Search form

19.10.2006

Drukāt

19.10.2006.- Ziņu lapa "Iekļaujies, strādā!" Nr.2/3

     Izmantojiet iespēju izkļūt no klusuma pasaules Ilze Kopmane Oktobrī sākušās projekta „Mēs – sabiedrības daļa II” regulāras aktivitātes reģionu klubos Daugavpilī, Pļaviņās,...
    
Izmantojiet iespēju izkļūt no klusuma pasaules
Ilze Kopmane
Oktobrī sākušās projekta „Mēs – sabiedrības daļa II” regulāras aktivitātes reģionu klubos Daugavpilī, Pļaviņās, Valmierā, Kuldīgā, Rēzeknē, Liepājā.
Tas ir vairāk nekā 400 dažādu aktivitāšu komplekss ar vienotu tematiku, virzītu uz nodarbinātības veicināšanu, kas ietvers dažāda veida pasākumus (skat. atvērumā pasākumu plānu oktobrim un novembrim reģionu klubos). Tos organizēs un vadīs reģionu līderi, iesaistot brīvprātīgos palīgus.
Visiem reģionos dzīvojošiem cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem tādējādi dota iespēja iekļauties visos šajos daudzveidīgajos pasākumos, kļūstot ne tikai par pasīviem apmeklētājiem, bet aktīviem biedriem vietējā nedzirdīgo kopienā un tātad arī Nedzirdīgo savienībā.
Tālāk tuvāks skaidrojums par atsevišķiem pasākumiem!
„Dari, tu vari”
Šāda nosaukuma radošo darbnīcu ietvaros notiks pieredzes apmaiņa, tiekoties ar veiksmīgiem uzņēmējiem, sava aroda meistariem un speciālistiem, amata apvienību pārstāvjiem u.c.
Pārrunas un diskusijās pie kafijas tases ikviens interesents varēs noskaidrot un gūt pieredzi no citiem, kā risināt savas darbiekārtošanās, arodizglītošanās, brīvā laika lietderīgas izmantošanas u.c. problēmas.
Šai ziņā rosinošas varētu būt arī ekskursijas uz uzņēmumiem, kur strādā vai varētu strādāt nedzirdīgie cilvēki, kā arī uz arodapmācību centriem un – visbeidzot – pieredzes apmaiņa braucienos uz citu reģionu biedrībām.
Mutvārdu žurnāli „No A līdz Z” un citi kultūras pasākumi
Darba meklētāji un visi pārējie tajos varēs uzzināt, kā vislabāk un efektīvāk sevi prezentēt sabiedrībā, sākot no uzvedības un apģērba kultūras līdz sarunai ar darba devēju viņa kabinetā.
Nedzirdīgie ļaudis daudzreiz apliecinājuši, ka ir radoši, talantīgi un izdomas bagāti cilvēki. Tad lūk, tieši šīs īpašības pilnveido vēl tālāk un dziļāk, kopjot latviskās tradīcijas, iesaistoties pašdarbībā, savu spēju izkopšanā kultūras vērtību iepazīšanā izstāžu zālēs, muzejos u.c.
Varēs iegūt jaunāko informāciju
Reģionu biedrības projekta ietvaros abonēs divus preses izdevumus publiskai lietošanai. Klubos regulāri notiks informatīvie pasākumi – koplasīšanas par aktuāliem notikumiem, kuru laikā risināsies pārrunas ar atbildēm uz jautājumiem par Latvijas valsts iekšējo un ārējo politiku, kā arī svarīgiem notikumiem visā pasaulē.
Kā darbojas Eiropas nauda
Pašreizējā periodā Latvijas Nedzirdīgo savienībā tiek realizēti vairāki apjomīgi projekti, kurus finansē Eiropas Savienība. Lai nedzirdīgos ļaudis iepazīstinātu ar to, kas jau paveikts un kas labs vēl gaidāms, šajā jomā, „ES fondi – nedzirdīgajiem” visās reģionu biedrībās ieradīsies mobilā programma!
Iespēja mācīties un pilnveidoties
To sniegs trīs semināri nedzirdīgajiem darba meklētājiem. Apmācību programma un metodika 1 – 2 nedēļu garumā jau tika izstrādāta un aprobēta projektā „Mēs – sabiedrības daļa I”. Semināri plānoti Jēkabpilī un Rīgā L.Janševskas vadībā. Pie viņas jau tagad var pieteikties tie, kuri nākamgad vēlētos piedalīties šajos kursos.
Vēl viens svarīgs un labs jaunums! Reģionu biedrībās no 2007.gada janvāra līdz jūnijam (ieskaitot) visiem reizi nedēļā būs pieejamas konsultācijas latviešu lietišķās valodas jautājumos: oficiālu dokumentu, CV, iesniegumu, motivācijas vēstuļu utt. sagatavošanā. Par konsultanta pieņemšanas laiku interesēties uz vietas, kā arī sekot ziņojumiem mājaslapā un „Kopsolī”.
Nedzirdīgie citu vidū
Par to, kā nedzirdīgam cilvēkam sevi prezentēt sabiedrībā – citu vidū, darba tirgū, masu saieta vietās utt. ikviens varēs uzzināt bukletā „Mēs – citu vidū”, kas tiks izdots 2007.gada sākumā. To bez maksas varēs saņemt LNS centrā Rīgā un vietējos reģionu klubos.
Kā sekot projekta „Mēs – sabiedrības daļa II” aktivitātēm?
Projekta norisi regulāri atspoguļos laikraksts „Kopsolī”. Par to varēs uzzināt arī LNS mājaslapā un reģionu klubos uz vietas. Bet jaunums ir tas, ka ziņas būs atrodamas arī reģionālajos preses izdevumos ievietotajos sludinājumos. Sekojiet ziņām šādos izdevumos: Kursas Laiks, Vietējā Latgales Avīze, Staburags, Kurzemnieks, Latvijas Avīze, Liesma.
Vēlu visiem un katram – atrast sev vistīkamākos, noderīgākos pasākumus sev tuvākajā norises vietā, kā arī laipni lūgti jauni biedri LNS saimē. Uz tikšanos!
 
Vēlme būt vienotiem – ar savu kopienu, Latvijas sabiedrību un valsti
Kad vienojas talanti
Integrācija darbībā, – iekļaušanās praksē, vienotības ideja realizācijā – tas bija caurvēju motīvs šī gada lielajam saietam „Mēs – sabiedrības daļa”, kas risinājās Kongresu namā.
Nedzirdīgo un dzirdīgo talantu parāde kopuzvedumā uz lielās skatuves spilgti apliecināja, ka integrācijas (iekļaušanās) process ir sācies un jau devis pirmos skaistos augļus.
Jūsu uzmanībai – šo faktu apliecinošas fotoainas, bet par pašu pasākumu tuvāk lasiet „KS” 19.nr. (1.lpp.).

Ļaudis pulcējās jau labu laiku pirms svētku koncerta


Visi dziedāja – uz skatuves un zālē!

Viņi abi dzied – katrs savā valodā. Raiņa skolas iznāciens

Valmieras amori šaudīja bultas

Uz redzēšanos nākamgad
 
 
Palikt! Strādāt sociāli nodrošinātā darbavietā
Visiem darba pietiek
Daiga Delle
Kas Siguldā jauns? Svarīgi jaunumi – tur šovasar bija ne tikai tradicionālais tūristu pieplūdums, Opersvētki un neskaitāmie kāzu limuzīni, bet arī mūsējie pašā pilsētas centrā ceļ lepnu daudzdzīvokļu māju „Siguldas terases”. Ēkas celtniecībā iesaistītas divas firmas – „Mūsu māja” un arī apakšuzņēmēju firma Dimont, kurā strādā nedzirdīgie puiši. It kā jau abas firmas – Mūsu Māja un Dimont savā starpā konkurē, bet puiši sadzīvo gana draudzīgi, pat pusdienas ietur pie viena galda! Šoreiz saruna ar Dimont puišiem!
Šajā skaistā namā ieguldīts arī mūsu puišu darbs
 
Jānis Cīrulis (31) – puisis no Smiltenes.
Jau krietnu laiku strādāju haltūrdarbus un šo darbu laikā iepazinos ar šīs firmas pārstāvi. Viņš zināja, ka es labi strādāju, tāpēc man piedāvāja: līdzko meklēšu citu darbu, lai vispirms griežos pie viņiem. Tā kā, neoficiāli strādājot, vienmēr aizkavējās alga, tad vienreiz mana pacietība bija galā, neizturēju! Sāku meklēt tādu darbu un uzņēmēju, lai regulāri saņemtu algu. Un nu tiešām nevaru sūdzēties! Pie mums ir tā – esam 4 mūsējie oficiālie strādnieki un 2 puiši palīgi vasaras brīvlaikā.
It kā jau es te skaitos galvenais (smejas). Nu jau pagājis turpat gads, kopš strādāju firmā Dimont un pašreiz šajā objektā. Veselu nedēļu dzīvoju te uz vietas – jaunā, tīrā dzīvoklī (smejas). Kāpēc man būtu jāmeklē īrējams dzīvoklis, ja te ir labi... Daudzi te tā dara, un visi ir apmierināti! Pa vakariem pie mums ir forši – pastaigājamies pa Siguldu, vasarā gājām uz Gauju peldēties, uzspēlējam zolīti. Piektdienās braucu mājās. 2 – 3 reizes nedēļā pārlūkot darba norisi ierodas vadītāji.
Nav viegli būt prom no mājām, bet tāda tagad namdara dzīve – objekti atrodas visur Latvijā. Drīz jau laikam sākšu strādāt atkal Rīgā.
Elmārs Mālkalns (39) – agrāk bijis auto atslēdznieks.
Jā, agrāk 7 gadus nostrādāju Salaspilī autoservisā. Un paralēli arī celtniecībā. Darīju tā – kolīdz autoservisā nebija daudz ko darīt, tā devos uz celtniecības objektu vietu. Strādāju kravas mašīnu remontā. Kad tām ceļā gadījās ķibele, kopā ar dzirdīgajiem kolēģiem sēdāmies auto un braucām remontēt. Mūsu pakalpojumi bija lētāki, tā nonācām pat Holandē un Beļģijā.
Tagad būvēju šīs terases. Nedēļas vidū braucu arī mājās. Pagaidām esmu apmierināts. Vienkārši ir labi un daudz jāstrādā, tad arī var gūt apmierinājumu! Kam nevajag naudu, lai tas arī nestrādā! Man patīk darboties jaunuzceltās mājās! Vecajos objektos ir grūtāk, ne tik patīkami, jo jāveic demontāža, vide netīrāka...
Te līdzās strādā arī citi nedzirdīgie – konkurenti, bet mēs mierīgi apmaināmies ar informāciju, kāda mums samaksa, kādi mums darba instrumenti. Liekas, ka Pētera Kursīša firma jau ir lielāka, labāk nodrošināta.
Raimonds Epners – (17) skolnieks.
Vasarā bija nepieciešams sapelnīt naudu, tāpēc strādāju. Pēc darba vēl notika treniņi basketbolā. Mani apmācīja Elmārs. Visu nedēļu paliku objektā. Mani vecāki ir priecīgi, ka man bija iespēja piepelnīties. Varu strādāt arī kopā ar savu tēti, viņš ir namdaris. Nopelnīto naudu tērēju stilīgam apģērbam.
Gatis Mālkalns (18) – beidzis skolu.
Šī nebija pirmā vasara, kad strādāju kopā ar tēti. Tiesa, viņš ir stingrs, prasības pat lielākas nekā pret citiem, bet tas ir labi! Man tagad sākas īstā dzīve, jo skola pabeigta. Par tālākām mācībām vēl nedomāju. Vēl man par telefona rēķiniem, dzīvesvietu nav jādomā, jo dzīvoju pie vecākiem. Naudu krāju, iespējams, iegādāšos auto. Man šajā kolektīvā patika: jautra atmosfēra, daudz ko iemācījos, apgūs. Tas viss dzīvē noderēs!
Mareks Kaidašs (20) – strādā kopš 16 gadu vecuma.
Esmu beidzis Rīgas nedzirdīgo bērnu skolu, tad devos uz Barkavas arodskolu. Šeit strādāt mani uzaicināja draugs. Tā kā dzīvoju Rīgā, pa nedēļu braucu mājās vai izmantoju sagādāto iespēju palikt tepat Siguldā. Šis darbs man nav svešs, jo agrāk ar tēti strādāju tādu pašu darbu. Kad cēla lielo LMT māju, arī tur strādāju. Toreiz man bija tikai 16 gadu. Lieliskas atmiņas par to laiku!
Vladimirs Krumins (21) – paralēli darbam kārtoja arī ieskaites.
Beidzu Rīgas 51.vidusskolu, turpinu mācīties Barkavas arodskolā. Arī agrāk kopā ar brāli veicu šādus darbus, tāpēc man tie nav sveši. Vēl ar tēti kopā strādāju Norvēģijā par krāsotāju – ik pa 3 mēnešiem kopā sanāca vesels gads. Tā bija liela pieredze. Tagad braucu gan mājās, gan palieku Siguldā. Vakaros arī gāja jautri – vasarā vairāk bija brīvā dabā iepazinām pilsētu, tās skaisto apkārtni. Pa starpu vasaras sākumā pat ieskaites kārtoju. Visu var paspēt, ja grib!
Šeit viņi visu kopā foto starpbrīdī
 
Prom? Nedrošība par nākotni
Krustcelēs stāvot: Palikt vai doties projām
„Visgrūtākās ir atvadas lidostā, kad viņš atkal uz pusgadu dodas projām. Tad atliek tikai atliek ticēt, ka viss būs labi, un paļauties, ka par to gādās Dievs. Lūgt Dievu rītos un vakaros. Jo viss kas jau var gadīties, par to var lasīt avīzēs par to stāsta arī tie, kas pieredzējuši un šo to ne visai labu piedzīvojuši,” – tā intervijā teic Sandra, un acīs viņai sariešas asaras.
Jau ceturto gadu Anglijā
Sandra sevi sauc par salmu atraitni, jo viena pati audzina savus divus bērnus. Vīrs pirms trīsarpus gadiem ilgstošu meklējumu ceļā pēc sludinājumiem sameklēja darbu ārzemēs.
Par laimi, firma izrādījās godīga – ko solīja, to izpildīja un nokārtoja oficiālu uzturēšanās un darba atļauju ārzemēs, konkrēti Londonā, lielā gaļas pārstrādes uzņēmumā kraušanas un transportēšanas daļā.
Darbs nav viegls, bieži jāstrādā pat vairāk par 8 stundām dienā, turklāt arī sestdienās (tiesa, par dubultu maksu).
„Toties tagad katru nedēļu saņemam pieklājīgu naudas summu, lai nav jāskaita un jārēķina katrs santīms līdz lielām galvassāpēm...” – tā atkal Sandra.
„Varētu jau atgriezties pavisam...”
– tā tagad prāto Sandra, uzlūkojot savus mazos. Dēls jau sācis iet skolā Valmierā, bet meitiņa ir pieredzējusi bērnudārzniece. Tagad viņa pati arī var strādāt.
Sandra uzskata, ka arī Latvijā, ja vien grib strādāt, nu jau var darbu atrast un pat izvēlēties, kur labāk maksā. Viņa strādā par apkopēju Hansabankas „Saules akmenī” – pati aizgājusi apjautāties par darbu un pēc nedēļas pieņemta!
Nopelna apmierinoši – vismaz „savām vajadzībām”: apģērbam, kosmētikai, kultūras gājieniem kopā ar bērniem. Bet vīra sūtījumi nodrošina jumtu virs galvas (dzīvoklis uz kredīta), bērnudārza, skolas un mājsaimniecības izdevumu apmaksu.
Nedrošība par nākotni
„Tagad sabiedrība lēnām, bet jau vieglāk pieņem arī nedzirdīgos – gan darba kolektīvā, gan sabiedrībā ārpus tā. Varbūt vairāk mūs iepazinuši – no televīzijas raidījumiem kopkoncertiem, gājieniem ielās, arī darbā, jo vairs tā nenoslēdzamies savās četrās sienās un savos nedzirdīgo uzņēmumos...”, – secina Sandra.
Taču tālākā sarunā viņa uzsver, ka joprojām jūtas nedroša par savas ģimenes, īpaši bērnu nākotni. Gribētos, lai viņi izskolojas, apgūst labas profesijas, studē. Bet vai naudas pietiks šīm vajadzībām – bez studiju maksas jāalgo arī tulks, jāpērk mācību līdzekļi, grāmatas, jāģērbjas atbilstoši modei utt.
Arī pati kādreiz sapņojusi par skolotājas profesiju, bet tieši finansu dēļ no šīs ieceres nācies atteikties. „Reizēm gan sirds tā savādi sažņaudzas, 1.septembrī redzot skolotājas bērnu pulciņā...”
Turklāt viņa nav pārliecināta par nedzirdīgo cilvēku, arī augsti izglītotu, izredzēm dabūt atbilstošu darbu. „”Mūs labprāt pieņem darbā ierastās profesijās – galdnieki, šuvējas, trauku mazgātājas, jā, arī celtnieki tagad. Bet iestādēs? Tikai reti izņēmumi caur pazīšanos...”
Palikt vai braukt projām?
Pagaidām Sandra nedomā par prombraukšanu no Latvijas, kaut arī vīrs šad tad par to ieminējies. Viņš izpētījis iespējas Anglijā un Īrijā un domā, ka ģimene varētu iedzīvoties, jo it īpaši Īrijā sevišķi rūpējas par sociāliem jautājumiem, atbalsta bērnu audzināšanu un bez aizspriedumiem pieņem nedzirdīgos cilvēkus gan darbavietā kā darbiniekus, gan kā sabiedrības daļu vispār. Turklāt Īrijā ģimene varētu iegādāties nelielu māju par to naudu, ko Rīgā prasa par 3-4 istabu dzīvokli jaunā mājā.
„Bet man grūti iedomāties dzīvi starp svešiem ļaudīm. Latvija man ir mīļa. Te man ir lauku mājas, brālis, māsa, vecāki, draugi. Latviju esam iepazinuši daudzos braucienos kopā ar bērniem, kad vīrs atbrauc mājās atvaļinājumā. Tās divas nedēļas mums ir nebeidzami svētki...” – Sandra smaida, atceroties karsto šovasaru Latgales ceļos, naktis teltī dažādu ezeru krastā, laivošanu, makšķerēšanu, ugunskurus un izstaigātās dabas takas.
Taču dzīve nav tikai tikšanās prieks, izbraukumu līksme un ģimenes laimīgie brīži visiem kopā. Lielākoties tā ir atšķirtība un vienatne, katram par sevi pārvarot ikdienas rutīnu un grūtības, risinot kārtējās problēmas, kas rodas un pastāv kā jebkurā ģimenē.
„Bērniem pietrūkst tēva, man – vīrieša stiprā pleca un mīlestības. Viņam droši vien arī tāpat – mūsu...” Sandras balsī jaušamas skumjas. Vēlāk sarunā viņa neslēpj arī bažas par to, vai cilvēki spēj būt pietiekami stipri, lai, ilgstoši uzturēdamies prom no mājām, paliktu uzticīgi līdz galam savām otrajām pusēm. Tik jau dzirdēts tādu gadījumu, ka svešatnē kaut vai aiz vientulības veidojas jaunas – „otrās ģimenes”.
Tiesa, tagad gan attālumi arvien vairāk sarūk moderno sakaru rezultātā. Vakaros bērni var sarunāties ar tēvu, redzēt viņu, izmantojot MSN sistēmu datorā, un tas ļauj saglabāt zināmu tuvību arī prombūtnē. Turklāt lētie aviokompāniju reisi ļauj arī biežāk paciemoties mājās brīvdienās. Šogad uz Ziemassvētkiem, iespējams, Sandra ar bērniem dosies uz Angliju paciemoties, kā saka bērni, tēva „darba zemītē”. Pārdomās vēlreiz visu no jauna.
 
Motivācija: Kultūra vieno, bagātina, spēcina
Talantu kaldinātāja
Saulainā atvasaras dienā, 17.septembrī, daudzu nedzirdīgo cilvēku ceļš veda uz Allažu pagasta „Ancīšu” mājām.
Bija klāt lielais notikums LNS dzīvē, uz kuru cerēja, kuru gaidīja visa nedzirdīgo saime: nedzirdīgo teātra Māmuļai režisorei Elvīrai Elksnei dzimšanas diena – trīs cipariem rakstāms diženais skaitlis – 100.
Sirmmāmiņa savus mīļos teātra bērnus, kā arī visus citus sveicējus sagaidīja mājas pagalmā – saposusies, moža un smaidīga, visus nosaucot un piesaucot vārdā, apsveikuma runas noslēdzot ar dzirkstošu un garaspēka pilnu uzrunu klātesošajiem: „Nedzirdīgo teātris pastāv jau 60 gadus, un esmu lepna par to, ka mans mūžadarbs 40 gadu garumā nav gājis zudībā. Ne tikai mēs savā savienībā, bet visa latviešu tauta ir stipra savā garā ar to, ka pratusi cauri kariem, revolūcijām, iekārtu maiņām saglabāt savu kultūru, garamantu bagātības.”
Režisore vēlēja LNS ļaudīm jaunus panākumus visās jomās: „Lai jūsu celiņš gludinās saimnieciskās, kultūras un visas citas lietas kārtojot. Turieties kopā kā mēs visi turējāmies Baltijas ceļā, un nekas mūs nespēs novirzīt no tālākas attīstības un augšupejas.”
Pēc skaisti novadītās svinīgās ceremonijas LNS viceprezidentes M.Piternieces režijā daudzie viesi kopā ar jubilāri noskatījās KC „Rītausma” izrādi „Mazā raganiņa”, kurā līdzās jaunās paaudzes aktieriem piedalījās arī režisores Elvīras Elksnes kaldinātie aktiermākslas talanti. Un tādu viņas pūrā bijis vairāk nekā simts!
Pēc jaukas pasēdēšanas un izdziedāšanās kopā ar cienījamo režisori viesi devās mājup, izsakot veselības un gaišu dienu vēlējumus ar cerību, tikties nākamgad ne mazāk skaista cipara – 101 ietvaros.
 

Šis materiāls veidots ar ES ESF un LV finansiālu atbalstu, projektu administrē Sabiedrības integrācijas fonds.
Par tā saturu atbild Latvijas Nedzirdīgo savienība.
Eiropas Kopiena un Latvijas valsts nav atbildīga par tā saturu un iespējamo izmantošanu.
       


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas