Search form

11.03.2014

Drukāt

Indijā: Tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti pieprasa vienlīdzīgas tiesības

Photo

Tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti protestēja Indijas galvaspilsētā Deli, pieprasot parlamentam pieņemt ilgi gadītos tiesību aktus, kas dotu vienlīdzīgas tiesības, tajā skaitā arī uz darbu un izglītību.


Cilvēki ar dažādiem garīgās un fiziskās veselības traucējumiem pulcējās pie lielās valsts parlamenta, lai atbalstītu likuma ātrāku pieņemšanu, kas izstrādāti 40 līdz 90 miljonu valsts invalīdu interesēs. Invalīdi  Indijā jau izsenis bijuši visvairāk izstumtā un negatīvi apzīmogotā cilvēku grupa.
 
Prasa , nevis  lūdz žēlastības dāvanas
 „Šo likumprojektu mēs esam gaidījuši kopš neatkarības izcīnīšanas, laikam daži no mums pat ilgāk,” uzsver Indijas Nedzirdīgo asociācijas prezidents Zorins Singhs. Viņš atgādina, ka Indijā pašlaik dzīvo aptuveni 18 miljoni nedzirdīgo. „Sagatavotais likums var izmainīt pilnīgi visu, kas saistīts ar nedzirdīgo dzīvi,” viņš stāsta ziņu aģentūras AFP žurnālistiem, stāvot pie Indijas vārtiem laikā, kad pūlis skaļi protestē, turot rokās plakātus ar uzrakstiem „Mēs vēlamies savas tiesības, nevis žēlastības dāvanas”.
Viena no Indijas politiskajiem līderiem Sonja Gandija ir apņēmusies panākt likumprojekta tālāku virzību jau tuvākajā laikā valsts parlamenta sēdē, lai likumus varētu pieņemt pirms viņas vadītā Kongresa partija šī gada maijā dodas uz kārtējām vispārējām vēlēšanām. Tomēr tā virzība cauri haotisko un slikti funkcionējošo valsts parlamenta gaiteņiem ir diezgan neskaidra. Likumprojekts ir viens no 126, kas iesniegti izskatīšanai parlamenta 16 dienu garajā februāra sesijā.
 
Tiesības uz atbilstošu izglītību
Kā svarīgāko šajā likumprojektā Singhs īpaši izceļ tiesības uz atbilstošu izglītību. Ja tiktu pieņemts jaunais likums, tas garantētu, ka nedzirdīgie skolēni varētu mācīties skolās, kur ar viņiem strādātu speciāli apmācīti skolotāji, kuri spētu ņemt vērā viņu īpašās vajadzības. balstīts uz ANO Konvencijas balstīts uz ANO Konvencijas:
„Būtībā skolā es neko neiemācījos. Skolā, kurā mācījos, nebija skolotāju, kas mācētu strādāt ar nedzirdīgiem skolēniem, un mums nebija nekādu iespēju izvēlēties citu skolu. Viņi vienkārši mēģināja piespiest mani runāt, pat neraugoties uz to, ka viņi zināja par manu nedzirdību.”
 
Grib atrast darbu
Jāatzīst, ka vairākas invalīdu grupas ir bijušas pret jauno likumprojektu, jo tas aizstātu to, kas pieņemts 1995. gadā. Viņi uzskata, ka jaunais projekts dažās jomās ir vājāks par iepriekšējo, piemēram, likums neatzīst par invalīdiem cilvēkus ar psihiski sociālās uzvedības traucējumiem. Tomēr Muhameds Umars, kurš trīs gadu vecumā pārcietis bērnu trieku un tagad pārvietojas uz kruķiem, saka, ka likumprojekts paplašinātu invalīdu izredzes atrast darbu. „Mēs esam izstumti no sabiedrības, cilvēki negrib mums dot darbu. Pat ģimenes locekļi uzskata mūs par slogu, it īpaši to var novērot lauku rajonos,” stāsta Umars no Utarpradēšas štata.
 
Balstās uz ANO Konvenciju
Likumprojekts  balstīts uz ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām pamatprincipiem. Viens no svarīgākajiem noteikumiem būtu prasība daļu no darbavietām sabiedriskajā sektorā ar īpašas kvotas palīdzību palielināt no trīs līdz pieciem procentiem,  rezervējot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Likums arī uzliktu par pienākumu privātajiem uzņēmumiem radīt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pieejamu vidi. Pieejama vide būtu jānodrošina gan darbinieku, gan klientu ērtībām.
Pasaules Bankas 2007. gadā veiktajā pētījumā noskaidrots, ka cilvēki ar invaliditāti bija starp visvairāk atstumtajiem Indijas sabiedrībā. Turklāt 50 procenti no aptaujātajiem uzskatīja invaliditāti par „Dieva sodu”.
 
 
Sagatavoja: LNS Informācijas nodaļa

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas