Search form

03.01.2007

Drukāt

Pētījuma "Latvijas nedzirdīgās cittautietes. Diskriminācijas slogs" dati (2006)

    Statistika  (MS PowerPoint) LATVIJAS NEDZIRDĪGĀS CITTAUTIETES. Diskriminācijas slogs. Pētījuma mērķi Visa pētījuma pamatmērķis – apzināt nedzirdīgo Latvijas sieviešu...

  

 Statistika  (MS PowerPoint)

LATVIJAS NEDZIRDĪGĀS CITTAUTIETES.
Diskriminācijas slogs.
Pētījuma mērķi
Visa pētījuma pamatmērķis – apzināt nedzirdīgo Latvijas sieviešu cittautiešu situāciju darba tirgū, sabiedrībā, sadzīvē ar vadmotīvu: noskaidrot integrācijas problēmas un fiksēt diskriminācijas draudus atšķirīgas nacionalitātes un invaliditātes dēļ. Tas nozīmē – iegūt visa projekta realizācijai nepieciešamo statistisko bāzi un informāciju.
Šim nolūkam tika realizēta mērķgrupas aptauja.
Respondence
Pētījuma mērķa grupa bija 100 Latvijas nedzirdīgās cittautietes vecumā no 16 gadiem. Tā kā šī mērķa grupa koncentrējusies Rīgas un Latgales reģionos, bet citur Latvijā to skaits ir ļoti nenozīmīgs, tad tika nolemts aptauju veikt šajos reģionos, katrā aptaujājot 50 sieviešu.
Respondences atlasei tika izmantota LNS biedru uzskaites statistika, lai aptaujāto skaitā iekļautu pēc iespējas dažādāku nacionalitāšu pārstāves.
Instrumentārijs
Par pētījuma instrumentu tika izmantota aptaujas anketa ar 32 jautājumiem, kuri tika vērsti uz to, lai tiešā vai maskētā veidā noskaidrotu nepieciešamo informāciju. Piemēram, šķietami naivi jautājumi (Vai jūs zināt, kas ir Aigars Kalvītis? Vai jūs zināt, kas ir Jānis Rainis?) ļāva noskaidrot nedzirdīgo cittautiešu ieinteresētību un kompetenci Latvijas politikā un kultūrā.
Tika lietota aptaujas metode – tieša, strukturēta intervija ar respondentēm, kuras laikā intervētājs izskaidroja katru jautājumu nedzirdīgo zīmju valodā un pārliecinājās, ka tas ir saprasts. Anketēšana notika sabiedriskās vietās, dažādos LNS pasākumos un ar īpašu aptaujājamās atļauju - arī dzīvoklī.
Aptauju veica divas pieredzējušas intervētājas: Tatjana Osetrova Rīgas reģionā un Elvīra Čaika Latgales reģionā. Intervētājām obligāts nosacījums darbam bija teicama nedzirdīgo zīmju valodas prasme un pieredze komunikācijā ar nedzirdīgajiem.
Rezultāti
Abos reģionos visas aptaujātās sievietes pēc nacionalitātes iedalās sekojoši:
Krievietes       63
Polietes          15
Baltkrievietes   8
Ebrejiete          1
Lietuvietes       4
Ukrainietes      4
Gruzīniete       1
Osetīniete       1
Gagauziete     1
Čigāniete        1
Armēniete       1
Jāpiezīmē, ka šoreiz aptaujā piedalījās arī pensionāres, tāpēc netiek uzsvērta strādājošo un nestrādājošo proporcija, bet atzīmēts, par ko visbiežāk strādā. Latgalē visvairāk sieviešu strādā par šuvējām ( 13 sievietes), arī Rīgas reģionā ( 8 ), pārējās strādā par apkopējām, krāsotājām, konditorēm, fasētājām, strādniecēm. Latgales reģionā no 50 aptaujātajām 17 ir pensionāres,12 sievietes nestrādā. Rīgas reģionā no 50 aptaujātajām pensionāres ir 10, bet nestrādā 13 sievietes.
Pietiekami lielais strādājošo skaits Latgales reģionā izskaidrojams ar to, ka vairums nodarbināto sieviešu šeit joprojām strādā par šuvējām bijušajā LNS mācību-ražošanas uzņēmumā, kas pārveidots par SIA „Dana”. Tomēr jāatzīmē, ka pat šīm sievietēm visbiežāk nav profesiju apliecinoša dokumenta. Tāda nav 88,6 % aptaujāto Latgalē un 60,4 % Rīgas reģionā. Tie ir pilnīgi negaidīti un satriecoši skaitļi. Tas nozīmē, ka lielajam vairākumam nedzirdīgo cittautiešu formāli profesijas nemaz nav, un viņu iespējas atrast darbu citos apstākļos un citā reģionā ir ļoti niecīgas.
Tikpat pesimistiska situācija atklājas aptaujāto izglītības ziņā. Latgales reģionā 95,7 % nedzirdīgo cittautiešu ir tikai pamata izglītība, 4,3 % - vidējā, bet nevienai nav vidējās profesionālās un augstākās izglītības. Savukārt 3 sievietes Latgalē vispār nav gājušas skolā.
Rīgas reģionā situācija šai ziņā ir mazliet labāka: 48 % ir pamata, 34 % vidējā un 18 % vidējā profesionālā izglītība.
Tomēr, ja aplūkojam izglītības iegūšanas veidu, kļūst saprotamāki zemās izglītības iemesli: atklājas, ka 61,7 % Latgales reģionā aptaujāto izglītību ir ieguvušas citā valstī ( Rīgas reģionā 30,6 %). Skolā ar krievu mācību valodu izglītību ieguvuši 10,6 % aptaujāto Latgalē un 34,7 % Rīgas reģionā, bet latviešu skolās mācījušies 27,7 % respondenšu Latgalē un 34,7 % Rīgas reģionā.
No šiem apstākļiem, kādos iegūta izglītība, vistiešākajā veidā atkarīga nedzirdīgo cittautiešu profesionālās izglītības ieguves iespējas. Galvenais faktors – valsts valoda, kuru pietiekamā līmenī pārzina tikai tās, kuras beigušas latviešu skolas. Ja pamata izglītība iegūta citā valstī vai skolā ar krievu mācību valodu, tas faktiski automātiski izslēdz iespēju iegūt profesionālo izglītību, jo nedzirdīgiem cilvēkiem principā verbālās valodas apguve ir ļoti apgrūtināta, vairākums nespēj brīvi un pareizi izteikties pat dzimtajā valodā. Bez tam, kā tika noskaidrots pētījumā par jauniešiem, ir novērojams, ka skolās ar krievu mācību valodu, kurās Latvijas nedzirdīgie jaunieši iegūst pamata un vidējo izglītību, valsts valodas apmācība ir nepieļaujami zemā līmenī.
Tomēr pašu nedzirdīgo cittautiešu motivācija ir ievērības cienīga: 54,3 % Latgalē un 43,5 % Rīgas reģionā aptaujāto izsaka vēlmi apmeklēt speciālus kursus nedzirdīgajiem, lai labāk apgūtu valsts valodu.
Valodas prasmes trūkumu apzinoties, tomēr 31,6 % Latgalē un 62,5 % Rīgas reģionā aptaujāto gribētu mācīties kvalifikācijas kursos, lai apgūtu kādu profesiju vai pārkvalificētos. Reizē tiek atzīts, ka viņu latviešu valodas zināšanas nav pietiekamas, lai mācītos šādos kursos vai arodskolā ( 59,5 % Latgalē un 26 % Rīgas reģionā). Uzmanīgu dara tas, ka liela daļa nespēj paši novērtēt savu valodas zināšanu līmeni un nezina, vai viņu latviešu valodas prasme ir pietiekama, lai mācītos ( 27 % Latgalē un 36 % Rīgas reģionā).
Neraugoties uz šīm problēmām, ar kurām pašām nākas saskarties valodas neprasmes dēļ, tikai 47,3 % aptaujāto no abiem reģioniem nolēmušas sūtīt savus bērnus latviešu skolā, bet 19,7 % nevar izlemt. Šī jautājuma izlemšana ir saistīta arī ar ģimenes apstākļiem. Jauktā ģimene ir 38,6 % aptaujāto Latgalē un 56 % Rīgas reģionā. Draugi latvieši ir 86 % aptaujāto abos reģionos, bet 14 % ar latviešiem nedraudzējas.
Tomēr latviešu valodā sazināties iznāk visai bieži:
·        darbā – 27,7 % Latgalē un 22,7 % Rīgas reģionā
·        sadzīvē – 42,6 % Latgalē un 52 % Rīgas reģionā
·        ģimenē – 29,7 % Latgalē un 25,3 % Rīgas reģionā
Visas aptaujātās tika sadalītas šādās vecuma grupās:
·        līdz 30 gadiem – 23 %
·        no 31 – 50 gadiem – 41 %
·        virs 50 gadiem – 36 %
Samērā daudz – 72 % visu aptaujāto ir LR pilsones, 27 % ir nepilsoņu statuss, bet 1 % ir citas valsts pilsonība.
Uz jautājumu, kas traucē iegūt LR pilsonību, tika saņemtas šādas atbildes:
·        varu iztikt bez LR pilsonības - 27 %
·        trūkst iespēju iemācīties latviešu valodu - 21,6 %
·        nav uzņēmības nokārtot formalitātes - 13,5 %
·        neticu, ka spēšu nokārtot eksāmenus - 37,9 %
Ar saziņu, ar valsts valodas prasmi faktiski sākas jebkura integrācija, tāpēc pētījumu grupa interesējās, vai aptaujātās cittautietes vispār iegūst jebkādu informāciju arī latviešu valodā. Noraidoši atbildēja 16,3 % Latgales un 12 % Rīgas reģiona aptaujātās. Ļoti minimālu informāciju iegūst 47 % Latgales un 40 % Rīgas reģiona cittautietes, savukārt dažādu informāciju latviešu valodā nav problēmu iegūt 36,7 % Latgales un 48 % Rīgas reģionā aptaujāto cittautiešu.
Ikdienā sazināties valsts valodā pietiekami labi spēj 24 % Latgales un 41,7 % Rīgas reģiona pārstāves. Ar grūtībām sazinās 42 % Latgales un 56,3 % Rīgas reģiona aptaujātās, bet 34 % Latgales un 2 % Rīgas reģionā intervēto cittautiešu nespēj ikdienā sazināties valsts valodā.
Sekojošie jautājumi ļoti labi atklāj pašu nedzirdīgo cittautiešu vēlmes un ieinteresētības pakāpi integrēties Latvijas sabiedriski politiskajā un kultūras vidē. Politiskajiem notikumiem Latvijā seko līdzi tikai 50,4 % no visām aptaujātajām, bet 44,6 % vairāk interesējas par notikumiem Krievijā, savukārt 5 % - par politiskajiem notikumiem savā izcelsmes valstī. 37 % no visām aptaujātajām nezina, kas ir Jānis Rainis un 29 % nevar pateikt, kas ir Aigars Kalvītis. Tas liecina, ka ļoti lielai daļai aptaujāto trūkst dziļākas intereses par valsti, kurā viņas dzīvo.
Ja var uzskatīt, ka pētījuma mērķgrupa ir vāji integrējusies sabiedrībā, tad neapšaubāmi aiz pašu motivācijas trūkuma. To apliecina arī nepārprotamās atbildes uz tieši uzdotu jautājumu: vai izjūtat ikdienas dzīvē pret sevi citādu attieksmi tikai tāpēc, ka esat cittautiete? Ar „nē” atbildēja 92 % Latgales un 60 % Rīgas reģionā aptaujāto. Ļoti reti citādu attieksmi izjutušas 2 % Latgales un 14 % Rīgas reģionā aptaujātās.
Vēl jāpiezīmē tas, ka par citādu attieksmi savas atšķirīgās nacionalitātes dēļ aptaujātās uzdevušas nenozīmīgus gadījumus: kādu pārpratumu valodas nezināšanas dēļ, kādu sadzīves strīdā nevietā pateiktu vārdu... praktiski gadījumus, kurus nevar uzskatīt par tīšu diskrimināciju. Šie gadījumi atklājās detalizētākas intervijas laikā.
Te var izvirzīt jautājumu: ja nedzirdīgajām cittautietēm ir diezgan sarežģīti integrēties lielajā sabiedrībā un dzīvot līdzi notikumiem valstī, tad kā ir ar integrēšanos vietējā nedzirdīgo sabiedrībā? Kā zināms, katrai nacionalitātei arī zīmju valoda ir atšķirīga, tāpēc tika noskaidrots, ka 38 % Latgales un 28,3 % Rīgas reģionā aptaujāto labprāt apmeklētu speciālus zīmju valodas kursus, lai labāk apgūtu latviešu zīmju valodu. Tas vērtējams kā augsts rādītājs, jo parasti zīmju valoda bez problēmām tiek apgūta praksē, ikdienā.
Tāpat daudzas piedalās Latvijas Nedzirdīgo savienības rīkotajos pasākumos – abos reģionos kopā 70 %. Var droši uzskatīt, ka integrēšanās vietējā nedzirdīgo sabiedrībā nerada nekādas problēmas un notiek daudz intensīvāk.
Kopumā aplūkojot pētījuma rezultātus, var izsecināt šādus problēmpunktus.
1) Ļoti zems izglītības līmenis
2) Profesijas trūkums
3) Vājas latviešu valodas zināšanas, kas traucē apgūt profesiju, un iegūt informāciju par iespējām darba tirgū
4) Vāja motivācija integrēties sabiedriski politiskajā un kultūras vidē
5) Zema motivācija strādāt

 
Pētījumu Latvijas Nedzirdīgo savienība veica sadarbībā ar Humāno iniciatīvu atbalsta fondu (agrākais nosaukums: Atbalsta fonds invalīdu uzņēmējdarbībai) Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansētā projekta "Klusās rokas" ietvaros.

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas