Search form

02.04.2012

Drukāt

Diskutē par iespēju TV rādīt filmas oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā

Photo

Piektdien, 30. martā, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) notika ekspertu diskusija par ierosinājumu ārzemju filmas ļaut tikai dublēt vai subtitrēt valsts valodā, atsakoties no ieskaņošanas.


Diskusijā savu viedokli NEPLP pauda arī Latvijas Nedzirdīgo savienības un Sabiedriskās konsultatīvās padomes pārstāve Inese Immure, iestājoties par plašāku pārraižu titrēšanu.

Diskusijā atklājās, ka komerctelevīzijas TV3 un LNT uztraucas par auditorijas zaudēšanu, ja rādīs ārzemju filmas oriģinālvalodā.

Savukārt Valsts valodas komisijas loceklis Māris Baltiņš domā, ka ārzemju filmu subtitrēšana samazinās latviešu valodas lietojumu televīzijās. Bet Inese Immure aicināja klātesošos saprast, ka latviešu valoda nav tikai skaņu, bet arī rakstu valoda.

Daži diskusijas dalībnieki raizējās par krievvalodīgo auditoriju, domājot, ka, lai krievvalodīgos integrētu, labāk būtu viņiem piedāvāt ārzemju filmas, kas ieskaņotas latviešu valodā, bet subtitrētas krievu valodā. Uz to Inese Immure, iebilda, ka krievvalodīgie nemācīsies latviešu valodu, ja varēs lasīt titrus krievu valodā, viņi mācīsies, ja titri būs latviešu valodā, bet skaņa - oriģinālvalodā. „Jāsaprot, ka nedzirdīgie cilvēki nevar iemācīties dzirdēt, bet krievvalodīgie var iemācīties latviešu valodu,” uzsvēra I. Immure, norādot, ka cilvēku ar dzirdes traucējumiem integrācijai svarīgs ir subtitrēto raidījumu apjoma pieaugums televīziju programmās.

Klausoties "Modern Times Group" (MTG) vadītāja Baltijas valstīs Kaspara Ozoliņa uzstāšanos, bija pārsteidzoši uzzināt, ka subtitri izmaksā lētāk nekā ieskaņošana, jo Latvijas Televīzija līdz šim ziņoja, ka subtitrēšana sastāda lielākas izmaksas.

Plaši šo diskusiju aprakstījis portāls Delfi rakstā„Komerctelevīzijas bažījas par auditorijas zaudēšanu, rādot ārzemju filmas oriģinālvalodā”

un portāls Diena rakstā„NEPLP rosina veikt pētījumu par raidījumu subtitrēšanu, dublēšanu un ieskaņošanu”.  Turpat portālā Diena par šo jautājumu var lasīt vairākus komentārus un Latvijas Neredzīgo biedrības iebildumus pret titrēšanu.

Sižetu par šo diskusiju demonstrēja arī televīzijas kanāls TV3, rādot I. Immuri brīdī , kad viņa teica, ka no subtitrētiem raidījumiem labumu gūst ne tikai cilvēki ar dzirdes traucējumiem, bet arī dzirdīgi cilvēki, kam latviešu valoda ir svešvaloda, bērni un pieaugušie ar mācīšanās grūtībām, bērni, kuri sāk mācīties lasīt. Arī esot trokšņainā vidē, piemēram, lidostā gaidot lidmašīnu vai sēžot kafejnīcā, dzirdīgiem cilvēkiem būtu vieglāk uztvert raidījumus ar subtitriem.

Diskusijas dalībnieki vienojās veikt pētījumu par skatītāju ieradumiem un viedokli par filmu rādīšanu oriģinālvalodā un titrēšanu, kā arī citiem saistītiem jautājumiem, taču secināja, ka nevienai institūcijai nav finansējuma šiem mērķiem.

Sēdes izskaņā I. Immure atgādināja, ka jau tagad Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 28.panta ceturtais punkts paredz, ka televīzijas raidījumus svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, ziņu un valodas mācību raidījumus, nodrošina ar subtitriem latviešu valodā. Tātad būtu jājautā, kāpēc Latvijā netiek īstenots šis punkts un drīzāk būtu jāveic pētījums, cik lielā mērā šis likums tiek ievērots.



Sagatavoja: Informācijas centrs
Foto no TV3 raidījuma „Ziņas”

 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas