Katram sava māmiņa ir vismīļākā un vislabākā,  tomēr dzirdīgo/nedzirdīgo jauktajās ģimenēs dzīve norit dažādi. Citus gadus šajā pasākumā bērni ( gan dzirdīgie, gan nedzirdīgie ) stāstīja par savām māmiņām ( arī gan dzirdīgām, gan nedzirdīgām ) . Stāstīja par savu pieredzi vienaudžu vidū, par skolasbiedru un draugu attieksmi  pret viņu „savādākajiem vecākiem”.

 

 

Šogad vārds bija dots pašām māmiņām – katra pastāstīja par sevi, savām domām, jau esot bērna gaidībās un vēlāk viņu  audzinot bērnu. Dažas bija vēlējušās, lai bērns  piedzimtu dzirdīgs, citas –  lai nedzirdīgs, jo tad pašām vieglāk komunicēt un plus vēl pensija bērnam nodrošināta. Citas vienkārši gribējušas, lai bērniņš būtu vesels un dzīvespriecīgs, laimīgs un priecīgs, neskatoties uz dzirdes esamību vai trūkumu.

 

Vēlāk visus klātesošos iepriecināja un pārsteidza mazo dancotāju priekšnesums –  brālēns un māsīca Madars un Amanda sasildīja visu māmiņu sirdis.

 

 

Teksts: Iveta Lāce-Miezīte

Foto:  Dace Lāce