Search form

19.10.2007

Drukāt

17.10.2007. Ziņu lapa Nr.5

Intervija ar projekta aktivitātes „Korporatīvais mārketings”  darbinieci Tatjanu Osternovu  Pastāsti, lūdzu, kādi ir tavi pienākumi šajā projektā! Esmu tehniskā darbiniece. Man jāizst...


Intervija ar projekta aktivitātes „Korporatīvais mārketings”  darbinieci Tatjanu Osternovu 
tatjana Osetrova
 Pastāsti, lūdzu, kādi ir tavi pienākumi šajā projektā!
Esmu tehniskā darbiniece. Man jāizstrādā divu kompaktdisku noformējums –  diska virsmas dizaina makets, kā arī jāveic pati ierakstīšana diskos. Diskam par darba tiesiskajām attiecībām man jāveic videomontāža un konvertēšana DVD. Jāsagatavo  arī otrs disks «Uzņēmējdarbības pamati». Bez tam man jāizstrādā maketi divām grāmatām «Korporatīvais mārketings» un «Uzņēmēj-darbības pamati», kā arī jāveic teksta maketēšana un jāizveido vāka dizains. Darba  daudz, un tas ir ļoti atbildīgs. Vismaz es to tā uztveru.
Vai šī atbildības nasta nenospieda? Vai juties pārliecināta par savām zināšanām un prasmi paveikt visus šos sarežģītos darbus?
Jā, tagad esmu pārliecināta un jūtos zinoša, bet sākumā  ļoti šaubījos un nebiju droša, ka varu to visu uzņemties. Taču Ivars Kalniņš, kurš ir šo projekta aktivitāšu vadītājs, mani iedrošināja, lai uzņemos, ka es to varu, un, ja kaut ko nesapratīšu, tad to  apgūšu darba procesā. Piekrītu viņa vārdiem: «Kas neriskē, tas nevinnē.» Četrus mēnešus mācījos kursos kopā ar dzirdīgajiem par grafikas dizaineri – mākslinieci,  vēl četrus mēnešus par web – dizaineri. Tomēr tas bija sen –  pirms četriem gadiem.
Bet darbam ar videomontāžu nebija pieredze. Nācās atsvaidzināt zināšanas pašmācības ceļā: daudz eksperimentēju, šo to  iemācīja draugi no citām valstīm. Internetā apmainījāmies failiem, programmām, iespējas ir milzīgas, tikai jācenšas tās izmantot un jādara!
Vēlos izteikt sirsnīgu paldies maniem ārzemju padomniekiem Fabio un Patrikam, kuri nežēloja savu laiku, veltījot man savu laiku un daloties pieredzē datorlietās. Tādi cilvēki ir retums!  Paldies arī projekta uzraudzības koordinatorei Kristīnei Janševskai kā «skolotājai» par darbu pie labojumiem līdz sīkumiem, lai viss būtu pareizi un precīzi.  
 Kā tu varēji apvienot šos darbus projektā ar savu pamatdarbu? 
 Nu jā, man pašai gandrīz nebija brīva laika, vajadzēja strādāt pa vakariem, arī brīvdienās. Galu galā nenožēloju, jo man šis darbs patīk, ir tikai  daži mīnusi: sākumā darba tikpat kā nebija, gaidīju, kad dos materiālus, taču vēlāk nāca visi materiāli uzreiz, vienā laikā. Gribējās bez steigas kārtīgi un labāk paveikt visus darbus pēc kārtas, bet tie sakrita virsū visi reizē, un vajadzēja pat strādāt pa naktīm, lai paspētu. Bija jāseko darba aktivitāšu grafikam, lai paspētu pabeigt šos darbus laikā un aizbraukt arī uz nozīmīgo pasākumu –  Pasaules Nedzirdīgo federācijas kongresu Madridē, Spānijā , lai satiktos ar nedzirdīgajiem no visām pasaules malām.
Kādi ir tavi secinājumi par darbu šajā projektā? Vai atkal uzņemtos kaut ko līdzīgu citos projektos, ja tev piedāvātu?
Ja man kaut ko līdzīgu piedāvātu kādā projektā, noteikti gribētu, lai paaicina mani un citus uz kopīgām pārrunām un plānošanu, tad es varētu apmēram pateikt, cik ilgā laikā  varētu paveikt man uzticētos projekta darbus, piemēram, grāmatas vāka dizainu es labāk veidotu pēc tekstu maketēšanas un video-montāžas nevis pirms tam. Ir vispirms jāiepazīstas ar  grāmatas saturu, tad prātā ienāk idejas atbilstošam dizainam. Teiksim, piemēram, tu aizbrauc ekskursijā, pēc tam raksti sacerējumu par ekskursiju, nevis otrādi. Tas pats ir ar dizainu. Un vēl gribu pateikt, ka noteikti savlaicīgi jāpasūta un jāiegādājas arī  programmas dizaina veidošanai.
Bet vispār man  prieks, ka paveicu visus  uzticētos projekta darbus!
Kā tev šķiet, vai nedzirdīgie izmantos šos materiālus, kuru tapšanā arī tu esi pielikusi savu darbu — kompaktdiskus un grāmatas?
Es izpildu tikai savus darba pienākumus projektā, man grūti spriest par visu kopumā. Bet varu izteikt savas domas:  labi zināms, ka daudziem nedzirdīgajiem ne īpaši patīk lasīt grāmatas, viņi dod priekšroku labāk apgūt zināšanas vizuālajā veidā, tāpēc grāmatas vietā DVD nāks par labu, turklāt pēc tā noskatīšanās viņi attiecīgos materiālus  lasīs arī grāmatās. Tas ir labs pamudinājums, manuprāt.
Kāda bija šī projekta nozīme tavā pašas dzīvē? Ko tas tev deva? Vai bija arī kādi zaudējumi?
Protams, mani visvairāk interesē darbs pie datora –  no A līdz Z. Man kā tehniskajai darbiniecei ļoti patika šis darbs. Jāatzīst, ka tas ir viens no visinteresantākajiem darbiem, kādu esmu darījusi pēdējā laikā. Tas deva man lielu pieredzi, strādājot pie video montāžas un maketēšanas. Nenoliedzu, ka man prātā ir visādas idejas un fantāzijas, bet diemžēl trūkst vēl dažādu papildus zināšanu, piemēram, programmēšanā, filmu animācijā, projektēšanā utt.
Pasaulē ir daudz nedzirdīgo, kuri prot šā-dus darbus –  kāpēc gan ne arī es? Es varu!
Tātad tev ir konkrēti nākotnes nodomi?
Man ir milzīga vēlēšana studēt tālāk, lai kļūtu par profesionāli ar diplomu. Noteikti jāatrod šī iespēja un finansiāls atbalsts vai nu dzimtenē, vai ārvalstīs – man vienalga, bet galvenais ir studēt un attīstīties, jo es nebaidos jaunu pārmaiņu dzīvē.  Tā īsti dzīvot nozīmē –  mācīties visu mūžu.
Nobeigumā vēlos pateikt visiem, kas bija iesaistīti šajā projektā, paldies par  man dāvāto uzticību un jauko sadarbību, realizējot kopā šo projektu «Darbs klusumā».

Darbs  projektā: uzticēšanās  skola
Aivis Kārkliņš
Strādāju projektā «Darbs klusumā» no 2007. gada aprīļa mēneša.
Projekta sākuma fāzē galvenokārt nācās lasīt lekcijas. Uz konsultācijām cilvēki sāka pieteikties ļoti nedroši, maz un pakāpeniski. Lekcijas tika orientētas uz biznesa psiholoģiju. Pārsvarā tās notika dialoga formā, lai varētu pārliecināties, cik tās saprotamas klausītājiem.
Aivis Kārkliņš
Mana pieredze lekcijās 
Darbs notika ar nedzirdīgo zīmju valodas tulka palīdzību. Auditorijas skaitliskais sastāvs bija mainīgs: no 5 līdz 15 cilvēkiem. Strā-dājot ar šiem cilvēkiem, lekcijās bija interesanti pavērot nedzirdīgu cilvēku uztveres ies-pējas. Daudzi no klasiskās psiholoģijas terminiem bija grūti izskaidrojami zīmju valodā – tas sagādāja zināmas problēmas, jo nācās aizstāt šādus vārdus ar vienkāršākiem saru-nu valodas vārdiem. Protams, arī tulkam tas sagādāja nelielas grūtības, jo manis pateikto vajadzēja pārveidot tā, lai nedzirdīgie cilvēki saprastu domu.
Līdz ar to vairāk lietoju uzskatāmus pie-mērus, kuri parāda konkrēto praktisko situāciju.
Strādājot ar nedzirdīgiem cilvēkiem, ir no-vērojama viena ļoti pozitīva iezīme – viņu dzī-vā reakcija, no kuras ļoti labi var saprast, vai auditorija ir uztvērusi un sapratusi to, ko es vēlos teikt. Gatavojot lekciju tēmas, nācās vairāk padomāt par kontroljautājumiem, kas atklātu: ir saprasts materiāls vai nē.
Liela nozīme tulka darbam
Konsultanta darbs bija nedaudz sarežģītāks, jo vairāk nācās paļauties uz tulkošanu. Daudzi konsultācijās lietotie jūtu ap-zīmējumi ir saprotami zīmju valodā, bet precīzi pārtulkot tos vārdos  grūti. Tāpēc bieži lūdzu, lai cilvēks atstāsta praktisko situāciju, kurā izpaužas šie konkrētie pārdzīvojumi  un jūtas. Tas paildzināja konsultāciju laiku.
Kas attiecas uz klientu psiholoģiskajām problēmām, ar kurām nācās saskarties, — nav lielas atšķirības no dzirdīgiem cilvēkiem. Varbūt kopumā ir lielākas problēmas ar pašvērtējumu, jo nedzirdīgie cilvēki  vairāk it kā «ierāvušies sevī». Ilgāks laiks bija ne-pieciešams, lai nodibinātu kontaktu un iegūtu klienta uzticību.
Vai var uzticēties?
Runājot par uzticēšanos – problēmas rada arī tulka klātesamība konsultācijā. Šī problēma ir raksturīga nedzirdīgo videi, jo viņi cits citu pazīst, cits par citu daudz zina un gribētu uzzināt vēl vairāk.
Kā jau visās noslēgtās sociālajās grupās, arī nedzirdīgo vidē ir plašs neformālās komunikācijas tīkls. Baidoties no tā, ka tulks varētu arī nesaglabāt tikai psihologam stāstāmos personiskos noslēpumus, daudziem klientiem bija grūtības ar uzticēšanos.
Klienti minēja, ka kādreiz ir nācies pie-redzēt tulku ētikas pārkāpumus, un konfidenciāla informācija «uzlabotā versijā» ir no-nākusi pie citiem. Nedzirdīgo zīmju valodas tulku nav daudz, un viņus zina visi nedzirdīgie. Šāda negatīva pieredze ir nopietns šķērslis konsultācijās.
Tomēr tulks, kurš darbojās konsultācijās kopā ar mani, bija iemantojis klientu uzticību, un līdz ar to bija vieglāk strādāt.
Interesanta pieredze bija darbā ar vājdzirdīgiem cilvēkiem. Viņiem piemīt fantastiska spēja nolasīt teikto no lūpām, tāpēc   tulka klātbūtne konsultācijās nav nepieciešama. Šādās konsultācijās bija vairāk jāprasa klientam piemēri, lai pārliecinātos, vai ir pareizi saprasta informācija.
Bailes no atbildības
Kopumā galvenie jautājumi konsultācijās ir saistīti ar bailēm uzņemties atbildību par savu rīcību kontaktos ar dzirdīgiem cilvēkiem. Klasiskais jautājums,  kā rīkoties tādā vai citādā situācijā, ir aktuāls arī dzirdīgiem cilvēkiem.
Pārpratumos bieži tiek vainota otra puse, jo «viņš nevēlējās saprast» vai «tīšām pārprata». Tieši komunikācijas trūkums ir galvenais pārpratumu iemesls. Tādas ir nedzirdīgo cilvēku saskarsmes īpatnības, kuras noteikti  jāpēta dziļāk.
Vai dzirdīgais sapratīs?
Šajā projektā parādījās tendence, ka problēmas komunikācijā bieži tika balstītas uz faktu, ka dzirdīgais nedzirdīgo nesapratīs. Un tādēļ nemaz nav vērts mēģināt ko teikt. Nedzirdīgie baidās meklēt iespējas kontaktēties ar dzirdīgajiem kaut vai ar tulka pa-līdzību. Viņi labāk samierinās ar esošo problēmu nekā meklē iespējas to risināt. Arī šajā faktā slēpjas iepriekšējās pieredzes lielā nozīme. Var gadīties, ka pirmajā mēģinājumā ir sajusta negatīva attieksme vai no-raidījums, tāpēc zudusi vēlēšanās mēģināt atkal.
Šī problēma ir saistīta arī ar dzirdīgo cilvēku attieksmi pret nedzirdīgajiem, bet tā jau ir cita saruna.
Mana pārliecība
Šajā projektā  pārliecinājos, ka  iespējams atrisināt komunikācijas problēmas, ja ir vēlēšanās. Viss ir atkarīgs no pārliecības par savu vēlmi un mērķiem. Ceru, ka nedzirdīgie cilvēki kļūs uzņēmīgāki un izmantos visas iespējas komunicēt ar dzirdīgajiem. Atliek cerēt, ka arī dzirdīgo cilvēku iecietība un pretim-nākšana pret nedzirdīgajiem pieaugs. Nav iespējams sadarboties, ja katrs dzīvo, noslēdzies savā «pasaulē».
 
Grāmatas un diski
Ivars Kalniņš
Grāmata «Korporatīvais mārketings» ir sagatavota vieglā, nedzirdīgiem saprotamā valodā un reizē koncentrētā veidā. Šī grāmata katram lasītājam dod iespēju iepazīties ar uzņēmējdarbības noslēpumiem.
Rokasgrāmata plus disks
Sagatavota arī rokasgrāmata, kurā  sakopoti visu lektoru materiāli. Ar tiem varēs iepazīties ne tikai dalībnieki, kuri apmeklēja kursus, bet arī citi ieinteresētie nedzirdīgie cilvēki. Rokasgrāmatai  pievienots disks ar lektoru stāstītām anotācijām zīmju valodā.
Diskā – par tiesībām
 Lai nedzirdīgie būtu informēti par diskriminācijas nozīmi un tās veidiem, piemēriem un gadījumiem, tika sagatavots disks, kura saturs veidots dialoga formā zīmju valodā. Šajā diskā ir sniegts ieskats diskriminācijas jēdziena būtībā, aplūkoti arī piemēri.  Varēs uzzināt arī par diskriminācijas gadījumiem pret nedzirdīgajiem citās valstīs.
Projekta realizācijas laikā bija laba sadarbība ar Tatjanu Osetrovu, kura veica grāmatas maketa un vāka dizaina sagatavošanu, filmēšanas materiālu montāžu un disku dizainu.
 

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas