15.12.2010
Mērķis – panākt vienlīdzību izglītībā un nodarbinātībā
Nedzirdīgā Sabīna Englande: musulmane, feministe, panks un rakstniece
Sabīna Englande ir rakstniece, filmu veidotāja un mīma māksliniece. Dzimusi Anglijā, pašlaik dzīvo ASV. Viņas vecāki savlaik imigrējuši no Indijas uz Lielbritāniju. Divu gadu vecumā Sabīna zaudējusi dzirdi, bet tas viņai nav traucējis kļūt par jau pazīstamu rakstnieci.
Viņas agrīnais darbs „Esot nedzirdīgam” (Being Deaf) publicēts 1995. gadā, kas rakstīts dzejas izteiksmes formā.. 21 gada vecumā uzrakstījusi lugu „Aziātu panku šahs, grieķu lūzeri un nūģi”. 2009. gadā viņas luga „Kā dzima izvarotājs” uzvesta Tristana Beitsa teātrī. Sabīna pati veido komēdiju seriālu „Vilmas Sabīnas šovs”, kuru regulāri ievieto interneta portālā Youtube.
Šogad Sabīna uzsākusi savu pirmo filmu projektu, kas būs viņas debija filmu režijā. Jūsu uzmanībai viņas atbildes uz žurnālista jautājumiem!
Visos tavos darbos visai bieži parādās feminisma – sieviešu līdztiesības ideja. Kāpēc tev tas tik svarīgi?
Sievietes sastāda pusi no pasaules populācijas, tomēr tik bieži sastopama agresīva, vardarbīga izturēšanās pret sievietēm, viņu nīšana, pazemošana. Cilvēki neapzinās, ka visniecīgākais joks var radīt naidu pret sievietēm un būt aizvainojošs. Daudzas sievietes cieš no tā visa gan sabiedrībā, gan ģimenē. Dzimuma diskriminācijai nav izteiktu rasu vai kultūras atšķirību.
Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur viss, kas saistīts ar sievietēm un viņu vienlīdzīgām tiesībām tiek nemitīgi pārkāpts, izsmiets un noniecināts.
Vai esat pamanījuši, ka vienmēr, kad sievietes tiek salīdzinātas ar vīriešiem, tad tas ir it kā goda kompliments?
Esmu lepna, ka esmu sieviete, esmu lepna, ka spēju cīnīties par viņu tiesībām un izmantot šo tēmu savos darbs neskaitāmas reizes.
Pastāsti par lugu „Kā dzima izvarotājs”, kas tika uzvestā Londonā!
Luga ir par indiešu musulmaņu sievieti, kuru nolaupījis baltās rases izvarotājs. Viņš viņu tur gūstā divus gadus un izvaro to katru dienu. Beigu beigās viņa sadūšojas, nogalina savu spīdzinātāju un aizbēg. Taču sieviete izrādās stāvoklī un iznēsā bērnu.
Pēc 14 gadiem viņa ārstējas psihiatriskajā klīnikā no garīgas traumas. Toties viņas meita lepojas ar faktu, ka viņas tēvs ir izvarotājs. Meitene ienīst savu māti, bieži kliedz uz to un velta mātei aizskarošas piezīmes.
Lugā runā par situāciju, ka ir tādas sievietes, kas ienīst citas sievietes, kas sekmē sabiedrības naidu, vairo savā starpā nīšanu, atsvešinātību, vientulību un dusmas.
Darbs tapa, iedvesmojoties no grieķu lugām.
Mans mērķis bija panākt, lai sievietes justos neērti, atsvešināti, lai izjustu sāpes un dusmas pašas uz sevi.
Kā skatītāji uz to reaģēja?
Pirmizrādē pārsvarā bija amerikāņu skatītāji. Neviens no tiem neaplaudēja. Nākamajā izrādē pārsvarā bija briti, viņi bija sajūsmā. Zālē valdīja vētraini applausi. Katru reizi skatītāju reakcija ir citādāka.
Vai tas, ka esi nedzirdīga, iespaido tavus darbus?
Kā nedzirdīgs bērns, kurš aug dzirdīgo, „balto” cilvēku vidū, vienmēr jutos ļoti dusmīga, atsvešināta, vientuļa un izstumta.
Šīs sajūtas pamudināja mani lasīt grāmatas, skatīties filmas, radīt lugas. Tā bija mana „mākslas apsēstība”, kuras dēļ esmu kļuvusi par rakstnieci, režisori un video veidotāju.
Kādi šobrīd ir tavi lielākie izaicinājumi kā nedzirdīgai musulmaņu sieviešu tiesību aizstāvei?
Kad uzsāku lugu rakstīšanu, neviens negribēja tās uzvest, jo manos darbos bija maz „baltādaino” varoņu. Ir redzams, ka visi ir ieinteresēti producēt „baltās” lugas, taču neviens, protams, to nepasaka acīs. Taču tas ir acīmredzams. Šobrīd to vairs nepārdzīvoju. Veidoju savus darbus un ievietoju tos internetā. Ceru, ka nākotnē man pietiks naudas un iedvesmas, lai uzvestu kādu no savām lugām Ņujorkā.
Visi, kas kritizē islāmu, ieskaitot musulmaņus, kurina naidu. Kādas ir tavas domas?
Musulmaņiem pašiem vajadzētu vairāk kritizēt islamu. Taču tas attiecināms uz jebkuru organizēto reliģiju. Bailes no islama taču patiesībā ir bailes no musulmaņu grupām.
Tu esi dzimusi Anglijā un tagad dzīvo ASV. Kāda, tavuprāt, ir atšķirības (ja tāda ir), kā sabiedrība uztver tavus darbus dažādās valstīs?
Amerikāņi mazāk reaģē uz maniem darbiem, jo tiem ir eiropeiska ievirze.Un likumsakarīgi, ka eiropieši tos izprot labāk, tāpēc, ka man vairāk veicas Eiropā.
Tu esi uzņēmusi filmu „Kāzu nakts”, pastāsti par to!
Šis ir skumjš stāsts, kuram iedvesmojos, dzirdot reālus austrumu sieviešu dzīves stāstus par šādām laulībām. Daudzi musulmaņu vīrieši rietumu pasaulē iedomājas, ka indiešu-pakistāniešu sievietes ir viegli pakļaujamas. Kad tās izrādās stipras un neatkarīgas, viņi ir ļoti pārsteigti un šokēti.
Filma „Kāzu nakts” ir mūsdienīga drāma, kas stāsta par feminismu, seksu un organizētām laulībām. Filma nonāks uz ekrāna 2011. gadā.
Tu esi radījusi vairākus video materiālus par sieviešu līdztiesību – kāds ir to mērķis?
Man patiešām patīk veidot video un dzīvesstāstus. Ja jūtu, ka mani darbi liek kādam kaut vai pasmaidīt vai rosina domāt, tad savu darbu kā māksliniece esmu padarījusi labi un tas man sagādā prieku!
Sabīnai Englandei ir sava mājaslapa: www.sabinaengland.com
Pēc interneta materiāliem sagatavojusi: Laura Reisele
