Search form

10.01.2011

Drukāt

Diskriminē nedzirdīgo policijas darbinieku: viņš rosinājis mainīt likumu un vērsies tiesā

Photo

Piecus gadus atpakaļ Bils Furmans (ASV) vēlējies piedalīties apmācības kursā, lai veidotu karjeru un kļūtu par valsts pilnvarotu municipālās policijas virsnieku. Viņš jutās šokēts, uzzinot, ka nedrīkst to darīt tāpēc, ka lieto dzirdes aparātu. Šobrīd Furmans strādā par šerifa vietnieku, un nu jau piecus mēnešus cīnās ar valsts policiju, apsūdzot to viņa diskriminācijā.


„Ir interesanti noraudzīties uz to, cik daudziem cilvēkiem ir brilles, un tas skaitās pieņemami un pašsaprotami. Ar ko gan atšķiras dzirdes aparāti?” Bils Furmans pauž savu neizpratni. „Jau bērnībā saskāros ar cilvēku noraidošo attieksmi, jo biju vienīgais bērns gan rajonā, gan skolā, kuram bija dzirdes aparāts. Man bieži vien nācās pierādīt savas spējas spēlēt futbolu vai nodarboties ar citiem sporta veidiem.”

Lai kļūtu par municipālās policijas virsnieku,  jānokārto tā saucamais „čukstu” uzdevums, kur jāspēj sadzirdēt teiktais 15 pēdu attālumā. Kā izrādās, šis uzdevums jāveic bez palīgierīcēm, tātad – arī bez dzirdes aparāta. Savā šībrīža amatā Furmans kārtojis līdzīgu testu, taču bez šī „čukstu” testa un dzirdes aparāta aizlieguma.
 
Visu šo laiku Bils strādājis par autostāvvietu un dzīvnieku kontroles inspektoru, gaidot labākas karjeras iespējas. Viņa bijušais priekšnieks stāsta: „Es nebiju pārsteigts, jo zinu, kādas ir prasības, lai nokārotu šo testu. Taču esmu vīlies, ka Bilam nebija iespējas iziet apmācības. Esmu bijis viņa darba devējs trīs gadu garumā, un ne reizi Bils nav nokavējis kādu telefona zvanu tāpēc, ka nebūtu to dzirdējis.”
 
Bila nedzirdība tika konstatēta pēc kāda nelaimes gadījuma. Kad viņš vēl bija bērns, viņam iekoda suns un nokoda daļu ārējās auss. Lai būtu droši, ka viss ir kārtībā, ārsts veica dzirdes pārbaudi. Ausi izdevās piešūt, taču rēta vēl aizvien saglabājusies. „Mana māte iepriekš domāja, ka esmu ar garīgās attīstības traucējumiem, tādēļ ka  man bija mazs vārdu krājums. Taču pēc šī negadījuma noskaidrojās, ka es vienkārši nedzirdu.”
 
Pēc koledžas beigšanas Bils vairākkārt centās pieteikties darbā municipālās policijas departamentā, taču tika noraidīts. Lai spētu apmaksāt rēķinus, viņam nācās strādāt gadījuma darbus. Beigu beigās strādājis valsts iestādē ar riska grupas jauniešiem, izglītojot tos un sagatavojot darba tirgum. „Es nepārtraukti stāstu saviem studentiem, kā motivēt sevi, ko darīt dzīvē. Ik reizi saku, ka katram ir jābūt savam sapnim. Pirms sešiem gadiem kāds no maniem studentiem pavaicāja man, kāpēc neesmu piepildījis savu bērnības sapni –  kļūt par policistu?! Es tad tiešām apmulsu. ”
 
Lai kļūtu par policijas virsnieku, jānokārto gan fiziskais, gan psiholoģiskais tests, un tikai pēc tam var stāties darbā policijā. Četrus  gadus atpakaļ Furmans nokārtojis fizisko pārbaudījumu, ieskaitot arī „čukstu” uzdevumu. Taču ārsts pārbaudījuma laikā veicis piezīmi, ka ieskaite nokārtota, lietojot dzirdes aparātu.
Mansfīldas universitātē, kurā Bils plānojis apmeklēt apmācības, izrādījis: lai piedalītos nodarbībās, „čukstu” uzdevums jāveic atkārtoti un bez dzirdes aparāta.
 
Furmans palīdzējis izstrādāt likumprojektu, ar kuru centies panākt, lai, kārtojot testu, tiem, kam tas nepieciešams, būtu atļauts lietot dzirdes aparātu tāpat,  kā cilvēki ar redzes traucējumiem lieto brilles. Ar šo likumprojektu 2009. gadā tika iepazīstināti likumdevēji. 
Bils cerēja, ka, gaidot uz likumprojekta apstiprināšanu, viņš varēs iziet apmācību teorētisko daļu, taču – nē, viņš pat netika ielaists mācību telpā. Pēc šī starpgadījuma Bils izlēma iesniegt prasību tiesā.
„Es nevaru pilnībā apgalvot, ka bez dzirdes aparāta neko nedzirdētu, taču ja pasniedzējs atrodas 30 pēdu attālumā, tas būtu ļoti grūti izdarāms. Tas ir tāpat kā studentam ,kurš ikdienā lieto brilles likt tās novilkt un mācīties bez tām. ”
 
Bilam vienmēr līdzi ir rezerves baterijas dzirdes aparātam, nekad nav gadījies, ka dežūras laikā viņa aparāts pārstātu funkcionēt. Lai gan Furmanam nepieciešams aparāts tikai vienai ausij, viņš ikdienā lieto divus, lai balansētu skaņu.
 
Pašreizējais Furmana priekšnieks, šerifs Denijs Naus stāsta: „Es pats veicu šādu „dzirdes pārbaudi”. Pieliku mutei priekšā roku, aizgriezos un sarunājos ar Bilu. Manuprāt, par šo dzirdes aparātu lietošanu ir sacelta pārāk liela brēka. ””
 
Valsts policijas komunikāciju daļas vadītājs Džeks Levis no komentāriem atturas, pamatojot to ar nepabeigtu tiesas procesu. 
„Dzīve ir izacinājums, bet es neatmetīšu ar roku tikai tāpēc, ka man ir dzirdes aparāts vai dzirdes problēmas. Man ir jāpierdāda, ka es varu,” saka Bils Furmans.
 
No interneta materiāliem tulkojusi: Laura Reisele

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas