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas