Search form

29.01.2013

Drukāt

Latvijas radio 4 programmas Doma laukums sižetā (22.01): Latvijas nedzirdīgo sportistu līdzdalību Nedzirdīgo olimpiskajās spēlēs apdraud naudas trūkums

Photo

Šogad Bulgārijā notiks 22. vasaras Nedzirdīgo olimpiskās spēles. Paredzams, ka tajās piedalīsies trīsarpus tūkstoši nedzirdīgo sportistu no visas pasaules. Neraugoties uz to, ka Latvijā startam šajās sacensībās gatavojas vairāk nekā divdesmit sportistu ar dzirdes traucējumiem, aizbraukt uz tām varēs tikai daži no viņiem. Iemesls – katastrofāls finansējuma trūkums.


Pašlaik vairāk nekā 20 nedzirdīgie sportisti cītīgi trenējas ar cerību izcīnīt kādu no godalgotajām vietām šajās spēlēs. Visi no viņiem izpildījuši  spēļu normatīvus, un rezultāti liecina, ka vairāki no viņiem varētu cīnīties par visaugstākajām vietām. Tomēr viņu dalība šajās sacensībās ir zem lielas jautājuma zīmes. Šogad valsts izdalījusi Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijai (LNSF) ļoti niecīgu summu – tikai 18 tūkst. latu. Lai delegācija aizbrauktu uz Bulgāriju, nepieciešams gandrīz četras reizes lielāks finansējums.
 
Stāsta LNSF prezidents Varis Strazdiņš: „Šogad federācijai vajadzētu nosūtīt mūsu sportistus uz Nedzirdīgo olimpiskajām spēlēm Bulgārijā. Tās sāksies jūlija beigās. Tas ir dārgi. Mums viņiem jānodrošina treniņu iespējas, jāapmaksā ceļa izdevumi, dzīvošana, sporta apģērbs un ēdināšana.
 
 Kopējā izdevumu tāme ir aptuveni 70 tūkst. latu. Mums ir daudz nedzirdīgo sportistu, kas izpildījuši olimpiskos normatīvus. Bet naudas diemžēl trūkst, tāpēc, visticamāk, vairums no viņiem uz Olimpiādi nevarēs doties.”
 
Varis cenšas piesaistīt finansējumu no malas, panākt, lai Izglītības ministrija papildus piešķir budžeta līdzekļus. Latvijas nedzirdīgo sportā ir vairākas izcilas personības. Būtu ļoti svarīgi, lai šie izcilnieki nodemonstrētu savu sporta meistarību visai pasaulei.
 
Viens no viņiem ir Māris Grēniņš. Vieglatlēts. Un vēl divas meitenes. Viena nodarbojas ar teikvando, viņa no iepriekšējām nedzirdīgo spēlēm atgriezās ar izcīnītu sudraba medaļu. Un otra – skrējēja, kuras rezultāti ir labāki par daudziem nedzirdīgo rekordiem. Ja šie sportisti aizbrauktu uz Bulgāriju, mūsu valsts bez godalgotām vietām noteikti nepaliktu.
 
Izglītības ministrijā atzīst – finansējums, kas šogad piešķirts Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijai, ir niecīgs. Diemžēl visam invalīdu sportam naudas nepietiek, un ministrija uzskata, ka pirmām kārtām valstij jāatbalsta Paraolimpiskā komiteja, kas apvieno ratiņkrēslos sēdošos, cilvēkus ar amputētiem locekļiem un neredzīgos sportistus. Domu turpina Izglītības ministrijas Jaunatnes un sporta lietu departamenta direktore Ulrika Auniņa-Naumova:
 
 „Mēs nolēmām nesamazināt finansējumu Paraolimpiskajai komitejai. Mēs visi esam dzirdējuši par paraolimpiešu panākumiem. Tāpēc nepieciešams arī turpmāk viņus atbalstīt vismaz pašreizējā līmenī. Šajā gadā viņi no valsts budžeta saņēma vairāk nekā 200 tūkst. latu lielu atbalstu.”
 
Tomēr arī nedzirdīgie sportisti var sasniegt nebūt ne sliktākus rezultātus, apliecina Varis, jo nedzirdīgo sportistu potenciāls ir ievērojams. Tikai trūkst līdzekļu, lai to attīstītu. 
 
„Citās valstīs nedzirdīgo bērnu un jauniešu sporta finansēšanu nodrošina federācija. Mums šādiem mērķiem naudas nav. Esmu novērojis tādu nepatīkamu tendenci – pēc skolas beigšanas jauniešu sportiskā sagatavotība varētu būt daudz labāka. Galvenais iemesls – finansējuma trūkums,” par nedzirdīgo sporta problēmām turpina stāstīt Strazdiņa kungs.
 
Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija apvieno 21 sporta veida pārstāvjus. Bez plānotās piedalīšanās šā gada Surdolimpiskajās spēlēs Bulgārijā federācija iecerējusi organizēt savus valsts nedzirdīgo čempionātus 15 sporta veidos. Tomēr, spriežot pēc piešķirtā nauda līdzekļu apjoma, diez vai visu iecerēto izdosies īstenot.
 
 
Sagatavoja: LNS Informācijas centrs

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas