Search form

07.08.2013

Drukāt

Nedzirdīga meitene iejūtas dzirdīgo skolā neierastā veidā

Photo

Kad Sema Vengelsa sāka mācīties Deptfordas (ASV) skolā, viņa uztraucās par to, kā tur iederēsies. Iepriekš viņa bija citā skolā – programmā, kas paredzēta nedzirdīgiem bērniem.


Jaunajā skolā Sema ir vienīgā nedzirdīgā skolniece, tāpēc sākumā raizējās, kā skolotāji un skolēni viņu pieņems,  uztraucās par to, kā  iegūs draugus. Viņai ir tikai nelielas dzirdesspējas (ieoperēts kohleārais implants).
 
Viņa atrada cīņu
 
Sema tagad tur mācās jau trešo gadu (11. klasē – red. piez.). Jau otrajā gadā viņa kļuva par skolas cīņas sporta komandas „Spartieši” rezultātu skaitītāju. Iekļaušanās  komandā ļoti palīdzēja viņai iejusties skolā un jaunajā situācijā.
 
Nedzirdīgo mācību programma, kurā  mācījos, diemžēl beidzās, un mums visiem vajadzēja pāriet uz parastajām skolām,” stāsta meitene. „Es īsti nezināju, ko gribu darīt, kad sāku šeit mācīties. Mana draudzene, kura nesen absolvēja šo skolu, jautāja man, vai es nevēlētos iekļauties brīvās cīņas komandā. Tolaik treneris meklēja kādu papildinājumu, un es nolēmu, ka tas kā kaut kas savādāks būtu jāpamēģina, lai es varētu ātrāk iesaistīties skolas dzīvē, iegūt jaunus draugus un uzzināt vairāk pati par sevi.”
 Sema sāka apgūt sporta veidu, par kuru pirms tam neko nezināja. Viņa pārliecinājās, ka spēj pielāgoties situācijai, kad  jāsazinās ar dzirdīgajiem sportistiem, treneriem un personālu.
 
„Nav viegli būt vienīgajai nedzirdīgajai skolniecei dzirdīgo skolā. Man bija ļoti grūti par sevi kaut ko paskaidrot, jo dzirdesspēja man ir ļoti personiska lieta,” atzīst Sema.
 
 „Personīgi, es mēģināju noskaidrot pati sev, kur jutīšos ērtāk –  dzirdīgo pasaulē, kur man reizēm patīk runāt, vai nedzirdīgo pasaulē, kur sazinos zīmju valodā. Pamazām ieguvu draugus, kuri teica, ka mana balss ir brīnišķīga, un tas radīja motivāciju, lai  darītu vēl labākas lietas. Tā ieguvu pārliecību par savu varēšanu.”
 
Sporta komandas treneris Džo Holivuds izdomāja, ka rezultātu skaitīšana varētu būtu tieši tas, kas Semai  piemērots:  „Es viņu ņēmu savā gādībā, iesaistīju  cīņas sportā. Tagad viņa ir arī lauka hokeja rezultātu skaitītāja, tomēr ar katru rudeni Semai cīņa patīk arvien vairāk. Viņai ir draugi citu rezultātu skaitītāju un cīkstoņu vidū. Sema man vienmēr uzdod daudz jautājumu par cīņu, bet, manuprāt, viņa man ir iemācījusi vēl vairāk  nekā es viņai.”
 
Sema piekrīt,  ka cīņas sportu viņai vieglāk apgūt un tam  viegli sekot, jo tas ir acīm uztverama – īpaši tas veids, kā tiesnesis ziņo, ka cīkstonis gūst punktus.
 
„Godīgi sakot,  ļoti baidījos, ka nesapratīšu tiesnesi. Taču, kad redzēju viņa zīmes, man bija viss skaidrs. Esmu tāds cilvēks, kas visu ļoti uztver ar redzi, un es varēju saprast, ko tiesnesis man saka. Tāpēc man ir viegli veikt skaitīšanu,” stāsta meitene.
 
Lieliska savā amatā
 
Meitenes tulks Patija Fīlipsa jau sākumā domāja, ka šajā lomā Sema būs lieliska. „No paša sākuma domāju, ka tas ir brīnišķīgi. Jutu, ka Sema šādi varētu iesaistīties skolas dzīvē,” stāsta tulks. „Būt vienīgajai nedzirdīgajai skolniecei ir grūti, bet treneris Džo viņu sagaidīja atplestām rokām un ļoti daudz palīdzēja. Arī citi tiesneši ir ļoti atvērti un brīnišķīgi. Tas ir  acīm uztverams sporta veids, un tagad Sema to labi pārzina. Dažreiz viņa jau pieraksta rezultātu, pirms tiesnesis par to signalizē – viņa zina, kāds būs iznākums.”
 
Sema Vengelsa bija uzmanības centrā, kad cīņa starp Deptfordas un Pitmenas skolām noslēdzās neizšķirti un, lai noskaidrotu uzvarētāju, nācās skatīt papildu kritērijus, pēc kuriem uzvarēja „Spartieši”. „Es biju ļoti uztraukusies,” saka S. Vengelsa. „Zināju, cik tas svarīgi. Jutos atvieglota, ka otram  skaitītājam bija tāds pats rezultāts – tātad   es neesmu pieļāvusi kļūdas. Šī skaitīšana ir ļoti nervoza, jo tas jādara precīzi un jābūt drošam, ka viss ir pareizi. No tā atkarīgi  skolas komandas panākumi.” Viņa  ļoti izbauda šo sporta veidu un apzinās savu lomu tajā.
 
„Es vēlētos, kaut varētu to darīt vienmēr,” atzīst Vengelsa. „Kad  nodošu šo amatu tālāk, tas  būs priecīgs, bet vienlaikus arī skumjš brīdis. Kad es šeit ierados, man nebija ne jausmas par cīņu. Esmu apguvusi šo sporta veidu. Tā ir savāda pasaule, un es to mīlu!”
 
 
Sagatavoja: laikraksts „Kopsolī”

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas