Koncerta programmu šogad kuplināja arī mūsu „Rītausmas” dejotāji Laura Klāsupa, Madara Indriksone, Anastasija Burceva, Elīna Atraszko, Sergejs Soklakovs, Aleksandrs Altuhovs, Mārtiņš Lange un Sergejs Golubevs ar diviem dzīvespriecīgiem un krāsainiem priekšnesumiem – deju „Sniega bumbas” un kustību priekšnesumu „Lai tik snieg!”.

 

 

Pirmais lielais mākslinieku kopmēģinājums notika 6. decembrī Liepājā, kur tās pašas dienas vakarā pl. 17 Liepājas Latviešu biedrības namā notika ģenerālmēģinājums ar skatītājiem. Pateicoties Liepājas domes atbalstam, skaisto koncertu bez maksas varēja apmeklēt ikviens liepājnieks. Aizkustinošos, nereti smeldzīgos koncerta priekšnesumus jauki papildināja „Rītausmas” dejotāju dzīvesprieks. Mūsu jauniešu optimistisko, dzīvo tēlojumu un izkoptos dejas soļus skatītāji uzņēma ļoti atsaucīgi un abos priekšnesumos sāka aplaudēt uzreiz, līdzko sarkanbalti ģērbtie, košie dejotāji parādījās uz skatuves. Žēl, ka dažādu pārpratumu dēļ skatītāju rindās neredzējām nevienu Liepājas nedzirdīgo...

 

 

Pēc uzstāšanās Rītausmas grupa nofotografējās kopā ar Nikolaju Puzikovu un Tatjanu Larionovu, ar kuriem kopā tika izpildīts rokenrols „Sniega bumbas”.

 

Deja „Sniega bumbas” un kustību priekšnesums „Lai tik snieg!” ir jauni priekšnesumi, ko skolotājas Dana Kalpiņa – Geida un Marika Antonova sagatavoja īsā laikā speciāli šim pasākumam. Vairāk stāsta Dana: „Mēs jau vairākkārt esam piedalījušies „Nāc līdzās” rīkotajos pasākumos, taču pāris reizes gadījies tā, ka ar aktīvajiem priekšnesumiem, ar kuriem esam startējuši un ieguvuši augstāko novērtējumu, nevaram piedalīties Ziemassvētku koncertā, jo tie nav bijuši piemēroti izpildīšanai, piemēram, pagājušajā gadā Doma baznīcā, kur koncerts bija garīgā noskaņā. Atlases kārtās laureātu titulu ieguvām ar citiem priekšnesumiem – vasarīgiem un ne gluži piemērotiem Ziemassvētku laikam, tāpēc fonda „Nāc līdzās” vadītāja ar režisoru, veidojot koncertprogrammu, izvirzīja mums uzdevumu iestudēt rokenrolu un kustību priekšnesumu pie konkrētām dziesmām. Šo ziņu saņēmām tikai novembra sākumā, līdz ar to mums bija tikai mēnesis laika, lai sagatavotu gan šos abus priekšnesumus, gan arī piemeklēt un sašūt nepieciešamos tērpus jauniem iestudējumiem. Mēs gan aizņēmāmies no sadraudzības kolektīviem, gan pirkām gatavas lietas, gan arī šuvām (liels PALDIES Vijai Pulkai par viņas čaklajām rokām!). Rezultātā bijām tādi, kādus mūs koncertā varēja redzēt – sarkanbaltsarkani, koši un ļoti pozitīvi!”

 

 Ko uzstāšanās šajā koncertā nozīmējusi pašiem nedzirdīgajiem jauniešiem? Skolotāja Dana uzskata,  ka „jauniešiem lielākais prieks ir kopā būšana un vienojoša mērķa sasniegšana, kas ir grūts process, jo katrs dejotājs mācās, strādā, apmeklē kursus un dažādas citas aktivitātes. Līdz ar to ir praktiski neiespējami saskaņot mēģinājumu laikus, ļoti grūti atrast pietiekami daudz laika un spēt koncentrēties, ja vēl veicami neskaitāmi pienākumi ārpus dejošanas. Taču te rodama arī atbilde uz jautājumu – lielākais prieks ir par to, ka, tikai pārvarot neskaitāmas grūtības, ir iespējams sasniegt kaut ko tik pozitīvi iedvesmojošu kā laba uzstāšanās, sevis parādīšana no vislabākās puses un citu atzinība, kas dod spēku atkal pārvarēt jaunas grūtības.”

 

Dana uzsver vēl vienu pozitīvu īpašību, ko sniedz uzstāšanās kopā ar citiem jauniešiem ar īpašām vajadzībām: tā ir saskarsme – kā rast kontaktu ar neredzīgiem, kā sadarboties ar jauniešiem riteņkrēslos… Tā ir liela bagātība izprast, ka visi spēj gan komunicēt, gan veikt kopā lielus darbus! Nebaidīties tuvoties – tā ir galvenā mācība!

 

„Kavējoties atmiņās par abiem pasākumiem, nāk prātā tas milzīgais ieguldījums, ko veikusi fonda „Nāc līdzās” vadītāja Sarma Freiberga un visa viņas radošā komanda, tāpat visi darbinieki un brīvprātīgie palīgi. Visiem MILZĪGS PALDIES! Izturību un veiksmi turpmāk,” novēl skolotājas Dana Kalpiņa – Geida un Marika Antonova.

 

Koncertā pabija arī tā dalībnieces Madaras Indriksones mamma Sandra: „Vispirms jau liels paldies mūsu Danai, ka viņa māca mūsu bērnus dejot un ir ne tikai deju skolotāja, bet arī draugs, ar kuru var parunāties un kam var prasīt padomu. Ļoti priecē tas, ka Danai lieliski izdodas sasaistīt nedzirdīgo pasauli ar dzirdīgo! Jaunieši dejoja izcili, tās nebija vienkārši dejas, bet īstas teātra „izrādītes”! Tik emocionāli un patiesi tas izskatījās! Un tērpi bija tik koši un iespaidīgi!

Paldies!”

 

Fotogrāfijas no ģenerālmēģinājuma Liepājā ir apskatāmas http://www.naclidzas.lv

 

 

 

Teksts: Marika Antonova, Inese Immure

Foto: Dana Kalpiņa - Geida, Inese Immure