Search form

16.12.2005

Drukāt

Starptautiskā sadarbība: koordinācijas un pieredzes apmaiņa

       Tikšanās ar ārzemju partneriem Projekta «Klusās rokas» ietvaros notikušas jau vairākas Latvijas pārstāvju vizītes ārzemēs, lai tiktos un apspriestu projekta izpildes...
    
 
Tikšanās ar ārzemju partneriem
Projekta «Klusās rokas» ietvaros notikušas jau vairākas Latvijas pārstāvju vizītes ārzemēs, lai tiktos un apspriestu projekta izpildes gaitu ar Vācijas, Slovakijas un Čehijas partneriem. Notikušas divas darba grupas (Prāgā — septembrī, decembrī) un viena studiju — vizīte Vācijā (novembrī).
 
Studiju  vizīte Vācijā
Zigmārs UNGURS
No 22. līdz 25. novembrim pārstāvji  no Valmieras pilotprojekta Dace Lāce, Iveta Lāce, Nadežda Jefremova, Gunta Bērziņa un pētījumu grupas vadītājs Zigmārs Ungurs pabija Vācijā darba vizītē pie vācu partneriem – Brandenburgas EQUAL-DP «FAIRWAY» projekta realizētājiem.
Tikšanās un darba programmu bija sagatavojuši vācu partneri saskaņā ar noslēgto starptautiskās sadarbības līgumu un Latvijas puses iepriekš piesūtītiem konkrētiem jautājumiem.
Mēs tikām izmitināti Potsdamas viesnīcā Kongresshotel. Turpat Potsdamā notika tikšanās ar Brandenburgas EQUAL-DP «FAIRWEY» sadarbības partneri Potsdamas DeafCOM  pārstāvjiem Uvi Šēnfeldu un Andreasu Kēnigu, kuri iepazīstināja ar Brandenburgas un visas Vācijas sociālās integrācijas modeli. Tika minēti konkrēti dati, likumi, skaitļi, Latvijas puse savukārt sniedza savus datus, un izvērtās interesanta diskusija, salīdzinot abu valstu sociālā atbalsta modeļus. Vācijā ir atšķirības starp atsevišķiem federatīvo apgabalu modeļiem un sniegtās palīdzības veidiem, tāpat ir atšķirīgas problēmas Austrumvācijā un Rietumvācijā. Uzzinājām arī jaunākās plānotās pārmaiņas Vācijas sociālā atbalsta koncepcijā, kuras no vācu partneru puses tika kritizētas, it īpaši plānotos ierobežojumus zīmju valodas izmantošanā skolās bērnu apmācībai.
Apmeklējām arī Integrationsfachdienst  centru, kur iepazināmies ar integrācijai darbavietā asistentu dienesta darbu. Varējām pārliecināties, ka atbalsts, kas Latvijas nedzirdīgajiem ir visvairāk nepieciešams integrācijai darba tirgū, šeit tiek veiksmīgi īstenots dzīvē. Ļoti vērtīga tikšanās, kura ieilga, jo uzdevām daudz jautājumu.
Tikāmies ar Potsdamas rajona Nedzirdīgo asociācijas pārstāvjiem, no kuriem ieguvām papildus informāciju par dzirdes invalīdu sociālā atbalsta formām.
Savukārt Berlīnes Nedzirdīgo biedrībā tikāmies ar nedzirdīgajiem Berlīnes iedzīvotājiem, ar kuriem notika nepiespiesta domu apmaiņa par dzīves apstākļiem Latvijā un Vācijā. Vēl guvām informāciju par integrācijas centra UnerHORt e.V darbību, noskatījāmies mācību filmu.
Braucienā iegūtās informācijas apjoms ir diezgan liels, pašlaik tas tiek apkopots un tiks nosūtīts vācu partneriem precizēšanai, pēc tam tiks pārtulkots un būs pieejams LNS mājaslapā.
 
Par čehiem Prāgā
LNS projekta «Klusās rokas» vadītājs A.Pavlins un pilotprojektu vadītāji S.Gerenovska, D.Lāce un I.Kalniņš 2005.g. 1. — 4. decembrī piedalījās Čehijas organizētajā starptautiskā apsriedē Prāgā.
No Arnolda Pavlina atskaites
Pirmajā dienā bija tikšanās ar starptautiskajiem partneriem, kopīgas vakariņas, pieredzes, prakses, viedokļu apmaiņa neformālā gaisotnē.
Otrā dienā  visu partnerību pārstāvju apspriedē katrs prezentēja projektu realizācijā pašreiz sasniegto. Secinājums — projekti tiek sekmīgi realizēti, vienīgi slovakiem joprojām turpinās finansiālas problēmas. Tad sākās darbu grupu sēdes. Latvijas puse bija atbildīga darba grupā «Nedzirdīgo savienošana ar darba tirgu». Grupa analizēja mērķus, rezultātus, laika grafikus turpmākajiem posmiem. Latvija uzņēmās sastādīt kopīgas aptaujas anketas par projektu, saskaņot to ar partneriem un izveidot finālversiju, kā arī ar 2006. gada jūnijā Latvijā organizēt darba un partnerības vadības grupu sēdi, bet 2006. gada septembrī uzņemt partneru studiju vizīti Rīgā.
Paralēli strādāja otra darba grupa par — kopīgas web lapas izveidi, ko vadīja Čehija, bet no Latvijas puses piedalījās Rēzeknes pilotprojekta vadītāja S.Gerenovska. Tika sastādīts izvērtēšanas procedūru kalendārplāns.
Komandējuma trešā dienā mūsējie — D.Lāce, S.Gerenovska piedalījās Vācijas par kopīgas datu bāzes izveidi sociālos un juridiskos jautājumos un šo datu salīdzināšanu četrās dalībvalstīs. I.Kalniņš piedalījās Slovākijas grupā par nedzirdīgo izglītības problēmām. Jāatzīst, ka tas izrādījās problemātiski, jo slovaku projekta tematika neatbilst «Kluso roku» mērķiem un aktivitātēm.
Noslēgumā notika starptautiskā projekta «Aiz klusuma robežas» vadības grupas sēde. Tika precizēts nākošās tikšanās laiks — 2005. gada 1. — 4. jūnijā Latvijā, apstiprināts iekšējās izvērtēšanas plāns. Čehija informēja, ka pretēji sākotnējiem solījumiem kopējās web lappuses izveide, tomēr nebūs pilnībā bezmaksas. Latvijas puse informēja par problēmām sadarbībā ar slovaku partneriem par nepieciešamā papildus konsultācijām.
Dace Lāce: Tikšanās laikā secināju, ka mums var veidoties laba sadarbība ar vācu partneriem. Ir redzami saskares punkti sociālo jautājumu jomā. Partneru perspektīvā izveidota 4 valstu kopīga datu bāze sociālos un juridiskos jautājumos, ceru, veicinās mūsu pilotprojektā izvirzīto uzdevumu izpildi.
 
Nezaudēt mērķi
Ilze Kopmane
 
– aicināja projekta vadītājs A.Pavlins piektās pārstāvniecības sapulces dalībniekus (6.X). Projektā „Klusās rokas” sākušās dažādas publiskās aktivitātes, kurās iesaistīti gan brīvprātīgie, gan nedzirdīgie cilvēki pasākumu dalībnieki visā Latvijā.
Bet mērķis šajā projektā ir būtisks un svarīgs ikvienam nedzirdīgam cilvēkam – secināt, kas nepieciešams, lai veicinātu nedzirdīgo, it īpaši sieviešu nodarbinātību un panāktu viņu aktīvāku līdzdalību sabiedriskajos procesos. Un tālāk – uz šo secinājumu pamata iesniegt Saeimā, valdībā priekšlikumus izmaiņām likumdošanā.
Kā mēs, projektā iesaistītie darbinieki, ejam uz šo mērķi, kādas metodes un pasākumus izmantojam, kādā mērā tie spēs atklāt patieso situāciju un tās objektīvos cēloņus – tas atkarīgs no mums ikviena paša. Tātad visi pasākumi jāvirza uz to.
Tika uzklausīti pilotprojektu vadītāju ziņojumi.
Valmieras biedrībā izveidojusies laba darba komanda. Tur praksē tiks pārbaudītas dažādas jaunās sociālās atbalsta formas, lai pēc tam veiksmīgākās ieviestu dzīvē. Darbs rit ciešā saistībā ar vietējo pašvaldību un nodarbinātības dienestiem, un tajā aktīvi iesaistījušies paši nedzirdīgie valmierieši.
Rēzeknes biedrība – uz praktisku aktivitāšu pamata apkopos datus un secinās, cik efektīvi nedzirdīgo nodarbinātību var veicināt informāciju tehnoloģiju izmantošana. Patlaban jau notikuši vairāki semināri un darbnīca par darba attiecībām tiesiskā un psiholoģiskā aspektā, desmit nedzirdīgās sievietes praktiski iepazinušās ar datorprasmes piedāvātām iespējām utt.
Darba grupa no partnera – jauniešu organizācijas pēta Latvijas un ES darba likumdošanu un nedzirdīgo jauniešu iespējas iegūt izglītību. Grupas vadītājs I.Kalniņš lūdza rast iespēju pētījumu grupai veikt jauniešu aptauju atbilstoši projekta tematikai.
Pētījuma grupa Z.Ungura vadībā veic otro aptauju – šoreiz par tām nedzirdīgajām sievietēm (multiinvalīdēm), kurām līdztekus nedzirdītai ir citas kaites. Bet 2006. gadā pētījuma uzmanības lokā nonāks nedzirdīgās cittautietes.
Visiem pasākumiem, vēlreiz uzsvēra A.Pavlins, mūs jātuvina gala mērķim, lai noslēgumā varam teikt pavisam vienkārši: darījām visu iespējamo, lai izmainītu nodarbinātības politiku nedzirdīgie cilvēki vieglāk dabūt darbu.
        

Atpakaļ

Uz augšu

Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas