12.10.2011
Valmierieši izzina Simjūda dienas tradīcijas un skaita tirgotājus
8. oktobra rītā valmierieši pulcējās pilsētas centrā, lai projekta „Klusuma pasaule” ietvaros piedalītos Simjūda dienas pasākumā.
Gadatirgus tradīcija Valmierā aizsākusies jau viduslaikos, kad 1283. gada 28. oktobrī Sv. Sīmaņa dienā tika likti pamati Valmieras baznīcai. Viduslaikos tas bijis lielākais tirgus Ziemeļvidzemē, uz kuru tirgotāji sabrauca ne tikai no Vidzemes, bet no visas Latvijas.
Savukārt pircējiem tas bija pēdējais tirgus pirms ziemas sākuma, lai iegādātos nepieciešamās preces un izlīksmotos tirgus atrakcijās. Valmierieši Simjūdā iegādājās māla podus, bļodas, koka karotes, pītus grozus, zāļu tējas, adītus cimdus un zeķes, medus kāres, rotas, piparkūku sirdis, pirtsslotas un citas noderīgas lietas. Plašāk par to www.valmiera.lv.
Šogad, tāpat kā pagājušā gada Simjūdā, valmierieši ne tikai iepazinās ar tā vēsturiskajām tradīcijām, bet pildīja arī pasākuma vadītājas uzdevumu: noteiktu laika sprīdi visiem dalībniekiem bija jādodas pastaigā pa Valmieras vecpilsētu un jāsaskaita – cik latviešu amatnieku, cik kaimiņtautu amatnieku un cik „ķīniešu plastmasas spekulantu” tur tirgojas, pēc tam jāsatiekas biedrības klubā un jāsalīdzina rezultāti.
Interesanti, ka šogad „ķīniešu plastmasnieku” izrādījās stipri mazāk nekā citus gadus – tās tirgoņi laikam sapratuši, ka tauta vairāk ciena un pērk īstus pašmāju amatnieku darinājumus, nevis Ķīnas lēto preci. Nezināms palika tas, kādēļ arī igauņu un lietuviešu kaimiņu šogad bija mazāk, laikam jau neatmaksājas tērēt degvielu, mērojot tik tālu ceļu.
Toties slavenās Simjūda viduslaiku zupas bija vairākās vietās, arī sen neredzētais grūbu grūdenis un mums svešā itāļu polenta – kukurūzas putra. Valmiera bija Hanzas savienības pilsēta, un nereti šeit krustojas dažādu tautu tradīcijas, kuras valmierieši turpina izzināt projekta „Klusuma pasaule” ietvaros organizētajās aktivitātēs.
Kādu dienu varbūt aiziesim arī uz kafejnīcu „Rātes vārti”, kurā ir atsevišķa ēdienkarte ar katrai Hanzas savienības pilsētai veltītu raksturīgo ēdienu.
Vairāk foto - galerija.
Teksts un foto: Iveta Lāce-Miezīte
